Katrā LVM izaudzētajā stādā slēpjas daudzu gadu laikā veiktais zinātniskais darbs 7
Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”
Uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) pērn realizēja galvu reibinošu stādu skaitu – 54,6 miljonus. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka «griesti vēl nav sasniegti», līdz ar to uz šo nozari varam raudzīties ar lielām cerībām.
Bieži un pat pārāk bieži sarunvalodā, runājot par iespējām panākt izrāvienu ekonomikā, lietojam klišeju atrast Latvijas Nokia. Iespējams, tā tālu vairs nebūs jāmeklē, jo, uzklausot LVM pārstāvju sacīto, patīkamas pārdomas raisa stādu audzēšanas rūpala šķietami neizmērojamais potenciāls.
Katrā LVM izaudzētajā stādā slēpjas daudzu jo daudzu gadu laikā veikts zinātniskais darbs, kurā cita starpā ietilpst ģenētiskā izpēte un selekcionēšanas process. Prasmīgi lietotas ģenētikas rezultātā tagad jaunajās mežu platībās ir ātrāka audze, kokiem ir mazāka zarainība un mežam augstāka ražība.
Tas nodrošina pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem stādiem, radot eksporta potenciālu. Tas viss atspoguļojas stāda cenā, padarot to par izteikti konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību. Tādēļ lēmums būvēt jaunu kokaudzētavu Kalsnavā uzskatāms par likumsakarīgu.
Nepārtraukta attīstība
LVM Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks uzsver, ka pandēmijas ietekmē ražotne nav nokļuvusi dīkstāvē. Tiesa, dažādie drošības pasākumi liek darbam ritēt nedaudz gausāk, bet tas nav apstājies ne uz mirkli. Kopš marta aktīvi notiek jauno meža stādu sēšana.
Ievērojot tehnoloģiju, šis process jāpabeidz līdz jūnija vidum, bet paralēli sēšanai šobrīd tiek realizēti divus gadus augušie stādi. Stādi tiek nodoti ne tikai LVM vajadzībām, bet arī privātiem mežu apsaimniekotājiem.
Strenču kokaudzētava 20 gadu laikā ir ievērojami izaugusi – no 12 apsaimniekotajiem hektāriem līdz pat 70 hektāru kopplatībai. Vienlaikus audzis ir nodarbināto skaits, kas pašlaik sasniedzis 60 darbinieku. Kokaudzētavas ražošanas kapacitāte ir 18 miljoni stādu gadā.
Jānis Zvejnieks akcentē, ka, izmantojot jaunās tehnoloģijas egļu un priežu ietvarstādu sēšanā, diedzēšanā un audzēšanā, ir izdevies ievērojami pagarināt mežu stādīšanas sezonu.
«Tieši tādēļ no 18 miljoniem stādu 14 miljoni ir ietvarstādi un tikai 4 miljoni ir kailsakņi ar uzlabotu sistēmu. Tie lielākoties ir bērzi un melnalkšņi,» viņš teic. Papildu rūpals LVM Strenču kokaudzētavā ir dekoratīvo stādu pavairošana un realizācija, interesentiem piedāvājot aptuveni 150 dažādu dekoratīvo augu.»
Pie galvenajām grūtībām Jānis Zvejnieks pieskaita izmaiņas klimatā, kas nes arvien biežākas, postošākas salnas. Vienlaikus produkcija jāsargā no putniem, kuriem īpaši patīk našķoties ar nule kā iesētām sēklām.
«Jebkurš putns, kurš ēd sēklas, ir potenciāls apdraudējums stādaudzētavai. Pie mums Strenčos raizes rada zaļžubīte. Cenšamies stādus aizsargāt, bet putniņi, protams, atrod katru mazāko caurumu. Tas nav iedomājams, cik mazu caurumu atrod zaļžubīte, lai tiktu iekšā pie svētku galda,» viņš stāsta.
Rezumējot Jānis Zvejnieks norāda, ka Strenču kokaudzētavā nepārtraukti notiek attīstība, kas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē.
Zinātnes devums
LVM struktūrvienības Sēklas un stādi ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece akcentē, ka uzņēmuma pūles un zināšanas ģenētikā, selekcijā un meža stādos vislabāk raksturo realizēto stādu apjoms.
2001. gadā uzņēmums tirgu nodrošināja ar 13 miljoniem stādu, bet pērn tika realizēti jau vairāk nekā 54 miljoni. Puse stādu nonāk LVM apsaimniekoto mežu atjaunošanā, bet pārējie tiek realizēti eksporta tirgos un vietējiem mežu apsaimniekotājiem.
