Katram ir iespēja izpausties 0
Konkursa rezultāti jau zināmi – Iecavas novads ieguva Eiropas gada pašvaldības goda nosaukumu novadu grupā. Jelgava uzvarēja nominācijā “Pašvaldība integrācijai”, bet Jēkabpils novads kļuvis par “Latvijas Avīzes” speciālbalvas laureātu. Rīt Liepājā tiks sumināti visi konkursa laureāti.
“Vesels cilvēks strādā labāk”
Iecavas novads
Iedzīvotāju skaits 9399
Veselības un sociālās aprūpes centra vadītāja Mirdza Brazovska savu stāstījumu sāk ar atskatu tālā senatnē. Izrādās, grāfs Pālens Iecavas muižā jau 1820. gadā izveidojis ko līdzīgu mūsdienu doktorātam, bet 1823. gadā, tātad pirms 190 gadiem – arī pirmo slimnīcu. Tā bijusi lielākā Kurzemes pusē – ar 15 gultām, kas bija domātas tieši muižas ļaužu ārstēšanai. M. Brazovska šos faktus atklājusi, arhīvos pētot Iecavas novada vēsturi, un nekad neaizmirst atgādināt grāfa vārdus, ko viņš teicis, atklājot slimnīcu: vesels cilvēks strādā labāk. “Tā arī mēs ilgstoši gadu desmitus cenšamies turēt to latiņu pietiekami augstu un sniegt sava novada iedzīvotājiem kvalificētu un daudzpusīgu veselības aprūpi,” uzsver centra vadītāja.
Īpašs jaunums ir sāls istaba, kas pērn izveidota, pateicoties Eiropas projekta finansējumam. Tur veic haloterapiju, kas uzlabo cilvēka veselību. Bet novada domes priekšsēdētāja Jāņa Pelša lepnums ir veselības centra plašais speciālistu piedāvājums: ķirurgs, ginekologs, urologs, onkologs, endokrinologs, podiatrijas speciālists, arodārsts, arī rehabilitologs, otolaringologs, neirologs. “Maniem kolēģiem no Zemgales plānošanas reģiona acis iepletās, ieraugot, cik daudz dažādu ārstu te pieņem pacientus,” stāsta J. Pelsis, piebilstot, ka diagnostikā viss, ko veic Latvijā, pieejams arī Iecavā. Novadā darbojas arī divas ģimenes ārstu privātprakses, acu ārsta privātprakse, piecas zobārstu privātprakses, zobu tehniskā laboratorija, divas aptiekas.
Pašvaldība veselības centra mediķiem nodrošina sociālās garantijas, proti, tie darbinieki, kuri dodas mājas vizītēs, tiek apdrošināti pret suņu uzbrukumiem un satiksmes negadījumiem. Bet, ejot atvaļinājumā, visi saņem piemaksu – 50% no amatalgas.
Veselības centrā aktīvi darbojas invalīdu biedrība “Rūķītis”, bet blakus ēkā atrodas dienas centrs “Iecavnīca”, kas atklāts tikai šogad maijā. Tur jauniešiem ir savs ideju krēsls, kurā sēžot var izdomāt, ko interesantu noorganizēt. Centrā savas nodarbību dienas ir arī senioriem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Izglītojošas nodarbības paredzētas vecākiem, kuri audzina bērnu invalīdu, un cilvēkiem, kuri aprūpē smagi slimu radinieku.
Zālītes speciālās internātpamatskolas 93 audzēkņi reizē ar pamata izglītību apgūst metālapstrādes, kokapstrādes, keramikas un mājturības iemaņas. Skolas direktors Jānis Kārkliņš atzīst – apsveicami, ka ir cilvēki, kuri grib strādāt ar šiem bērniem, lai viņi iespējami labāk integrētos sabiedrībā. Viens no tādiem ir skolotājs Arnolds Ziemelis, kuram piemīt arī izgudrotāja talants. Viņa moto – no tā, ko citi met laukā, radīt pilnīgi jaunu lietu. Var tikai priecāties par audzēkņu veidotajiem metāla kaķiem un suņiem, kas tapuši no vecām durvju atsperēm, cirvjiem, pakaviem, skrūvēm, stieņiem. Lūžņu māksla, saka skolotājs, bet tik asprātīga!
Zorģu bibliotēku 35 gadus vada Aina Ezergaile. Viņa ieguvusi balvu “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs”, bet bibliotēka kļuvusi par iedzīvotāju pulcēšanās centru. Savukārt Kristīne Karele ir angļu valodas skolotāja Iecavas vidusskolā. Visu savu radošo garu, brīvo laiku viņa velta folkloras saglabāšanai un popularizēšanai – jau 10 gadus vada folkloras kopu “Tarkšķi”, kas šovasar izdeva savu pirmo albumu “Ganos”. Pašvaldības vadītājs Jānis Pelsis teic: “Savu novadu turam godā un cieņā. Ja ko darām, tad līdz galam un no sirds.”
