Katra reize no Krievijas ir bijusi tukša muldēšana par kodolieročiem – ASV visu uzmana no satelītiem 96
Atbilstoši kā ogranizācija – NATO ģenerālsekretārs nekad nekliegs skaļā balsī uz kādu vianīgo, bet, protams, noteicošā ir galvenā kodolieroču valsts turētāja – ASV. Ir skaidrs, ka katra reize, kad Krievija kaut ko ir izteikusies par kodolieročiem, tā ir ijusi kaut kāda tukša muldēšana. Tāpēc, pirmkārt, ir mierīgi jāreaģē un jādod skaidrs signāls, kas jau ir dots; otrkārt, Vašingtona jau pateikusi: “Mēs skatāmies, kas notiek, un nav nekas, kas liecinātu, ka būtu kaut kāda reāla kustība,” jomas specifiku TV24 raidījumā “Globuss” skaidroja Imants Lieģis, Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks.
Kā šo komentēja Veiko Spolītis, politologs: “Viss ir kārtībā, jo galu galā NATO ir aizsardzības alianse, kurai ir jāaizsargā katrs kvadrātcentimetrs alianses teritorijas.”
Spolītis vērš uzmanību uz kādu būtiski niansi: “Ļoti bieži Latvijas publiskajā telpā jūk divas tēmas. NATO teritorijas aizsardzība, kas ir viņas primārais un galvenais uzdevums, kam vēlētāji devuši mandātu un atbalstu ar saviem nodokļu maksājumiem; otrs – Ukrainas karš.”
Ukraina nav NATO dalībvalsts, bet ir partneris, uzticams partneris, un NATO tai vienkāŗši palīdz. Tās ir divas fundamentālas atšķirības.
“Ja mēs runājam par šo atšķirību, tad jautājums par kodolieročiem parādās citā gaismā. Atceramies, 1949. gadā ir dibināta NATO; Vinstonam Čērčilam un Harijam Trūmenam, un Šarlam de Gollam, katram no viņiem ir sava izpratne par NATO nākotnes arhitektūru, drošības arhitektūru Eiropā. 1954. gadā Šarls de Golls neatbalsta Eiropas drošības kopienas izveidošanu, kas noved četrus gadu vēlāk līdz ogļu un tērauda savienībai Francija, bet gadu vēlāk organizācijā tiek uzņemta federālā Vācija.”
Pēc 1948. gada notikumiem pasaulei bija radusies izpratne, kādā veidā Staļins skatās uz Vāciju – lai izvairītos no krievu kontroles pār Vāciju, bija jānodrošina Vācijas vismaz diplomātiskā aizsardzība.
