“Katrai valstij novēlu, lai to biedē ar Poliju.” INTERVIJA ar Moniku Mihališinu 5
“Mana lielā aizraušanās ir Latvijas neatkarības cīņu vēsture,” intervijā “LA” saka Polijas vēstniece Latvijā MONIKA MIHALIŠINA, kura Latgales atbrīvošanu ar Polijas armijas iesaisti sauc par Latvijas un Polijas labo attiecību mūsdienu pirmsākumiem. Vēstniece Latvijā atgriezusies pēc vairāk nekā 15 gadiem – savulaik viņa Latvijas Kultūras akadēmijā vadīja studiju novirzienu “Latvijas – Polijas starpkultūru sakari”, kā arī dibināja un vadīja Poļu valodas un kultūras informācijas centru Rīgā. Vēlāk nodarbojās ar latviešu kultūras un valodas specializācijas veidošanu Varšavas universitātē. Mūsu intervija notiek latviešu valodā.
ES pēdējā gada laikā pārmet Polijai likuma varas un tiesiskuma trūkumu un sākusi pārkāpuma procedūru. Vai Polija uzskata pārmetumus par nepamatotiem?
M. Mihališina: Notiekošo procesu starp ES un Poliju nav jāuztver strīda, bet gan diskusijas kategorijā. ES ir institūcija, kuras viena no pamatvērtībām ir demokrātija. Katrai demokrātiskai dalībvalstij ir savi uzskati par dažādām lietām. Katrai valstij ir savas problēmas un veidi, kā tos risināt. Šobrīd svarīgākais ir atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Polijas valdības īstenotā reforma bija Polijas vēlētāju vēlme, kuri sagaidīja, ka tiks veikta tiesu sistēmas reforma. Tās būtība ir dot vietu darbam tiesu sistēmā jaunajiem profesionāļiem.
Tāpat kā Latvijai, Polijai pārejas posms nebeidzās 90. gadu sākumā, bet turpinās.
Ir vērts uzsvērt, ka Polija ir veikusi visus Eiropas Savienības tiesas piemērotos pagaidu pasākumus. Iekšējas likumdošanas izmaiņu rezultātā Polijas prezidents, piemēram, ir zaudējis tiesības pagarināt Augstākās tiesas tiesnešu pilnvaru termiņu. Polija ir pielikusi vislielākās pūles, lai piepildītu EK gaidas. Tagad gan lūkojamies uz šo 7. panta procesu ar bažām. Pavasarī notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un ceram, ka situācija ar tiesu sistēmu mūsu valstī netiks politizēta. Tāpēc ka vēlamies konstruktīvu, nevis politizētu dialogu.
Bieži starptautiskajos medijos un arī Latvijas iekšpolitikā tiek biedēts ar Polijas un Ungārijas situāciju medijos un tieslietās. Vai tā, jūsuprāt, ir dramatizācija?
Katrai valstij novēlu, lai to biedē ar Poliju un labo situāciju, kāda ir pie mums. Man ir tāds iespaids, ka dažādi kļūdaini spriedumi par Poliju rodas informācijas trūkuma dēļ.
Latvijā maz tiek runāts par to, kas notiek Polijā, un Polijā maz stāsta par notikumiem Latvijā.
Būtu vērts atgādināt, ka Polijai pērn bija fiksēta cienījama – 5,1 procentu IKP izaugsme, bet pēdējos četrus gadus Polijas sabiedrība izbauda vairākas valdības programmas dzīves līmeņa uzlabošanai.
No tām visplašāk pazīstama programma “Ģimene 500+”, kurā par katru otro un nākamo bērnu valsts ģimenei mēnesī izmaksā 500 zlotu (ap 120 EUR) lielu pabalstu. Tā dod ļoti būtisku atbalstu poļu ģimenēm.
Jau pirmajā programmas ieviešanas gadā tika pamanīts, ka Baltijas jūras krastā atgriezušās poļu ģimenes, lai baudītu atpūtu, kuru pirms tam nevarēja atļauties Tāpat katram bērnam, sākot mācību gadu, tiek piešķirti 300 zloti (ap 70 EUR) mācību līdzekļu iegādei, bet daudzbērnu ģimenes var izbaudīt iespēju apmeklēt Polijas muzejus par brīvu. Ik gadu šīs programmas tiek paplašinātas.
Nesen Polijas valdība ieviesa pensijas mātēm, kurām ir četri un vairāk bērnu.