Trīs vienā – jelgavnieku e-karte
Jelgavas pilsēta
Iedzīvotāju skaits 63 500
Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā, bet, vērtējot dabisko iedzīvotāju pieaugumu, izrādās, šeit ir augstākie dzimstības rādītāji starp Latvijas lielajām pilsētām. Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš stāsta, ka pilsētai ir plašs atbalsta pasākumu klāsts tieši ģimenēm ar bērniem. Papildus valsts pabalstiem katra jaundzimušā jelgavnieka ģimene te saņem vēl 50 latus, dvīnīšu vecāki – 500 latus, bet, pasaulē nākot trīnīšiem, ģimenei tiek piešķirti 2000 latu. Trīnīšu ģimenei – tādas ir arī Jelgavā – palīgā tiek norīkota atbalsta persona – sociālais darbinieks, kas palīdz ikdienas solī, lai ģimene kopumā justos labi. Papildus katram bērnam tiek piešķirti 30 lati mēnesī transporta izdevumiem.
Taču jaunums – gandrīz katram Jelgavas skolēnam pieder e-karte, kas vienlaikus ir gan skolēna apliecība, gan elektroniskā biļete sabiedriskajā transportā, kas paredz 80% atlaidi par katru braucienu jeb tikai 10 santīmu maksu par to. Ar skārienjutīgo e-karti bērni maksā par pusdienām skolā. Kartē ieskaita sociālos pabalstus, vecāki – arī kabatasnaudu. Tāda karte ar laiku paredzēta ikvienam Jelgavas iedzīvotājam, bet tās ideja noskatīta Anglijā, Londonas olimpisko spēļu laikā, kad rīkotājiem bijis ātri jāapkalpo liels dalībnieku skaits.
Izglītības jomā viens no jaunievedumiemi ir Izglītības kvalitātes balva – 50 lati – skolēniem, ja vidējā atzīme mācībās nav zemāka par 8,5. Vēlme iegūt šo balvu esot milzīga, un skolēni cīnās par katru atzīmes desmitdaļu. Balvu piešķir otro gadu, to saņēmuši 137 skolēni, sākot no 6. klases. Tas ir kritiskais brīdis, kad skolēniem zūd interese par mācībām, strauji samazinās sekmju līmenis. Kopš ieviesta naudas balva, tās saņēmēju skaits gada laikā pieaudzis par desmit skolēniem.
Jelgavā darbojas arī Jauniešu universitāte, pēc Vācijas parauga ieviesta sistēma “Minifenomenta”, lai skolēnus ieinteresētu par dabas un tehniskajām zinātnēm, kā arī veicinātu viņu radošumu. Vairāk nekā 250 izglītības pro- grammu dažāda vecuma cilvēkiem piedāvā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, kura direktore Sarmīte Vīksna ir viena no septiņiem Eiropas Pilsoņu gada Labas gribas vēstniekiem Latvijā.
Bet, runājot par profesionālās izglītības pro-grammām, A. Rāviņš uzsver: jāmāca un jāstiprina tās profesijas, kas nepieciešamas pilsētai un tās uzņēmējiem! To arī dara Jelgavas Amatu vidusskola, kas pērn ieguva UNESCO asociētās skolas statusu un sāka līdzdalību UNESCO aizsāktajos projektos Latvijā. Bet skolas direktore Edīte Bišere aizrauj, stāstot par sadarbību ar Itālijas un Francijas kolēģiem. Audzēkņi dodas praksē uz šīm valstīm, iegūstot pat ļoti augstu novērtējumu. Tomēr neviens strādāt ārzemēs nav palicis, palepojas direktore, strādā tepat Jelgavas restorānos un kafejnīcās. Dienā, kad apmeklējām Amatu vidusskolu, tiekamies ar francūzi Bruno Šaperonu. Viņš ir sens jelgavnieku draugs un audzēkņus regulāri izglīto pavārmākslas un viesmīlības gudrībās Eiropas kontekstā.
Tikmēr bijušās Jelgavas cukurfabrikas ēdnīcas mājā, kas pārveidota par deju centru ar nosaukumu “Cukurfabrika”, grīdu vienlaikus dimdina vairāk nekā simts lielu un mazu dejotāju. Pavisam deju centrā iesaistījušies vairāki simti jelgavnieku. Te ir treniņu zāles ar milzu spoguļiem, šūpuļtīkli gaiteņos, kur atvilkt elpu treniņu starplaikos, tērpu noliktavas, dušas telpas, ģērbtuves, trenažieri, pat minikafejnīca. Kāpnes šajā ēkā izklātas ar speciālu materiālu, lai kādam steigā nepaslīd kāja.
