Katrā valstī sava kārtība! Kāda šobrīd “omikrona vilnī” dzīve citviet Eiropā? 34
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas beigas Eiropā?
“Ir ticami, ka reģions virzās uz zināmu pandēmijas noslēguma fāzi,” svētdien intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge, piebilstot, ka līdz martam ar omikronu varētu inficēties 60% eiropiešu. Tiklīdz pašreizējais omikrona vilnis, kas ir pārņēmis Eiropu, noplaks, “dažas nedēļas un mēnešus būs globālā imunitāte vai nu vakcīnas dēļ, vai arī tāpēc, ka cilvēkiem būs imunitāte inficēšanās dēļ”.
“Mēs sagaidām, ka būs klusuma periods, pirms Covid-19 varētu atgriezties tuvāk gada beigām, bet tā obligāti var nebūt pandēmijas atgriešanās,” sacīja Klūge.
Šis paziņojums kopā ar vēsti no Īrijas, kur kopš sestdienas atcelti teju visi ierobežojumi (paliek vien sejas maskas sabiedriskajā transportā un veikalos). Kaut arī saslimstības gadījumu skaits ir otrais augstākais Eiropā, Īrijā ir vislielākais balsta vakcīnas saņēmušo skaits un nemainīgs pacientu skaits slimnīcās. Šī ziņa Latvijā dažus tviteristus vedināja mācīt mūsu valdību, ka arī pie mums ierobežojumi lieki.
Mūsu vienīgais kritērijs – slimnīcu noslodze
Ir jābeidz raustīt sabiedrība saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 dēļ, trešdien LTV raidījumā “Rīta panorāma” aicināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Esmu par to, ka mēs pēc iespējas ātri virzāmies uz to, ka mēs varam atcelt atlikušos ierobežojumus,” pauda politiķis. Ierobežojumi vairs nav tas galvenais, kas ietekmē vai neietekmē pandēmijas un hospitalizācijas gaitu. Galvenais esot, vai cilvēks ir vakcinēts un vai viņš lieto sejas masku.
Arī epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis LTV raidījumā “Šodienas jautājums” pauda, ka ļoti stingri ierobežojumi patlaban nebūtu efektīvi. Viņaprāt, stingru ierobežojumu jeb mājsēdes ieviešana šobrīd rezultētos ar vēl vienu augstas saslimstības vilni pavasarī. Trojanskis uzskata, ka ierobežojumiem jābūt mēreniem, lai nepieļautu strauju slimnīcu noslodzi.
Katrā valstī situācija atšķirīga
Dažās valstīs omikrona vilnis ir pāri, citās – tikai sākas. Dažās vēlēšanas ir garām, citām – vēl priekšā. Dažās protestos ielās iziet tūkstošiem, citās tas pats draud notikt. Vienās slimnīcas vēl puspiepildītas, citās – draud trūkt vietu. Tāpēc katrā valstī ir atšķirīgs ierobežojumu režīms.
Čehijā jaunizveidotā valdība ielu protestu ietekmē atcēla iepriekšējās valdības noteikto obligātu vakcināciju senioriem virs 60 gadiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem un ugunsdzēsējiem, kas būtu bijis jāievēro no marta.
Bet turpat blakus kaimiņvalstī Austrijā no 1. februāra ir noteikta obligātā vakcinācija pieaugušajiem. Tā ir pirmā ES dalībvalsts, kura noteikusi obligāto vakcināciju pilngadīgajiem, izņemot grūtnieces, ārstu pieļautos izņēmumus un tos, kur bija saslimuši pēdējā pusgada laikā. Tos, kuri atteiksies vakcinēties, būs tiesības sodīt ar naudas sodu līdz 3600 eiro no marta vidus. Vienlaikus nevakcinētajiem no pirmdienas atcelti visi ierobežojumi.
Nīderlande bija vienīgā Eiropas valsts, kas pēc Covid-19 omikrona paveida uznākušā viļņa 19. decembrī noteica lokdaunu ar stingriem ierobežojumiem. Restorāni, teātri, muzeji un kinoteātri tika slēgti. Veikali un sporta centri palika atvērti, kas izraisīja plašus protestus slēgtajās iestādēs. Kultūras iestādes nepaklausīja, atvēra savas durvis un sarīkoja demonstratīvu frizēšanos.