Šādi Polijas valsts pateicas par bērnu audzināšanu. Turklāt vērojama ir Polijas ekonomikas izaugsme. Saskaņā ar “CEO World Magazine” reitingu Polija ir otrā labākā vieta uzņēmējdarbībai. Šajā reitingā Poliju apsteidz tikai Malaizija. Jaunuzņēmumiem visdraudzīgāko valstu kategorijā Polija aizņem 7. vietu, uzreiz aiz Vācijas, bet pirms Zviedrijas un Dānijas. Polijā notiek daudzas labas lietas, tādēļ aicinu iepazīties ar reālo situāciju Polijā un lauzt stereotipus. Es tos labi zinu, jo, iepriekš strādājot Latvijā, veicu pētījumus par stereotipiem.
Kā šie stereotipi kopš šā gadsimta sākuma ir mainījušies?
Deviņdesmitajos gados daudzi cilvēki brauca iepirkties uz Polijas tirgiem. Toreiz par šādos braucienos nopirktām lietām teica, ka tās “nākušas no poļu krūmiem”. Tas bija tipisks deviņdesmito gadu bizness. Latvieši toreiz sūdzējās par sliktu ceļu stāvokli Polijā. Šodien situācija ir diametrāli mainījusies. Polijas firmas piedāvā lieliskas kvalitātes ražojumus, piemēram, apģērbu.
Šodien par Polijas investīcijām ceļu infrastruktūrā latvieši vairs nejoko, bet tās apbrīno.
Tāpēc aicinu visus Latvijas iedzīvotājus ne tikai izmantot Polijas ceļus, bet arī palikt Polijā ilgāk un iepazīt mūsu valsts skaistumu, kā arī izbaudīt tradicionālo poļu viesmīlību.
Cik svarīga Polijai ir militārā sadarbība ar Latviju?
Tā ir viena no mūsu attiecību prioritātēm. Polijai ir svarīgi, ka Latvija iegulda līdzekļus NATO Austrumu flanga stiprināšanā. Kā NATO sabiedrotie mēs uztveram visas investīcijas mūsu kopīgās aizsardzības kategorijās. NATO sadarbības ietvaros Polija ir nosūtījusi uz Latviju 165 karavīrus ar tankiem, kuri ir NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas daļa.
Poļu karavīri Latvijā jūtas lieliski, jo ikdienā jūt siltu attieksmi no sabiedrības un šeit dzīvojošās poļu minoritātes.
Mani īpaši iepriecina fakts, ka Latvijā izvietotie Polijas karavīri piedalās arī ārpus militārās jomas esošajos un labdarības pasākumos, kas domāti poļu skolu, gan citu skolu bērniem. Polijas un Latvijas bruņotie spēki sadarbojas arī dažādu militāru apmācību ietvaros. Piemēram, Latvijas NBS gaisa atbalsta kontrolieri slīpē iemaņas Demblinas Gaisa spēku akadēmijā. Ir arī vērts pieminēt, ka pašlaik Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju ir pārņēmuši Polijas iznīcinātāji.
Latvijas neatkarības cīņās būtiska loma Latgales atbrīvošanā bija Polijas bruņotajiem spēkiem. Kā vēstniecība plāno atzīmēt šos notikumus?
Plānojam atzīmēt Latgales kampaņas simtgadi un Daugavpils atbrīvošanu 2020. gadā, rīkojot vairākus pasākumus. Cīņās par Latgales atbrīvošanu krita ap 500 poļu karavīru, kuri tika apglabāti Latgales teritorijā un kuru piemiņu godināsim. Gan Polijai, gan Latvijai šie notikumi bija ļoti būtiski, jo starpkaru periodā tie veidoja pamatu labām attiecībām starp mūsu valstīm. Atsaucei uz mūsu labajām attiecībām pirms kara bija īpaša nozīme arī 1991. gadā, kad Latvija bija atguvusi neatkarību. Mana lielā aizraušanās ir Latvijas neatkarības cīņu vēsture.
Cik aktīvi Polija iestājas par pastāvīgas ASV bāzes izvietošanu Polijā jeb tā saucamā “Fort Trump” izveidi?
Mēs esam par pastāvīgas ASV bāzes klātbūtni Polijā. Tas ir ne tikai mūsu reģiona, bet arī visas Eiropas drošības jautājums. Turklāt gribu uzsvērt, ka mēs nedodamies konfrontācijas virzienā, bet visiem pasākumiem ir aizsardzības raksturs. Ja nebūtu Krievijas agresijas aktu Gruzijā vai Ukrainā, tādu kā nesenais incidents Kerčas šaurumā, mēs uz mūsu reģiona drošību lūkotos citādi.
