Katra minūte ir dārga! Vai “ātrā palīdzība” paspēs laikā? 1
Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma rosinājusi bažas, ka lauku ļaudīm nāksies mērot arvien tālāku ceļu uz novadu centriem, lai saņemtu viņiem nepieciešamos pakalpojumus. Taču ir jomas, kur attālumam ir vēl lielāka nozīme, jo ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju spēja laikus sniegt vajadzīgo palīdzību bieži vien nosaka to, vai izdosies glābt cilvēku veselību, dzīvību un īpašumu.
Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējos gados vērojama arvien lielāka centralizācija, lauku slimnīcas tiek slēgtas vai pārprofilētas, tādēļ nereti gadās situācijas, kad, piemēram, dzemdētājai nākas mērot desmitiem kilometru tālu ceļu līdz tuvākajai dzemdību nodaļai.
Lauku iedzīvotāji arīdzan raizējas, vai nepieciešamības gadījumā viņiem izdosies laikus sagaidīt izsaukto ātro palīdzību.
“Rīgā un Daugavpilī ar ātrās palīdzības sagaidīšanu nav problēmu, bet attālākos reģionos palīdzību bieži vien nākas gaidīt pārāk ilgi. Tas nav godīgi attiecībā pret lauku ļaudīm, Latvijas pamatiedzīvotājiem,” uzskata bijušais Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics.
Atbrauc 10 minūtēs
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) statistika gan rāda, ka vairumā gadījumu dienesta brigādēm izdodas izpildīt likumā noteiktās prasības par savlaicīgu ierašanos pie pacientiem. Piemēram, Rīgā palīdzībai jāierodas 12 minūšu laikā, bet lauku teritorijā šis termiņš ir 25 minūtes.
NMPD dati par 2018. gadu liecina, ka pilsētās šo prasību izdevies izpildīt 89,6% gadījumu, bet lauku teritorijās attiecīgais rādītājs bijis 84,3%. Uz augstas prioritātes izsaukumiem vidējais NMPD brigādes ierašanās laiks lauku teritorijās pērn bijis 17,4 minūtes, pilsētās tas bijis 9,4 minūtes, bet galvaspilsētā Rīgā – 9,8 minūtes.
Neatliekamās palīdzības attīstības stratēģija paredz, ka līdz 2026. gadam likumā noteiktās prasības vajadzētu uzlabot, lai vismaz 75% gadījumu lauku teritorijās palīdzība tiktu saņemta 20 minūšu laikā, novadu pilsētās attiecīgais termiņš būtu 13 minūtes.
Pirms dažiem gadiem savus noteikumus mainīja arī ugunsdzēsēji: agrāk bija noteikts, ka lielajās pilsētās brigādei jāierodas piecu minūšu laikā, bet retāk apdzīvotos lauku rajonos šis termiņš bija 25 minūtes, toties 2016. gadā pieņemtie grozījumi paredz, ka tagad vietās, kur ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) postenis, brigādei jāierodas notikuma vietā astoņu minūšu laikā pēc izbraukšanas no depo, savukārt vietās, kur nav VUGD depo, ugunsdzēsējiem jāierodas ne vēlāk kā 23 minūšu laikā.
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienības valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis gan uzskata, ka standartiem jābūt vēl stingrākiem.
“Kad brigāde ierodas pēc 23 minūtēm, viņiem bieži vien vairs nav ko darīt, jo mājokli ir aprijušas liesmas. Ja ugunsgrēka dzēšana nesākas pirmo 15 minūšu laikā, pēc tam ir daudz grūtāk to nodzēst un izglābt ēku.”
2018.gadā VUGD reģistrējis 20 751 izsaukumu, no kuriem 9135 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un 7087 uz glābšanas. Analizējot pērnā gada statistiku tieši par izbraukumiem, secināts, ka vidēji attālums līdz izsaukumu vietai bija 8 km, bet lielākajā daļā – līdz 2 km no ugunsdzēsības daļas. Apmēram 50% izbraukumu sastādīja 5 km, bet lielākais attālums bija 67 km.
Zelta stunda
Ugunsnelaimē cilvēks var zaudēt savu īpašumu, bet novēlota mediķu ierašanās dažkārt var maksāt daudz augstāku cenu: cilvēka dzīvību. “Medicīnā ir tāds jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Ja pacienta glābšanas pasākumi sākas pēc šī perioda, mirstības rādītājs var palielināties vismaz par trešdaļu,” skaidro neatliekamās palīdzības eksperts Mārtiņš Šics.
Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Tā kā slimnīcās vērojama arvien lielāka specializācija, tad pacientus nākas vest arvien tālāk.
“Pieņemsim, brigāde ātri nokļūst līdz pacientam, bet nogādāšana slimnīcā var prasīt daudz vairāk laika. Piemēram, tuvējā slimnīcā nav insulta vienības, un pacientu nāksies vest uz daudz tālāku slimnīcu. Insulta pacientam ir 4,5 stundu logs, kura laikā iespējams sākt efektīvu ārstēšanu,” stāsta Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere.
