Vai par bioloģiski ražotām olām arī esat domājuši? 6
Ne tikai domājuši. Sadarbojamies ar vietējām zemnieku saimniecībām, kuras jau pirms diviem gadiem ar mūsu atbalstu ir sākušas strādāt, lai šovasar patērētājiem būtu iespējams ieraudzīt plauktos bioloģiski ražotas olas, ko piedāvā “Balticovo”. Šīs olas tiek ražotas bioloģiskajās zemnieku saimniecībās ļoti stingrā mūsu veterinārārstu uzraudzībā. Šīs olas ir dētas brīvās turēšanas apstākļos un putni baroti ar 100% bioloģisku barību.
Jūs meklējat vēl kādas zemnieku saimniecības sadarbībai vai pietiek ar jau esošajām?
Mūsu sadarbības partneri ir nelielas saimniecības. Runāšana par brīvās turēšanas vistu olām ir liela, bet Latvijā, pēc mūsu rīcībā esošiem datiem, 95% patērētāju izvēlas būros dētas olas. Cena ir dominējošais faktors, kas ietekmē patērētāju izvēli.
Kādi plāni saistīti ar Daugavpili?
Tie ir plāni, par kuriem pāragri runāt. Strausus un zosis diez vai audzēsim, bet par šīm idejām vēl nevaram runāt publiski.
Bet, kad pirkāt Daugavpils fermu, tad taču jums bija kāda ideja?
Ražot olas viennozīmīgi. Daugavpils filiālē ir apmēram 80 tūkstoši dējējvistu, savukārt Madonā – 110 tūkstoši. Pavisam kopā mums ir 2,5 miljoni jaunputnu un dējējvistu.
Kur atrodas jūsu paipalu ganāmpulks?
Iecavā. Paipalu olu tirgus ir liels un attīstās. Paipalu olas kļūs arvien populārākas – tās ir neatņemama restorānu kultūras sastāvdaļa, arī mājas virtuvē tās ieņem arvien lielāku vietu savas uzturvērtības dēļ. Paipalu olu patēriņa līdere ir Francija un pēc tās Igaunija un Latvija ir ļoti aktīvas patērētājas.
Latvijas lielākais cūkaudzētājs Rasmusens sarunā ar “Latvijas Avīzi” teica, ka ar katru realizēto cūku viņš valsts budžetu papildina ar 15 eiro. Vai varat pateikt, cik katra jūsu vista ienes valsts budžetā?
Es atļaušos atgādināt, ka esam viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ar nacionālo kapitālu. Daudzi domā, ka lielie uzņēmumi pieder vai nu ārvalstniekiem, vai investoriem, mēs piederam SIA “BCO”, kas ir divi privāti akcionāri, Latvijas iedzīvotāji – Valdis Grimze un Tatjana Poplavska.
“Balticovo” pienesums Latvijas tautsaimniecībai ir apmēram 6,5 miljoni eiro gadā. Viena mūsu saražotā oliņa valstij ienes vienu centu. Ja viena vista gadā izdēj apmēram 300 olas, tad katra vistiņa no mūsu 2,5 miljonu ganāmpulka gadā valsts budžetā ienes trīs eiro.
Ja Latvijā būtu vairāk tādu uzņēmumu kā mūsējais, tad valsts varētu dzīvot labāk.
Vai jūtat kādu valsts atbalstu? Varbūt uzņēmums var dot valstij vairāk nekā tā jums?
Lai gan tagad runāt, ka viss ir slikti, ir populāri, taču es godīgi, liekot roku uz sirds, strādājot šajā uzņēmumā, šajā industrijā, izjūtu milzīgu valsts atbalstu. Sākot ar Pārtikas un veterināro dienestu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, beidzot ar Lauku atbalsta dienestu. Es biju patīkami pārsteigts, piemēram, cik profesionālā līmenī notiek valsts kopējā stenda orgnizēšana ārvalstu izstādēs.
Latvijā strādāt ir vieglāk nekā daudz kur citur. Ja kaut kas ir slikti, šajā kompaktajā valstī ir iespējams aizklauvēties. Vajag tikai gribēt darīt.
Ja ir kādi sarežģīti jautājumi, gan ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas starpniecību ejam un runājam, ir nonstopa diskusijas gan ar Zemkopības ministriju, gan Finanšu ministriju. Piemēram, par reinvestētās peļņas nodokli. Tā vietā, lai čīkstētu, ejam un runājam, skaidrojam, rēķinām, dodam savus aprēķinus, kādu pienesumu tas var nest valstij. Ja mums kā uzņēmumam būs labi, arī valstij būs labi. Caur tādu prizmu runājam un mūsos ieklausās.