“Mēs esam saskārušies ar ārkārtīgi lielu infekciju skaitu… tomēr mēs nolēmām spert dažus soļus, lai to atsāktu,” pēc protestiem otrdien sacīja veselības ministrs Ernsts Kuipers. No trešdienas darbu līdz plkst. 22 atsāka restorāni, teātri, muzeji un kinoteātri. Apmeklētājiem ir jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs testa rezultāts.
Apzināti vēlas izslimot
Ierobežojumi tik apnikuši, ka cilvēki gatavi un arī gatavojas paši labāk izslimot, lai pēc tam iegūtu dabisko imunitāti. Tāda bija arī pazīstamās čehu folkdziedātājas 57 gadus vecās Hanas Horkas izvēle – viņa atteicās vakcinēties un apzināti izvēlējās aplipt ar koronavīrusu no ģimenes locekļiem, stāsta Čehijas radio. Ziemassvētkos inficējās dziedātājas vīrs un dēls, bet viņi bija vakcinējušies un pārslimoja viegli. Vēl piektdienā Hana Horka savus fanus “Facebook” vietnē informēja, ka atlabst, bet svētdien, 17. janvārī, viņa jau bija mirusi no Covid-19 izraisītajām komplikācijām.
Pēc mātes nāves viņas dēls Jans Reks, arī mūziķis, grupas “Jelen” ģitārists, apsūdzēja čehu antikvakserus viņas nāves izraisīšanā: “Viņa apzināti gāja uz to. Viņai vajadzēja no mums distancēties, bet nolēma palikt mājās kopā ar mums kā parasti, dodot priekšroku izslimošanai, nevis vakcinācijai. Skumji, ka mana mamma svešiniekiem uzticējās vairāk nekā pašas ģimenei,” Jans stāstīja radio. Čehijā vakcinējušās ir trīs ceturtdaļas no pieaugušajiem.
Turpinām ceļot ar sertifikātu
Katras dalībvalsts atšķirīgās prasības ieceļotājiem no citām ES dalībvalstīm faktiski torpedēja iepriekšējās vienošanās par ES digitālo Covid-19 sertifikātu. Piemēram, Itālijas valdība pirms Ziemassvētkiem ieviesa obligātus PCR testus vakcinētiem ceļotājiem un apcietināja tos, kas izvairījās. Turklāt Itālija par to neinformēja Eiropas Komisiju 48 stundas iepriekš, kā bija noteikts.
Derīga ES digitālā Covid sertifikāta turētājiem nevajadzētu piemērot papildu ierobežojumus, piemēram, karantīnu, ieceļojot citā dalībvalstī, ES Vispārējo lietu Ministru padome vienojās 25. janvārī. Tas nozīmē, ka vakcinētajiem, izslimojušajiem, negatīvi testētajiem nedrīkstētu piemērot karantīnu vai papildu pārbaudes pēc ierašanās citā ES valstī.
Dalībvalstīm principā nevajadzētu atteikt ieceļošanu personām, kuras ieceļo no citām dalībvalstīm, noteikusi Eiropas Komisija. Visiem pasākumiem, kas ierobežo brīvu pārvietošanos, ir jābūt nediskriminējošiem un samērīgiem. Jaunais regulējums stāsies spēkā no 1. februāra. Lai gan par šiem ieteikumiem vienojās ES Padome un tos atbalstīja lielākā daļa dalībvalstu, tie tomēr nav obligāti.
“Katra dalībvalsts pieņem lēmumu, pamatojoties uz apstākļiem, ar kuriem tā saskaras. Taču līdz šim omikrona variants ir izplatījies visā Eiropā, un ir pienācis laiks apsvērt to papildu ceļošanas pasākumu pārtraukšanu, kurus vairākas dalībvalstis ir ieviesušas pēdējo nedēļu laikā, padarot ceļošanu sarežģītāku un mazāk prognozējamu visā ES,” teikts komisāru Kirjakidu un Reindersa paziņojumā. “Tagad mēs aicinām visas dalībvalstis ātri īstenot kopīgos noteikumus, lai nodrošinātu koordināciju un skaidrību mūsu iedzīvotājiem un ceļotājiem.”
