Katrai problēmai savu iestādi? Grib veidot pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienestu 6
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā nav iestādes, kas būtu atbildīga par bērnu vispusīgu attīstību jau no mazotnes, dažādu iestāžu atbildība ir saskaldīta un nekoordinēta, dažviet iestāžu funkcijas dublējas, bet ir “caurumi”, ko neaizpilda neviens.
Ja bērnam nepieciešams kāds atbalsts, vecāki bieži vien nezina, kur to ņemt. Valsts institūcijas problēmas pamana vien tad, kad bērns netiek līdzi mācībām skolā vai pat nonācis konfliktā ar likumu, bet prevencijas, lai šādas problēmas novērstu laikus, nav.
Tie ir galvenie iemesli, kāpēc, amatpersonu ieskatā, būtu nepieciešams Latvijā dibināt jaunu institūciju: pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienestu.
Ar tā palīdzību Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas uzņēmies rūpes par dienesta izveidi, cer veidot sistēmu, kurā katram bērnam ir ne tikai tiesības uz attīstību, bet arī reālas iespējas sasniegt savu potenciālu. Tiktu nodrošināta kompleksa pieeja bērnu attīstībai, jo dienests koordinētu vairāku ministriju darbību.
Gaidāmas reorganizācijas
Saskaņā ar ieceri dienests pārņemtu dažas štata vietas un attiecīgi arī finansējumu no Labklājības ministrijas, kā arī Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas. Dienesta pārziņā būtu valsts pedagoģiski medicīniskā komisija, kas lemj par piemērotāko apmācību bērniem un jauniešiem, kam ir attīstības traucējumi vai veselības problēmas.
Tāpat tiktu pārņemtas un reorganizētas pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas, kuras šobrīd visā Latvijā ir 56 un lemj par piemērotāko bērnudārzu, skolu un citiem atbalsta veidiem bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem un saslimšanām līdz 12 gadu vecumam.
Iecerēts, ka dienestam būs arī reģionālas struktūrvienības 5–10 pašvaldībās. Tās varētu tikt veidotas uz Iekļaujošās izglītības atbalsta centru bāzes. Šobrīd tādi ir lielākajās Latvijas pilsētās.
Dienesta speciālisti veidotu tādu kā ceļa karti katram bērnam, kam nepieciešama palīdzība, iezīmējot nepieciešamos pakalpojumus.
PKC secināts: mūsdienu apstākļi rada jaunus riskus bērnu attīstībai, piemēram, pieaug iespēju nevienlīdzība bērniem no dažādiem reģioniem un dažādām ģimenēm, vērojama ģimenes kā institūta krīze, pieaug bērnu attīstības traucējumu īpatsvars, ir arvien agrāka atkarība no dažādām vielām un virtuālās vides riski.
Bērnu attīstības problēmu risināšanai PKC pievērsies jau iepriekš, gādājot, lai tiktu izstrādāta un ieviesta multimodāla agrīnās intervences programma “STOP 4-7”, kuras ietvaros dažādās Latvijas pašvaldībās 4–7 gadus veciem bērniem, kam ir uzvedības problēmas, piedāvā nodarbības sociālo prasmju trenēšanai. Arī šo programmu pārņemtu jaunais dienests.
Dienesta pakalpojumus gan varētu izmantot ne tikai bērni, bet arī jaunieši: pat pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Premjera pārraudzībā
Iecerēts, ka jaunais dienests strādātu Ministru kabineta pakļautībā, to pārraudzītu premjers. Vienlaikus darbotos dienesta starpsektoru un sadarbības koordinācijas padome, kurā iekļautu iekšlietu, izglītības un zinātnes, labklājības, tieslietu, vides un reģionālās attīstības, kā arī veselības ministru vai šo ministru pārstāvjus.
Padomē būtu arī premjera, PKC un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis. Dienestu vadītu direktors, ko izraudzītos atklātā konkursā.
Par to, ka nepieciešams šāds dienests, spriests vēl iepriekšējās valdības laikā pēc tam, kad atklājās, ka Ainažu Psihoneiroloģiskajā slimnīcā bērni ilgstoši tiek turēti nepamatoti un nebija skaidrs, kurš tieši par to atbildīgs.
