Katrā izglītības priekšmetā – vienu pamatgrāmatu 2
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) steidzamības kārtībā vajadzētu izvērtēt mācību grāmatu izdošanas kārtību, jo šā brīža situācija, kad katrs skolotājs var brīvi izvēlēties mācību grāmatu, ir apšaubāma gan no izglītības iegūšanas kvalitātes viedokļa, gan no tirgus konkurences viedokļa. Risinājums būtu katrā vidējās izglītības priekšmetā veidot vienu pamatgrāmatu.
Tas, kas šobrīd notiek mācību grāmatu jomā, ir faktiski konkurences jēdziena kropļošana. Tā nav konkurence, ka katrs skolotājs var brīvi izvēlēties mācību grāmatu, neraugoties, cik tā maksā un cik brīvi nopērkama, un pat neņemt vērā, vai mācību grāmatas saturs ir apstiprināts IZM. Konkurence būtu tad, ja par dalību grāmatas satura izstrādē konkurētu Latvijas labākie intelektuālie resursi – satura veidotāji un grāmatu ražošanas jomā – kvalitatīvākās tipogrāfijas. Tas ļautu iegūt iespējami labāko rezultātu par iespējami zemāko cenu. Turklāt šāda centralizēta pieeja ļautu ievērojamus resursus ietaupīt arī pašvaldībām grāmatu iegādes procesā. Šobrīd pārmest kādas grāmatas izdevējiem konkurences trūkumu ir absurds. Kāda konkurence, ja grāmata tiešām ir laba! Ir skaidrs, ka visi izvēlēsies iegādāties labāko grāmatu! Taču mums nav jārada jauns ritenis. Vajag paskatīties kaut vai uz Vācijas, ASV, arī Krievijas piemēriem, kā tiek izstrādāta viena – vislabākā – pamatgrāmata.
Cita lieta ir privātās skolas. Tās skolas, kurās mācību procesu apmaksā paši vecāki, varētu turpināt brīvi izvēlēties, kādas mācību grāmatas izmantot. Ir skolas, kuras jau šobrīd pasūta mācību grāmatas no Hārvardas. Tā ir viņu izvēle, ja vecāki par to var atļauties samaksāt. Bet visi tā nekad nevarēs!
Pamatgrāmatas esamība vidējās izglītības posmā nodrošinātu savstarpēju pēctecību visā izglītošanās ciklā, sākot no sākumskolas līdz doktorantūrai, ļaujot bērniem, vecākiem un skolotājiem saprast, kāpēc un kādā veidā tiek mācīta tieši konkrētā tēma.
Savukārt centralizēta pamatgrāmatu ražošana nodrošinātu līdzekļu ietaupījumu gan vecākiem, gan valsts un pašvaldības budžetam, apmaksājot grāmatu ražošanas izmaksas.
Runājot par pamatgrāmatu, uzreiz jāskaidro, ka tā var būt gan tradicionālā grāmata, gan mācību materiālu komplekss, kurā iekļauta kā grāmata, tā digitālās tehnoloģijas. Par pamatgrāmatas tehnisko formu būtu nepieciešamas diskusijas mācību satura izstrādes speciālistu un IT speciālistu vidū. Būsim reālisti, jauniešus saista tehnoloģijas, un daļai no viņiem mācību priekšmetu apguve, izmantojot tehnoloģijas, varētu būt stimuls, kas veicinātu arī zināšanu apguvi. Protams, šajā procesā būtu jāiesaista arī skolas un skolotāji, jo skolotājam mācīšanas procesā ir nepieciešama arī zināma radoša brīvība, kas būtu jānodrošina arī vienas pamatgrāmatas kontekstā.
Veidojot pamatgrāmatas saturu, būtu jāorientējas uz rezultātu – konkrētām skolēnu zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas jāiegūst mācīšanās procesa iznākumā, tad vidējās izglītības līmenī visiem būtu skaidrs – kas un kāpēc cilvēkiem tiek mācīts, kas viņiem ir jāzina un kas no viņiem tiks prasīts. Tādējādi visiem – gan bērniem un viņu vecākiem, gan skolotājiem – būtu skaidrs, kāpēc mācību saturs ir tieši tāds. Šāda pieeja arī izslēgtu situācijas, ka atsevišķos gadījumos skolotājs var samērā brīvi izvēlēties mācīt to, ko pats prot, nevis to, ko no jauniešiem prasa dzīves, tehnoloģiju, darba tirgus utt. attīstība. Tas izslēgtu arī to, ka no mācību grāmatas vai darba burtnīcas tikai daļa tiek izmantota mācību procesā, neraugoties uz to, ka samaksāts ir par visas grāmatas iegādi.
