Katram eiro reģionos – atdevi 0
Mācība, ko devuši smagie krīzes gadi, likusi ieviest daudzas pārmaiņas. Tā, piemēram, atšķirībā no iepriekšējā kohēzijas politikas perioda (2007 – 2013), nākamajā septiņu gadu periodā noteikta stingra prasība, ka visās programmās jābūt skaidri noteiktiem un pārbaudāmiem atskaites punktiem un mērķiem, kā arī nosacījumi jāveido tādi, lai investīcijas būtu lietderīgas.
“Katram ieguldītajam eiro jāsniedz izmērāms rezultāts,” teica Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu, piebilstot, ka svarīgākais ir būt radošiem. “Mēs nevarēsim radīt tādu pašu biznesu kā pirms krīzes, mums jābūt radošiem – inovācijas nav tikai produktu attīstība, runa ir par visas sabiedrības attīstību.” EK prezidents pauda neizpratni, kā tas var būt, ka, saņēmuši nozīmīgus Kohēzijas fonda ieguldījumus, daži ES reģioni joprojām nav spējuši attīstīties.
“Svarīgi, lai ieguldījumi infrastruktūrā ne tikai apmierinātu atsevišķu personu vēlmes, bet palīdzētu attīstīties reģionam,” uzsvēra Barozu. Kā pozitīvu piemēru līdzekļu ieguldījumam viņš minēja inovatīvo Austrijas projektu “Štīrijas eko pasaule”, kurā zem viena “jumta” apvienojušies vairāk nekā 150 biedru, īstenojot ekonomiskas iniciatīvas enerģijas un vides tehnoloģiju jomā Štīrijā.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumi 2014. – 2020. gada periodā galvenokārt paredzēti inovācijām un pētniecībai, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai, oglekļa emisijas līmeņa pazemināšanai u.c.
Svarīgi palielināt konkurētspēju
“Atvērtās dienas” šogad norisa ar saukli “Eiropas reģioni un pilsētas ceļā uz 2020. gadu”. Vai šāds optimistisks sauklis ir vietā brīdī, kad daudzas ES dalībvalstis nav optimistiski noskaņotas?
Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns norādīja: “Nākamajā plānošanas periodā no kohēzijas politikas budžeta aptuveni 80 miljardi eiro tiks piešķirti Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstam, bet daudz kas būs atkarīgs no dalībvalstīm, kā tās gribēs šos līdzekļus izmantot. Vēlētos, lai reģioni fokusētos uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, lai tie radītu jaunas darbavietas. Šobrīd 26 – 27 miljoni cilvēku ir bez darba, un svarīgs katrs bezdarbnieks, kas tiks nodarbināts mazā vai vidējā uzņēmumā. Vēlētos, lai finansētu cilvēku apmācību, pārkvalifikāciju un mūžizglītību. Jāizprot, ka var investēt ne tikai jaunu iekārtu iegādē, bet jāiegulda visā, kas var palielināt konkurētspēju. Ir labi, ka mums ir lielceļi, bet jābūt arī precēm, ko pa tiem vest.”
Kohēzijas politikas reforma attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredz lielāku atbalstu un piekļuvi kredītam. Uzsvars uz aizdevumiem, nevis dotācijām uzlabošot projektu kvalitāti un mazināšot atkarību no subsīdijām. “Ja jums jāiegulda aizdevumā, jūs visu pārdomāsiet trīs četras reizes rūpīgāk,” atzina Hāns.
Uzziņa
Tāpat kā līdz šim mazāk attīstītie ES reģioni (IKP zem 75% no vidējā ES-27) saņems lielāko atbalstu. No ES budžeta tie kopumā saņems 164,3 miljardus eiro atbalstu.
Lielāks pašu līdzfinansējums jau ir pārejas reģioniem (IKP no 75% līdz 90% no vidējā ES-27). Šī kategorija aptver 51 reģionu un vairāk nekā 68 miljonus cilvēku, ieskaitot 13 reģionus, kas spējuši izkļūt no mazāk attīstīta reģiona statusa. Kopumā šos reģionus atbalstīs ar 31,7 miljardiem eiro.
