Liene: – Viņam tas, ko vecāki saka, ir likums! Viņš arī pret manu mammu izturas ar tikpat lielu cieņu, un manai mammai tas ļoti patīk. Mammai ir vāja angļu valoda, taču viņi abi kaut kā saprotas. Reiz mammu vajadzēja vest uz slimnīcu uz acu operāciju, tad Džozefs viņu veda, visu palīdzēja sarunāt un nokārtot. Kā viņi tur sapratās, nezinu.
Liene: – Protams, Džozefs, virtuve ir pilnīgi viņa ziņā. Viņš ir strādājis par šefpavāru, bet viņam arī ļoti patīk, tas ir viņa hobijs. Lai strādātu labā restorānā, ir jāstrādā ar cūkgaļu, bet to viņš nedrīkst. Mājās mums cūkgaļas nekad nav, taču mana ģimene dzimšanas dienās gan taisa, un tad Džozefs neēd neko no aukstā galda.
– Ko abi darāt pēc darba brīvajā laikā?
Džozefs: – Man patīk iet uz sporta zāli. Un vēl mums abiem ļoti patīk ceļot, mēs vismaz divreiz gadā kaut kur aizbraucam.
Liene: – Vismaz divas reizes nedēļā aizejam uz kafejnīcu, nedēļas nogalē aizbraucam paēst kādā restorānā. Man māsa mēdz prasīt, kāpēc tā jātērējas? Protams, ne jau nu tur kafija citād garšo, bet tāpēc, lai pamainītu vidi, izietu cilvēkos. Kādēļ ne, ja var atļauties! Džozefa ģimenē ir pieņemts aizvest sievu vakariņās. Dažkārt nedēļas nogalē noīrējam viesnīcu kaut kur citā Anglijas vietā, aizbraucam, padzīvojam tur. Vēl man patīk skatīties televīziju, palasīt kādu grāmatu. Nevis tās uz datora, bet īstas grāmatas! Te nav kur dabūt, tāpēc maināmies ar citiem latviešiem, kāds varbūt aizbrauc uz Latviju un nopērk ko jaunu, tad mums visiem ir ko lasīt.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.