To, ka dienestam jābūt, paredz deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītās valdības izveidi. Tā nepieciešamību atbalstījuši arī ministri, pieņemot valdības rīcības plānu, kas paredzēja, ka šāds centrs bija jāizveido jau līdz 2019. gada beigām. Tātad process pamatīgi aizkavējies.
PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere “Latvijas Avīzei” to skaidro ar garo saskaņošanas procesu. Līdz ar to valdība par dienesta veidošanu varēja lemt tikai šā gada janvāra beigās, paredzot dienestu sākt veidot jau februārī. Tomēr par tā izveidi 28. janvāra valdības sēdē vienoties neizdevās.
“Biroju arī trušu audzēšanai?”
Valdībai apspriežot šo rosinājumu, diskusija ievilkusies vairāk nekā stundas garumā, un, informējot par ministru runāto, aģentūra LETA šīs ziņas virsrakstā lika: “Diskusija par bērnu atbalsta dienesta izveidi ministrus noved līdz apvainojumiem par naudaskāri un ierosinājumu izveidot Bērnu lietu ministriju”.
Pārsvarā iebildumi izskanēja no Jaunās konservatīvās partijas ministriem, kas iebilda pret to, ka tiek dibināta jauna iestāde.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sašuta, ka “tieši pandēmijas laikā grib vairot ierēdņu skaitu”. Viņš norādīja, ka Latvijā jau ir Bērnu lietu sadarbības padome un Labklājības ministrija šajā jomā veicot regulāru monitoringu. Ja nozarē ir kādas problēmas, jāuzlabo esošo iestāžu darbs, nevis jādibina jauns dienests, sprieda JKP ministri.
“Piemēram, ja Zemkopības ministrija netiktu galā ar trušu audzēšanas problēmām, vai tad arī zem Ministru prezidenta veidotu biroju trušu audzēšanai? Ministru prezidents nav ministriju nepadarīto darbu piedēklis,” valdības sēdē pukojās J. Bordāns.
“Bērni nav truši,” iebilda premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), norādot: ja esošā sistēma nestrādā, jāmeklē jauni risinājumi.
“Atbalsts bērniem nepieciešams, bet tas jāveido saskaņā ar kopīgo Bērnu tiesību aizsardzības sistēmu,” teica J. Bordāns. Ministrs rosināja ideju par jauno institūciju vispirms pārrunāt sadarbības sanāksmē. Līdz ar to jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.
Esošās institūcijas nederot
Patiesi, kāpēc gan nevarētu paplašināt kādas jau esošas institūcijas funkcijas un uzticēt tai arī koordinējošo darbu? Piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā jau šobrīd ir Konsultatīvā nodaļa, kas sniedz konsultatīvo atbalstu bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem. No šā gada tā nodrošina arī ģimenes psihoterapeita bezmaksas pakalpojumus.
PKC pārstāve S. Sniķere skaidro, ka sākotnēji spriests par iespēju attīstīt kādu no esošajām institūcijām, taču inspekcijas galvenais uzdevums ir bērnu tiesību aizsardzība, pildot sodošo funkciju.
Konsultatīvā funkcija inspekcijai esot tikai uz laiku. “Jautājums, vai sabiedrība uzticētos institūcijai, kas, no vienas puses, atbalsta, bet, no otras puses – soda,” tā S. Sniķere.
Arī K. Kariņš uzskata, ka nevar jaukt divas jomas: viena lieta ir tiesības, otra – psiholoģiskā palīdzība.
Secināts arī, ka, attīstot esošo iestāžu funkcijas, būtu jātērē vēl vairāk resursu: gan cilvēku, gan naudas. Turklāt būtu risks, ka var sākties funkciju dublēšanās.
Par dublēšanos gan ir bažas arī šobrīd, un arī uz to tika norādīts valdības sēdē.
Tā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) norādīja, ka katrā skolā jau ir sociālais pedagogs, katrā pašvaldībā ir sociālie dienesti: tie ir tuvāk bērnam nekā iecerētais dienests. “Sistēma ir izveidota, bet būtu jāuzlabo. Drīzāk jāceļ algas sociālajiem pedagogiem un nepilngadīgo lietu inspektoriem, nevis jādibina jauna iestāde,” sprieda ministrs.