“Mēs zinām, ka ir gadījumi, kad pacientu no Jēkabpils aizved uz Daugavpili, bet tur viņu neņem pretī, jāved uz Rīgu.
Atved uz “Stradiņiem”, pēc tam brauc atpakaļ. Brigāde nobraukusi 550 km, ceļā pavadījusi sešas stundas. Kas notiek šajā teritorijā, kamēr brigāde braukā apkārt? Parasti nekas nenotiek, viss ir mierīgi, bet dažreiz tam varētu būt ļoti bēdīgas sekas.”
Vairāk brigāžu
Lai uzlabotu spēju reaģēt uz izsaukumiem, NMPD plāno paplašināt savu brigāžu izvietošanas tīklu; sešu gadu laikā NMPD lokalizācijas punktu skaitu paredzēts palielināt no 103 līdz 114. Šogad jau izveidoti jauni punkti vairākos Latvijas novados: Jaunjelgavā, Pāvilostā, Dricānos, Sinolē un Murmastienē. “Mēs pietuvinām brigādes iedzīvotājiem, jo vēlamies panākt, lai dzīvībai bīstamās situācijās iedzīvotāji arī mazāk apdzīvotās vietās palīdzību saņemtu ātrāk. Šo esam izvirzījuši kā vienu no svarīgiem dienesta stratēģiskajiem mērķiem – tuvāka un ātrāka neatliekamā palīdzība,” uzsvēra NMPD direktore Liene Cipule.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (jaunizveidotais Murmastienes ātrās palīdzības punkts atrodas Varakļānu novadā) gan zina stāstīt, ka vēl nesenā pagātnē bijušas runas nevis par jaunu punktu izveidošanu, bet pat esošā Varakļānu punkta slēgšanu. “Pirms kāda pusotra gada līdz mums nonāca ziņas, ka iespējama Varakļānu ātrās palīdzības punkta slēgšana.
Mēs pret to iebildām, un šķiet, ka atbildīgo iestāžu nostāja ir mainījusies. Acīmredzot veikts izvērtējums, cik ilgs laiks mediķiem nepieciešams, lai nokļūtu līdz pacientiem lauku apvidū.” Varakļānu pašvaldības vadītājs stāsta, ka smagākos gadījumos pacientus parasti nogādā Rēzeknes slimnīcā. “Diemžēl no iedzīvotājiem esmu dzirdējis sliktas atsauksmes par Rēzeknes slimnīcas pakalpojumu kvalitāti, dažkārt cilvēki pat paraksta papīru, ka paši uzņemas atbildību par savu veselību, lai tikai viņus nevestu uz šo slimnīcu.”
Pirms dažiem gadiem protestēt bija gatavi arī Alūksnes iedzīvotāji, kas raizējās, ka vairs nevarēs saņemt neatliekamo palīdzību savā pilsētā un būs jādodas uz citām slimnīcām, piemēram, Valmieru vai Madonu. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis norāda, ka problēmu izdevies atrisināt un pēdējā laikā no iedzīvotājiem nav dzirdētas sūdzības par neatliekamās palīdzības kvalitāti. “Cilvēkam jau nav tik svarīgi, kurā novadā viņš saņem palīdzību; galvenais, lai šī palīdzība būtu ātra un kvalitatīva. Uz ātrās palīdzības vai ugunsdzēsēju mašīnām jau nav rakstīts, ka palīgā ieradusies tieši Alūksnes novada mašīna.”
Ar helikopteru dārgi
Pasaules bankas eksperti savulaik pētīja Latvijas veselības aprūpes sistēmu un secināja, ka neatliekamās palīdzības jomā optimālais risinājums būtu 15 000 iedzīvotāju uz vienu brigādi. NMPD spriež, ka Latvijā ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju blīvums, tādēļ nepieciešamā proporcija varētu svārstīties no 500 līdz pat 25 000 iedzīvotāju uz vienu brigādi. NMPD arīdzan plāno samazināt ātrās palīdzības izsaukumu skaitu, jo Latvijā tas ir lielāks nekā citās valstīs.
Piemēram, 2017. gadā reģistrēti 227 izsaukumi uz 1000 iedzīvotāju, bet Lielbritānijā attiecīgais rādītājs ir 104 izsaukumi uz 1000 iedzīvotāju. Taču vēlme ierobežot nepamatotus izsaukumus tiek vērtēta pretrunīgi, jo ir bažas, ka bailēs no soda ātro palīdzību vilcināsies izsaukt cilvēki, kam tā patiešām vajadzīga. “Manuprāt, ir amorāli biedēt cilvēkus ar sodiem par nepamatotu ātrās palīdzības izsaukšanu,” uzskata Mārtiņš Šics. “Ja speciālists, kas pieņem zvanu, ir izlēmis, ka pie pacienta jāsūta mašīna, tad nevar prasīt, lai šī atbildība gultos uz pacientu.
Dispečeram jāprot izvērtēt situāciju, lai pateiktu: atvainojiet, šajā situācijā jums jāvēršas pie ģimenes ārsta!”