Šajā sezonā visi pieejamie kokaudzētavu stādi jau ir rezervēti. Savukārt tiem, kuri vēl nav paspējuši iegādāties stādus, rudenī LVM tirgū piedāvās papildu 2 miljonus vienību. Uzņēmuma pārstāvji interesentus mudina laikus pieteikties stādu iegādei.
Laima Zvejniece lepojas ar pašmāju zinātnieku veikumu selekcijā. «Zinātne ir ar mums, tādēļ nekas nav apstājies pie 20 gados sasniegtā, un mēs turpinām attīstību,» viņa teic. Veiktā zinātniskā darba rezultātā jaunajās mežu platībās koki aug ātrāk, tiem ir mazāka zarainība un augstāka ražība.
Kāpina ražību
Mežu atjaunošanā vērojamas divas pozitīvi vērtējamas tendences, atzīst Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Proti, privāto mežu īpašnieku paaudzes mainās, un viņi kļūst arvien izglītotāki un zinošāki. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka, lietojot augstvērtīgu stādāmo materiālu, var iegūt līdz pat 30% ražīgāku mežu.
Lietojot pareizus kopšanas paņēmienus, meža ražību var palielināt pat par 50%. Mežu atjaunošanu veicinājis arī pieejamais Eiropas Savienības finansiālais atbalsts jaunaudžu kopšanai.
Tie, kuri ir stādījuši mežu, attiecīgi saņem labākus finansējuma nosacījumus. Arnis Muižnieks izsaka cerību, ka jaunajā plānošanas periodā šie atbalsta mehānismi privāto mežu apsaimniekotājiem saglabāsies.
«Skatoties rītdienā, ir populāri runāt par Eiropas zaļo kursu. Ja nu tas rītdienas kociņš mūsu mežā aug par 25% ražīgāk, tas nozīmē, ka arī skābekli tas piesaista krietni vairāk. To tad arī uzskatām par savu devumu pasaules un Eiropas klimata uzlabošanai,» viņš norāda.
Tirgus mainās
LVM Strenču kokaudzētavu apmeklēja arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs. Viņš uzsver, ka LVM nu jau vairāk nekā divdesmit gadu tiek uzskatīts par virziena rādītāju visiem meža apsaimniekotājiem.
«Arvien vairāk meža īpašnieku un apsaimniekotāju novērtē LVM kokaudzētavās ieguldīto darbu, zināšanas un modernās tehnoloģijas augstvērtīgu sējeņu un meža stādu ražošanā. Pieprasījums pēc meža stādiem tikai pieaug. Ja ir pieprasījums, jābūt arī atbilstošam piedāvājumam, tādēļ ir prieks par LVM lēmumu būvēt no jauna vēl vienu lielu kokaudzētavu Latvijā.»
Viņš atzīst, ka pozitīvi vērtējama mežu nozares spēja darboties vienoti. «LVM ar savām struktūrvienībām, privāto mežu īpašnieku biedrība, kokrūpnieki un pārstrādes puse. To jūtam arī ministrijā, strādājot pie izmaiņām likumos vai noteikumos,» viņš teic.
Jānim Grasbergam jautājām par situāciju, tendencēm Latvijas zemju īpašnieku darbībā. Viņš norāda, ka, pēc statistikas datiem, aptuveni puse zemju pieder tiem, kas tur strādā, bet otra puse ir privātīpašnieki, kas nav saistīti ar lauksaimniecību un mežsaimniecību.
«Patlaban redzamas samērā krasas izmaiņas, proti, cilvēki sāk daudz aktīvāk apsaimniekot mežus. Parādās mežu īpašnieku biedrības, kooperācijas. Daudz uzņēmēju piedāvā apsaimniekot mežus, tas viss dod ekonomisko pienesumu,» viņš pauž.
Vienlaikus vērojama arī cita tendence – šobrīd sarūk zemes iegādes darījumu skaits.
«Cilvēki sāk apzināties augošo vērtību gan meža zemei, gan lauksaimniecības zemei un izvēlas to pieturēt. Šobrīd zemju cena aug diezgan ātri, aptuveni 10–15% gadā. Latvietim zeme un mežs vienmēr bijuši tuvi, un viņš redz tajā tādu kā pensijas fondu.
Tas bums, kas bija deviņdesmitajos gados, proti, kad pa lēto tika tirgota meža un lauksaimniecības zeme, ir pagājis. Tagad ir sācies kārtīgas apsaimniekošanas laiks,» viņš skaidro.