Gandrīz miljons eiro gadā
Dienesta darbībai jau paredzēts finansējums valsts budžetā. Veidojot šā gada budžetu, dienestam paredzētā nauda piešķirta PKC un dienesta izveides gadījumā no centra budžeta 852 379 eiro tiktu pārdalīti jaunajam dienestam. Vēl 72 968 eiro dienestam tiktu iedoti no Labklājības ministrijas budžeta, bet 61 971 – no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tātad pirmajā darbības gadā dienestam jau būtu teju miljons eiro. Taču turpmākajos gados tā pilnvērtīgai darbībai būtu nepieciešami ap sešiem miljoniem eiro.
Kā varēja noprast ministru 28. janvāra valdības sēdes diskusijā, premjeram K. Kariņam šķiet, ka tieši nauda ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ministri iebilst pret jauno dienestu.
Tiesa, tas bija viens no pirmajiem J. Bordāna iebildumiem, ka “par milzīgām summām” lemj tādā steigā: ministri pat pēdējā brīdī uzzinājuši, ka jāpieņem lēmums par dienesta dibināšanu. Turklāt: kā var pārdalīt valsts budžeta naudu iestādei, kas vēl nav ierakstīta likumos un citos normatīvajos aktos? Faktiski tāda pārdale būtu nelikumīga, sprieda tieslietu ministrs.
Cer uz Eiropas naudu
Protams, tas, cik sekmīgi dienestam izdosies darboties, atkarīgs arī no pieejamā finansējuma apjoma, bet par to šobrīd nav lielas skaidrības. PKC neslēpj, ka pārsvarā cer uz ES struktūrfondu piesaisti, jo nav politiskas vienošanās par to, ka atbalstam bērniem jāpalielina finansējums no valsts budžeta.
Bet, ja Eiropas naudu neizdosies iegūt, vai nebūs tā, ka dienests gan būs, bet pakalpojumi ģimenēm un bērniem ne? S. Sniķere apgalvo, ka administratīvie izdevumi dienestam rēķināti ļoti pieticīgi. Plānots būtiski palielināt to bērnu skaitu, kam tiek sniegti attīstībai nepieciešamie pakalpojumi: šobrīd tos nodrošina tikai aptuveni diviem procentiem bērnu, bet dienesta darbības laikā tie varētu būt pieejami līdz pat 20 procentiem bērnu.
Galu galā diskusijās ministri aizrunājās līdz tam, ka varētu būt vajadzīga Bērnu lietu ministrija. Par to pozitīvi izteicās gan K. Kariņš, gan J. Bordāns. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits gan jau valdības sēdē atgādināja, ka koalīcija esot vienojusies par efektīvu valsts pārvaldi, nevis par vēl vienas ministrijas dibināšanu.
K. Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs, jautāts, vai valdībā nopietni tiek spriests par vēl vienas ministrijas dibināšanu, “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Šobrīd nav diskusijas par atsevišķas ministrijas izveidi, tā bija diskusijas laikā izteikta replika ar norādi par risināmā jautājuma nozīmīgumu un komplicētību, uz ko atbildīgajām institūcijām vairākkārt ir norādījuši arī mediji un nevalstiskās organizācijas.”
Problēmbērni Latvijā
* 1,8% jeb vairāk nekā 6000 bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē.
* Jau līdz sešu gadu vecumam 16–18% bērnu novēroti psihiskās attīstības, uzvedības un veselības traucējumi.
* Pedagoģiski medicīnisko komisiju ik gadu apmeklē līdz 8000 skolēnu, kam ir redzes, dzirdes, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumi vai somatiskās saslimšanas.
* Psihiatra palīdzību gada laikā meklējuši 9000 nepilngadīgo.
* Psihiatriskajā uzskaitē – vairāk nekā 10 000 nepilngadīgo.
* Ilgstoši kavē skolu 1600 skolēnu.
Dati: apkopojis PKC, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts izglītības satura centra datus.
