Katrais trešais eiropietis ir pamēģinājis nelegālās apreibinošās vielas. Kurās Eiropas valstīs narkotikas ir vislielākā problēma? 0
Marihuāna un kokaīns ir visbiežāk lietotās narkotikas Eiropas Savienībā (ES), bet vēl vairākas citas ES nelegāli pieejamās substances rada milzīgus draudus sabiedrības veselībai, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“. Kurā no Eiropas valstīm narkotikas ir vislielākā problēma?
Turpat katrs trešais eiropietis savas dzīves laikā ir izmēģinājis kādu no nelegālajām narkotikām, taču ne nebūt ne visas valstis ir salīdzināmas attiecībā uz to iedzīvotāju narkotiku lietošanas paradumiem un to ietekmi uz sabiedrības veselību.
Regulāra narkotiku lietošana ir saistīta ar lielāku sirds un asinsvadu slimību, garīgās veselības problēmu, nelaimes gadījumu risku. Tāpat nevar izslēgt arī infekcijas slimību, piemēram, HIV, risku ja runa ir par intravenozi injicējamām narkotikām.
Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu 2024. gadā visā Eiropas Savienībā 15 procenti jauni cilvēki bija lietojuši marihuānu, bet 2,5 procenti – kokaīnu.
ES dati liecina, ka pieaugušo vidū marihuānas lietošana visizplatītākā ir tādās valstīs kā Čehija, Itālija, Francija un Spānija, bet vismazāk to lietojuši Maltā, Turcijā un Ungārijā. Tikmēr kokaīna lietotāju ziņā līderes ir tādas valstis kā Nīderlande, Spānija un Īrija, bet vismazāk to patērē Turcijā, Portugālē, Polijā un Ungārijā.
Kā liecina šie publiskotie jaunāki dati [skat. tabulu “Euronews” rakstā], tad 2024.gadā vecuma grupā no 15 -34 gadiem Latvijā marihuānu lietojuši 8,2% cilvēku, bet kokaīnu – 2,2%. Savukārt Igaunijā šis skaitlis ir vēl lielāks – marihuānu lietojuši 16,6%, bet kokaīnu – 2,8%, bet Lietuvā pērn marihuānu lietojuši – 8,8%, kokaīnu – 0,8%.
Saskaņā ar Itālijas Nacionālās pētniecības padomes pētniecības direktores un epidemioloģes Sabrinas Molinaro, kura koordinē Eiropas skolu aptaujas projektu par alkohola un narkotisko vielu lietošanas paradumiem, teikto, šķiet, ka tas, cik stingra ir valsts attieksme pret narkotikām, būtiski neietekmē to pieejamību — vismaz jauniešiem.
“Smagākie sodi pārsvarā skar tos cilvēkus, kuri lieto aizliegtās vielas neregulāri – vienu vai mazāk reizes gadā, tātad ne īstos [rūdītos] lietotājus,” Molinaro sacīja “Euronews Health”. Viņas organizētājā aptaujā jau kopš 1990. gadiem ir analizēti narkotisko vielu lietošanas paradumi 16 gadus vecu jauniešu vidū Eiropā.
Viņa sacīja, ka paaudžu tendences narkotiku lietošanas ieradumos ir ļoti konsekventas laika gaitā – tas nozīmē, ka mūsdienu jaunatnes vidū novērojamie narkotiku lietošanas modeļi parādīsies pieaugušo līmeņa datos pēc dažiem gadiem. Tā, piemēram, lai gan vēsturiskie pētījumu dati rāda to, ka pusaudžu zēni līdz šim biežāk nekā meitenes lietojuši marihuānu, šī atšķirība pēdējos gados ir izlīdzinājusies, un dažās valstīs to meiteņu skaits, kuras ir lietojušas marihuānu, pat pārsniedz marihuānu lietojošo zēnu skaitu, viņa sacīja.
Marihuāna un kokaīns ir divas visbiežāk lietotās nelegālās narkotikas ES, taču arī citas narkotiskās vielas, kā piemēram, MDMA (saukta arī par Molliju vai ekstazī), heroīns un citi opioīdi, psihodēliskās vielas un sintētiskās narkotikas uzrāda arvien lielāku klātesamību nelegālajā tirgū. Eiropā šobrīd ir pieejams tik daudz narkotisko vielu nekā jebkad agrāk, šā gada sākumā paziņoja ES uzraudzības aģentūra.
Sintētiskās narkotikas, piemēram, laboratorijā ražoti kanabinoīdi un stimulanti, rada īpašas bažas, jo valsts iestādēm ir grūti identificēt problemātiskās vielas, pēc tam tās aizliegt un pietiekami ātri apturēt to nelegālo kontrabandu, sacīja Molinaro.
“Tās ir tik bīstamas tāpēc, ka jūs nekad nevarat būt drošs par to, ko īsti lietojat,” teica viņa. Šīs vielas bieži tiek ražotas apšaubāmās laboratorijās ar potenciālu veselībai bīstamu vai pat nāvējošu vielu “piesārņojumu” gala produktā, sacīja Molinaro.
Saskaņā ar EUDA datiem 2022. gadā ES tika likvidētas simtiem sintētisko narkotiku laboratoriju. 2023. gadā ES izveidotā agrīnās brīdināšanas sistēma atklāja septiņas jaunas sintētiskās opioīdu vielas ar tām piemītošu ļoti spēcīgu narkotisko efektu. “Kopumā tas rada ļoti lielu izaicinājumu pieaugušo iedzīvotāju veselībai,” uzsvēra Molinaro.
