“Katram jāzina sava loma valsts aizsardzībā.” Intervija ar Uģi Romanovu 2
Atvaļinātais NBS pulkvežleitnants un Baltijas aizsardzības koledžas (“BaltDefCol”) Tartu pasniedzējs UĢIS ROMANOVS, analizējot drošību Baltijas reģionā, secinājis, ka Zemessardze šobrīd nav piemērota karam pret labi organizētu pretinieku. Tomēr stāsts nav tikai par zemessargiem, bet visu Latvijas aizsardzības sistēmu un sabiedrības iesaisti.
Esat izteicies, ka Zemessardze ir degradēta līdz tās zemākajam līmenim. Uz kādiem faktiem balstīti šādi secinājumi?
Ir vairāki savstarpēji saistīti faktori, kas gadu gaitā ir degradējuši Zemessardzes kaujasspējas un kavējuši praktiski jebkādu šīs Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas attīstību. Aizsardzības plānotāji pirms 15 gadiem pārāk viegli pakļāvās starptautiskās sabiedrības uzskatam, ka Krievija nav militāra apdraudējuma avots un aizsardzības resursi no valsts pašaizsardzības spēju attīstības ir jānovirza starptautiskām misijām un operācijām. Attiecīgi Zemessardze, kuras primārais uzdevums ir veidot teritoriālās aizsardzības ietvaru un saturu, zaudēja savu statusu, tika pakļauta administratīvām reorganizācijām. 35 Zemessardzes bataljonu vietā 2006. gadā palika 18, turklāt Zemessardzes vienībām atvēlētā nauda un citi resursi praktiski izslēdza jebkāda veida vienību attīstību. Attiecīgi pakāpeniski zuda saikne ar sabiedrību, savukārt sabiedrības aktīva iesaiste ir priekšnosacījums šīs organizācijas darbībai un pastāvēšanai. 90. gados Zemessardze veiksmīgi pildīja ne tikai valsts aizsardzības, bet arī iekšējās drošības funkcijas, iegūstot nedalītu sabiedrības uzticību. Manuprāt, Zemessardze ir izdzīvojusi līdz šodienai tikai tādēļ, ka bija dziļi iesakņojusies sabiedrībā.
Ja runājam par 90. gadiem, tad bieži vien dzirdami romantiski stāsti par zemessargiem, ar kuriem rēķinājās kriminālās struktūras. Zemessargs pagastā līdzīgi kā vietējās draudzes mācītājs labi zināja, kas notiek viņa teritorijā…
Arī šobrīd visaptverošai drošības situācijas pārzināšanai, īpaši dažādu hibrīddraudu kontekstā, ir kritiska nozīme. Zemessardze, manuprāt, ir bruņoto spēku sastāvdaļa, kurai ir potenciāls izveidot agrās brīdināšanas tīklu, kas aptvertu visu valsts teritoriju. Turklāt Zemessardzei ir jāattīsta spējas ne tikai identificēt lokālus incidentus, bet arī tos novērst, lokalizēt un neitralizēt iespējamo apdraudējuma avotu.
Kas jums sakāms par pašreizējo NBS un Zemessardzes vienību izvietojumu valstī?
Skaidrs, ka iepriekšējā Zemessardzes reorganizācija nebija balstīta uz militāro draudu analīzi, bet pamatā tika veikta, lai ietaupītu valsts aizsardzības resursus. Turklāt, ņemot vērā tā laika Zemessardzes popularitāti, reorganizācija nedrīkstēja izjaukt tam laikam “pareizo” politisko balansu. Es uzskatu, ka NBS un Zemessardzes vienību izvietojums ir jāpārskata, un, cik man zināms, Aizsardzības ministrija šobrīd to arī dara. Sauszemes vienību un infrastruktūras izvietojumam ir jābūt pakārtotam to uzdevumiem, nodrošinot apstākļus vienībām, vajadzības gadījumā nekavējoties uzsākt miera, krīzes un kara laika uzdevumu veikšanu. Piemēram, nav pieņemama situācija, ka Vidzemes piekrastē no Saulkrastiem līdz Ainažiem nav nevienas militāras vienības, kas spētu veikt krasta aizsardzības uzdevumus vai apsargātu ostas, ko potenciāli varētu izmantot sabiedroto vai cita veida atbalsta saņemšanai. Laba doma ir izvietot profesionālā dienesta vienības Latgalē – tam ir gan operacionāla, gan sociāla funkcija, radot apstākļus aktīvāk iesaistīt vietējo sabiedrību.
Pašlaik finansiāli mums ir visi priekšnosacījumi, lai veiktu nepieciešamās reformas un kaujas spēju attīstību, tostarp, lai Zemessardzi ievirzītu pareizā attīstības gultnē. Ir divi jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, pirmkārt – vai Aizsardzības ministrijai ir pietiekams skaits ekspertu, kas spēj efektīvi apgūt spēju attīstībai paredzēto budžetu (2017. gadā – 162 935 000 eiro, 2018. g. 243 837 000 eiro)? Otrs jautājums – vai līdzekļi tiek ieguldīti kritiskākajās spējās vai iztērēti miera infrastruktūras projektos un ekipējumā, kas nepieciešams administratīvo uzdevumu veikšanai?
Kādas pašlaik ir Zemessardzes spējas atbildēt uz iespējamu konvencionālu uzbrukumu?
Atļaušos apgalvot, ka Zemessardze kopumā šodien nav spējīga efektīvi karot pret konvencionālu un labi organizētu pretinieku. Protams, runa ir par Krieviju. Mans apgalvojums ir balstīts uz faktu, ka pirmkārt, bruņotajos spēkos vēl aizvien nav vienotas izpratnes par Zemessardzes taktiku, otrkārt, Zemessardzes vienības nav atbilstoši ekipētas, apmācītas un nodrošinātas ar personālu. Neskatoties uz Aizsardzības ministrijas centieniem aizlāpīt visus NBS kaujas spēju robus, paies krietns laiks, līdz Zemessardze būs spējīga efektīvi darboties pret konvencionālu pretinieku.
