Katram deputātam pa 20 000 eiro. ‘”Deputātu kvotas” budžetā nav rezervētas, bet kā dzīvē? 2
Nākamnedēļ finanšu ministrs uz Saeimu nesīs valsts budžeta portfeli un deputāti varēs ķerties pie tā vētīšanas.
Tautas kalpi arī cer uz tā sauktajā kvotām, kad kādi pāris miljoni eiro tiek atvēlēti, lai katrs deputāts (opozīcijai gan parasti netiek) savam novadam vai politiskajam spēkam varētu sagādāt tradicionālās mazās dāvaniņas – dažus desmitus tūkstošus eiro dažādiem projektiem. Izskanējis, ka šogad kvotu nebūšot.
“Nekādas deputātu kvotas budžetā nav un nebūs rezervētas. Taču mēs nevaram aizliegt deputātiem iesniegt savus priekšlikumus. Un tas nemaz nav slikti. Galu galā ir dažādas sīkākas lietas, kas ministriem, domājot par lielo stratēģisko kopainu, var paslīdēt garām nemanītas. Deputāti tomēr ir tuvāk tautai un redz, ja kaut kur nepieciešams kādu jumtu salabot vai rotaļlaukumu uzstādīt,” paskaidroja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs runā taisnību – oficiāli budžeta projektā patiešām netiek izdalīta kāda atsevišķa pozīcija deputātu iesniegumiem. Taču parasti koalīcijā tiek panākta kāda neformāla vienošanās (piemēram, pērn, deputātiem ļāva šādā veidā sadalīt divus miljonus eiro). “Latvijas Avīzes” rīcībā ir neoficiāla informācija, ka arī nākamā gada budžeta grozījumos katras koalīcijas deputāts drīkstēs kādam sev tuvam projektam lūgt piešķirt līdz 20 000 eiro. Šadurskis gan šādas runas noraida, bet citi koalīcijas frakciju pārstāvji neslēpa, ka jau gatavo priekšlikumus budžeta grozījumiem.
Tradicionāli visaktīvāk tā sauktās deputātu kvotas izmanto Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka jau vērsies pie ZZS pārstāvjiem pašvaldībās, aicinot viņus ziņot par projektiem un pasākumiem, kam būtu nepieciešams šāda veida atbalsts no valsts budžeta. Parasti tie ir dažādi nelieli remontdarbi skolās, bērnudārzos, baznīcās un tamlīdzīgos sabiedriskos objektos. “Nākamnedēļ tikšos ar filmas “Dvēseļu putenis” veidotāju komandu. Pieļauju, ka caur budžeta grozījumiem vajadzētu papildus atbalstīt arī šo darbu,” teica Brigmanis.
Pērn skaitliski visvairāk grozījumu bija iesniedzis Jānis Trupovnieks (ZZS), pa mazumiņam panākot finansējumu dažādu Latgales novadu projektiem – kopskaitā divpadsmit. “Es arī cenšos sekot līdzi, kā šie līdzekļi izlietoti. Un esmu gandarīts, ka par mazu naudiņu izdarīti lieli darbi. Īpaši liels prieks par patriotisko nometni Rēzeknē – ja būs tāda iespēja, lūgšu Saeimu arī turpmāk to atbalstīt. Šogad esmu iecerējis arī lūgt piešķirt līdzekļus, lai Balvu katoļu baznīca varētu iegādāties ērģeles. Tāpat vairākiem bērnudārziem vajadzētu interaktīvās tāfeles, ko viņi paši ar pašvaldību atbalstu nespēj nopirkt,” teica Trupovnieks.
Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Imants Parādnieks informēja, ka konkrēti ierosinājumi vēl nav sagatavoti, bet pieļāva, ka līdzīgi kā pērn NA varētu sagatavot priekšlikumus atvēlēt kādus līdzekļus dažādu patriotisko organizāciju darbībai, piemēram, nacionālo partizānu, karavīru un represēto biedrībām. Savukārt deputāts Rihards Kols (NA) savu kvotu iecerējis novirzīt īpašam projektam – Alūksnes novada tautastērpa rekonstrukcija un izgatavošana vietējā tautas deju kolektīva vajadzībām. “Pagaidām Alūksnes tautastērps pastāv tikai vēstures liecībās. Projektā kopā ar vēsturniekiem un tautas amatniekiem plānojam izgatavot etnogrāfiski precīzus tērpus, ko varētu lietot gan Alūksnes tautas deju kolektīvi, gan ikviens cits īpašos pasākumos. Tas stiprinātu identitāti, piederības sajūtu novadam,” pastāstīja R. Kols, kura dzimta cēlusies no Alūksnes puses.
“Man uz galda jau krājas lūgumu vēstules no dažādām izglītības iestādēm, kam nepieciešami remonti virtuvēs, sporta būvēs, ugunsdrošības sakārtošanai vai siltināšanai,” teica deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība”), kurš vienlaikus ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs. Kuras tieši skolas atbalstīt, budžeta grozījumos gan viņš vēl neesot izlēmis.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Šadurskis solīja raudzīties, lai iesniegtie priekšlikumi tiktu vērtēti pēc būtības, nevis pēc iesniedzēja politiskās piederības. Līdzšinējā praksē gan opozīcijas priekšlikumi tiek atbalstīt ļoti reti. Piemēram pērn tika noraidīts Valērija Agešina (“Saskaņa”) priekšlikums piešķirt līdzekļus bērnu laukuma izveidei Liepājas Karostā, bet vienlaikus atbalstīti “Vienotības” un ZZS priekšlikumi finansēt rotaļlaukumus citos šīs pašas pilsētas rajonos. “Neskatoties uz šo gadījumu, deputātu kvotas nav slikta lieta. Tā vismaz ir konkrēta nauda, kas nonāk līdz konkrētajai vajadzībai un netiek nozagta,” sprieda Agešins. Tomēr opozīcijas pārstāvji apzinās, ka viņu izredzes iegūt “kvotu” ir niecīgas, tādēļ koncentrējas uz priekšlikumiem, kas nevis tērēs naudu, bet ļaus palielināt budžeta ieņēmumus. Piemēram, “Saskaņai” varētu būt priekšlikumi par nodokļu progresivitātes attīstīšanu, bet Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Artuss Kaimiņš piedāvāšot būtiski samazināt valsts kapitālsabiedrību tēriņus reklāmām.