Pēc ilggadējā Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa domām, neatliekamās palīdzības sistēma šobrīd Latvijā darbojas labā līmenī. “Protams, var strīdēties, vai ātrās palīdzības mašīnai jāatrodas Taurenē, nevis Vecpiebalgā, Tirzā, nevis Lizumā, vai nevajag vēl desmit brigādes, bet principā NMPD noklāj Latviju itin labi.”
Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere gan uzsver, ka mums vēl ir daudz iespēju uzlabojumiem. “Pavasarī biju Čehijā, kur pacientu transportēšanai ļoti bieži izmanto helikopteru. Piemēram, ja uz lielceļa notikusi smaga avārija, helikopters var nosēsties uz šosejas, paņemt pacientu un dažu minūšu laikā nogādāt slimnīcā.”
Plašāka gaisa transporta izmantošana ir pieminēta arī NMPD attīstības stratēģijā. Pēteris Apinis pret helikopteru izmantošanu ir noskaņots skeptiski. “Helikoptera izmantošana ir ekstrēms, dārgs un rets pasākums, tas nerisina NMPD kopējo situāciju. Aizbraukt līdz Lielvārdei, iekāpt helikopterā, aizlidot līdz Daugavpilij, nosēsties un aizbraukt līdz slimnīcai prasītu stundu un 55 minūtes. Labs ātrās palīdzības šoferis attālumu no Stradiņa slimnīcas līdz Daugavpils slimnīcai caur Aknīsti veiktu divās stundās.”
Palīgā lauku tantei
Par ātrāku nokļūšanu notikuma vietā domā arī ugunsdzēsēji, kas pēdējos gados centušies pilnveidot depo tīklu. Jaunuzcelti septiņi ugunsdzēsības depo – Cēsīs, Valkā, Smiltenē, Apē, Ērgļos, Skrundā un Jaunpils ielā Rīgā. Šobrīd plānota ugunsdzēsības depo celtniecība Ādažos. VUGD skaidro, ka infrastruktūras atjaunošana ir atkarīga no finansējuma. VUGD struktūrvienības šobrīd daudzviet izvietotas ēkās, kas ir novecojušas un nav atbilstošas ugunsdzēsēju depo vajadzībām un darba drošības prasībām.
Latvijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju priekšnieks Vijārs Griķis spriež, ka šobrīd resursi ne vienmēr tiek izmantoti lietderīgi. “VUGD brigādēm uz izsaukumu nereti jābrauc pat 50 kilometru. Nav jēgas traukties desmitiem kilometru ar ugunsdzēsēju automašīnu, lai lauku tantei palīdzētu izvilkt akā iekritušo kazu vai noceltu kaķi no koka; to visu varētu paveikt ar vietējiem spēkiem.” Griķis spriež, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienībām vajadzētu būt izvietotām gandrīz visās lielākās apdzīvotās vietās.
“Šāda sistēma jau darbojās padomju laikā, nekas jauns nav jāizdomā! Tāpat kā ar teritoriālo reformu mēs atkal tuvojamies 26 rajonu modelim, kāds bija kādreiz. Zinu, ka arī daudzās Eiropas valstīs lielākā daļa ugunsdzēsēju ir brīvprātīgie, kas vienmēr būs tuvāk notikuma vietai.” Griķis žēlojas par plaši izplatīto uzskatu, ka par brīvprātīgo darbu nepienākas atalgojums.
“Lauku apvidū cilvēki būtu gatavi darboties arī par nelielu naudu, un šī sistēma izmaksātu daudz lētāk nekā lielo depo uzturēšana. Profesionāļu ziņā paliktu pilsētas un paaugstinātas grūtības ugunsgrēku dzēšana, bet ar pārējo laukos varētu tikt galā paši brīvprātīgie. Atnāktu īsziņa pa telefonu, un cilvēki būtu gatavi izbraukt pāris minūšu laikā!”
Uzziņa
Ko prasa likums
Ugunsdzēsēji
Pēc izbraukšanas no tuvākās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) daļas vai posteņa apakšvienība notikuma vietā ierodas:
* ja pilsētā vai ciemā atrodas VUGD daļa vai postenis – astoņu minūšu laikā;
* pilsētā, ciemā, novada un pagasta teritorijā, kur neatrodas VUGD daļa vai postenis, – 23 minūšu laikā.
VUGD vienība var ierasties notikuma vietā vēlāk, ja vienlaikus saņemti ziņojumi par vairākiem notikumiem daļas vai posteņa pārziņas rajonā; ceļā uz notikuma vietu ir radušies satiksmes sarežģījumi (piemēram, intensīva ceļu satiksme, slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, ceļu satiksmes negadījums, ceļa segums sliktā stāvoklī, nav piebraucamo ceļu, transportlīdzekļa tehniski bojājumi); saņemtais ziņojums par notikumu nav saistīts ar ugunsgrēku un nepastāv draudi cilvēka dzīvībai un veselībai.
Ātrā palīdzība
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), lai pēc neatliekama izsaukuma pieņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību 75% gadījumu nodrošinātu:
* republikas pilsētās – ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;
* novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;
* pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika.
Avots: Ministru kabineta noteikumi