“Laipni lūgti vidā!”
Jēkabpils novads
Iedzīvotāju skaits 5866
“Dieva pļavā ikviena smildziņa ir citāda. Aiz to tā pasaule ir skaista,” šos vārdus, ko teicis kāds cilvēks no Kaldabruņas Jēkabpils novadā, mums atgādina biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece. Viņa jau vairākus gadus darbojas Kaldabruņas vecajā skolā, neļaujot simtgadīgajai šķelto akmeņu ēkai aiziet bojā. Raksta projektus un pulcina ap sevi apkārtnes iedzīvotājus. Vada radošās darbnīcas, ik vasaru jūlijā rīko siena skulptūru plenēru “Siena dienas”, izgatavoja Kaldabruņas Māras jostas kopiju, par projektu naudu iekārtoja bērnistabu, dušu, saunu, iebūvēts kamīns, iegādāta veļasmašīna, lai iedzīvotājiem atvieglotu mājas soli. Te darbojas lietoto mantu apmaiņas punkts. Bet līdzās gluži praktiskām lietām īstenojies arī ilgāku laiku lolots sapnis par Pļavas muzeju ar četrām sadaļām jeb vainagiem. Pirmais vainags veltīts smilgām. “Smilgas atklāj dabas smalkumu,” uzsver Ieva. Ikdienā tām nepievēršam uzmanību, bet mūsu pļavās ir vairāk nekā 20 smilgu veidi.
Vēl viena vērtība ir tikai šajā pusē joprojām sastopamais padebesis, augs, ar kuru, kā vēsta sens ticējums, varot “pāršķirt lietus mākoņus”. Tas “Ūdenszīmju” vadītāju ieinteresējis, un izrādās, Kaldabruņa esot vienīgā vieta Latvijā, kur šo tradīciju izmanto joprojām. Biedrība “Ūdenszīmes” kopš 2007. gada īstenojusi vairāk nekā 30 projektu. Bet netrūkst arī ieceru – tiks veidotas Vides klases un telšu vietas, paplašināts ārstniecības augu dārzs, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru biedrībā darbosies jaunieši, bet sestdienās Kaldabruņas iedzīvotāji mācīsies angļu valodu, lai ārzemniekiem var pateikt, kur veikals un benzīntanks… Siena plenērs nākamgad jau būs starptautisks, jo ieradīsies mākslinieki vismaz no piecām valstīm.
Zasas pagastā aktīvi darbojas biedrība “Sēļu pūrs”, kas izveidojusi amatniecības centru “Rūme”. Biedrības vadītāja Anda Svarāne vērtēšanas komisiju sveicināja ar sēļu dziesmu un aicinājumu: “Laipni lūgti vidā!” “Sēļu pūra” uzdevums ir saglabāt sēļu kultūrvēsturisko mantojumu – amatniecības tradīcijas. Ēkā, ko uzbūvēja pašvaldība, ir kārtīgi darb-galdi, un, ja kādam zemniekam, piemēram, vajag sazāģēt dēli, var droši atbraukt un meistari visu izdarīs. Meistariem ir mācekļi, un, ja amats apgūts kārtīgi, darītājam ir gan darbs, gan iztika. Jābeidz ar raudāšanu, es gribu latviešu bāliņam iemācīt kārpīties un nopelnīt savu naudiņu, saka keramikas meistares A. Svarāne.
Leimaņu pagastā pie kultūras nama par populāru tūristu apskates vietu jau kļuvis Latvju zīmju parks ar Dieva, Laimas, Māras, Zalkša un citām, kopskaitā astoņām, zīmēm. Zīmju būve turpināsies, bet tikmēr biedrības “Akācija plus” darbīgās sievietes pievērsušās pagasta māju vēsturei. Savukārt Zasas pagasta senioru biedrība “Noskaņa” darbojas atbilstoši saviem gadiem. “Rakstām projektus, vingrojam, nūjojam, dodamies apmaiņas braucienos pie saviem draugiem, adām, tamborējam, ar cimdiem un zeķēm apdāvinām gan bērnus, gan vientuļos pensionārus,” stāsta “Noskaņas” vadītāja Vija Roze. Bet Rubenes pagastā iepazīstamies ar Slates sabiedrisko centru, Kalna pagastā ar nodibinājuma “Mārtiņa fonds” rehabilitācijas centru “Dūjas”, Rubeņu kultūras namu, ar Dunavas pamatskolu, kas vienlaikus ir daudzfunkcionālais centrs, bet Dignājas pamatskolā sagaidīja folkloras kopa “Dignōjieši”, kuri, projekta “European Chamber Music” atbal-stīti, vairākas dziesmas iedziedājuši diskā.
“Gandrīz katrā pagastā, katrā ciemā mūsu cilvēkiem ir iespēja izpausties,” secina Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis.