Kopā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem Polijas Republikas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs nesen bija Ukrainā, kur ministri kopīgi uzsvēra nepieciešamību atbrīvot nelikumīgi aizturētos ukraiņu jūrniekus un deeskalēt situāciju. Šobrīd Polija ir ANO Drošības padomes nepastāvīgais loceklis, un viena no mūsu prioritātēm tieši ir uzsvērt jautājumus par starptautisko tiesību ievērošanu. Arī šajā kontekstā pastāvīgi uzsveram Ukrainas tiesības uz suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Polija iebilst arī pret Krievijas valsts un vācu uzņēmēju finansēto gāzesvadu “Nordstream-2″…
Mūsu vērtējumā projektam ir politiskā dimensija. Iebildumus pret to ir iesniegusi arī Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Polijai tas ir arī enerģētiskās solidaritātes jautājums. Mēs nopietni uztveram ES direktīvas – t. s. trešās enerģētikas paketes ieviešanu, kura paredz energoresursu ražošanas nodalīšanu no piegādes.
Vēl aktuāls paliek arī jautājums, vai “Nordstream-2” īstenošana neveicinās viena piegādātāja pozīcijas stiprināšanu?
Šajā kontekstā “Nordstream-2” apdraud Eiropas enerģētisko drošību. Nevēlamies būt atkarīgi no viena gāzes piegādātāja. Gan Latvija, gan Polija apzinās šādu apdraudējumu.
Tikmēr vācu uzņēmēji uzskata, ka šādi varēs saņemt lētākus energoresursus.
Lētākais ne vienmēr ir tas labākais un vērtīgākais risinājums.
Poliju nesen satricināja traģiska situācija – publiski tika nodurts Gdaņskas mērs Pavels Adamovičs. Kā uz šo notikumu reaģēja Polijas sabiedrība?
Arī brīvā un demokrātiskā valstī reizēm notiek neparedzami un traģiski incidenti. Šobrīd prokurors veic izmeklēšanu un tiek ņemts vērā aizdomās turētā psihiskās veselības stāvoklis. Polijas sabiedrībai notikušais bija liels satricinājums. Pēc slepkavības visā Polijā notika dažādas manifestācijas, poļiem tas bija sēru laiks. Arī uz Polijas Republikas vēstniecību Rīgā atnāca daudzi cilvēki, lai izteiktu līdzjūtību gan Gdaņskas mēra Pavela Adamoviča ģimenei, gan Polijai.
Kā Polija lūkojas uz gaidāmo breksitu, un kā tas ietekmēs plašo poļu diasporu Apvienotajā Karalistē?
Polija un Latvija ir ļoti līdzīgā situācijā, jo abām valstīm ir liela diaspora gan Īrijā, gan Apvienotajā Karalistē. Mēs ceram uz labvēlīgāko risinājumu mūsu tautiešiem Apvienotajā Karalistē un nopietni uztveram visus Lielbritānijas valdības apliecinājumus. Pagaidām mums nav informācijas, kā izskatīsies Lielbritānijas izstāšanās no ES un vai tā vispār notiks. Diskusija par breksitu ir ļoti emocionāla.
Arī Latvijā dzīvo poļu minoritāte, un arī daudziem cilvēkiem Latvijā ir poļu saknes, kaut vai attālas. Kā jums veidojas attiecības ar Latvijas poļiem?
Es priecājos, ka Latvijā ir poļu minoritāte. Latvijas poļu senči šeit dzīvoja jau kopš 16. gadsimta. Kopš es sāku strādāt Latvijā, novēroju, ka Latvijas poļi ievērojami veicina labu Latvijas un Polijas attiecību veidošanos.
Biju patiesi aizkustināta, kad kā vēstniece uzstājos poļu diasporas pasākumos Liepājā un Daugavpilī. Savas uzrunas viņiem vienmēr saku latviešu un poļu valodā. Tas tiek novērtēts, jo esmu jau dzirdējusi no viņiem pateicības vārdus, ka, runājot arī latviski, spēju izprast Latvijas poļu dvēseli. Man ir prieks ar viņiem sadarboties.
Poļi Latvijā ir lielisks veiksmīgas mazākumtautības integrācijas piemērs.
Kopumā Latvijā darbojas četras skolas, kurās skolēni var apgūt zinības poļu valodā. Viņi bauda privilēģijas, jo jau bērnībā iemācās divas vai trīs valodas. Mana vēlēšanās ir, lai viņi darbotos kopējo Polijas un Latvijas attiecību labā. Arī Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzsvēra, ka Latvijai sadarbība ar Poliju ir ļoti būtiska.
Atcerēsimies Baltijas Antantes ideju, kuras viens no veidotājiem un veicinātājiem bija Meierovics. Šodien Trīs jūru iniciatīvas projekts, kurā piedalās Polija un Latvija, vairākos punktos sasaucas ar šo ideju.
