“Katra desmitā no viņām atzīst, ka viņu piespieda parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu.” Kāpēc ievērojama daļa jauno māmiņu kļūst par bezdarbniecēm? 0
Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā. Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs, vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic datorprogramma, raksta “lsm.lv“.
Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs, vēsta Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili.”
Piespiedu atlūgums
Vēl nesen Maija (vārds mainīts) strādāja privātās pirmsskolas “Patnis” Ādažu filiālē. Tad devās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tagad viņas meitai ir nepilns pusotrs gads, un tieši šomēnes Maija bija nolēmusi atsākt darbu. Tāpēc jau pavasarī tikās ar savu tiešo vadītāju.
“Pirmkārt, viņa negaidīja, ka es vispār iešu atpakaļ. Viņa negribēja, lai es eju atpakaļ, jo es dekrētā aizgāju jau ar viņu uz nažiem, jau bija ļoti sliktas attiecības,” saka Maija. Viņasprāt, nesaskaņu cēlonis bija tas, ka viņa nebaidījās izteikt kritiku par dažādiem procesiem iestādē.
“Tad sarunas laikā jau atskanēja – ja nu tu pārdomā, tad dod man ziņu, darbu jau es tev nevaru nedot, man tev darbs ir jādod… Bet nu ar tādu, ka es tev labprāt darbu nedotu, ja es varētu,” stāsta Maija.
Vasaras sākumā Maija vadītājai Sniedzei Brakovskai nosūtīja ziņu, ka no viņas puses nekas nav mainījies – vēlas līgumā atrunāto slodzi – 20 stundu nedēļā. Ziņas beigās novēlēja jauku dienu un pievienoja emocijzīmi – saulīti.
“Nu tad es saņēmu tādu atbildi, ka mati sacēlās stāvus,” atceras Maija.
Brakovskas rakstītajā ziņā, ar kuru iepazinās arī Latvijas Radio “Atvērto failu” žurnāliste, vēstīts, ka iezīmējusies problēma – neviena kolēģe negribot strādāt ar Maiju vienā grupā. Visas vadītājai sakot vienu un to pašu.
Īsziņā Brakovska arī vēstīja: “Esot bijusi iepriekš no tavas puses negatīva attieksme, nespēja sastrādāties un meitenes to negrib. Diemžēl arī es pati to piedzīvoju, kad devies pirmsdzemdību atvaļinājumā, tāpēc man nav pamata meitenēm neticēt.” Tā kā pašlaik nekādi nevarot nodrošināt trīs līdz četras dienas nedēļā grupā, jo nav nevienas grupas, kurā var ielikt, tad varot piedāvāt vien darbu kā SOS skolotājai.
Šis amats nozīmē darbu vien tad, piemēram, kad kāda skolotāja ir saslimusi, paskaidro Maija. Jautāta, vai tas nozīmē mazāku algu, Maija teic, ka “Droši vien, jā!”
Maija uzskata, ka šādi vadītāja noveļ atbildību uz kolēģu pleciem, turklāt jaunā māmiņa pat nav strādājusi ar pilnīgi visām filiāles darbiniecēm. Latvijas Radio rīcībā ir ziņas par vismaz vienu kolēģi, kurai neviens nejautāja, vai viņa vēlas ar Maiju strādāt. Par Maijas darbu izskan arī pozitīvas atsauksmes no vecākiem, kuru bērni mācījušies pie viņas.
Piedāvāja variantu, kas nederēja
“Es sāku raudāt un, ko tad man tagad darīt? Es paļāvos uz mūsu sarunu, kas bija aprīlī, darbs būs, tev būs vieta, tev būs naudiņas, tev bērniņš ies tajā grupā. Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam,” atzīst Maija.
Ādažu filiāles vadītāja Brakovska no sākuma intervijai piekrita, bet vēlāk zvanīja, sakot, ka situāciju komentēs “Patņa” pirmsskolas direktors Ivo Rode. “Patnim” ir sešas pirmsskolas filiāles, un kādā no tām, pēc viņa teiktā, vieta Maijai būtu atradusies.
Maija bijusi uz pārrunām vienā no filiālēm, taču tur viņas meitai būtu jāmācās tajā pašā grupiņā. Viņai šāds variants nederēja.
Kamēr Rode meklēja citas iespējas, Maija jau atrada jaunu darbu. Pedagogu rotācija “Patņa” filiālēs esot ierasta lieta, turpina pirmsskolu direktors:
“Tas, ka tur viņām kaut kas nesanāca, man bija pēc tām ziņām uzreiz skaidrs. Tā kā gala lēmums ir mans, tad es uzreiz piedāvāju kaut kur citur strādāt.
Es varēju, protams, Sniedzei teikt, ka tev viņa ir jāņem atpakaļ tur, ka tev viņai darbs jānodrošina, jo tādi ir noteikumi, tā mēs nevaram pret jaunajām māmiņām izturēties un tā, bet tas nevienai no viņām nenāktu par labu. (..) Tas nenāktu par labu arī bērnam, (..) kas tur visdrīzāk mācītos, jo bērns jūt, ja mamma ir stresā.”
To, ka pēc šī incidenta Maija vairs nevēlas strādāt konkrētajā iestādē, nu apstiprina arī viņa pati. Taču atlūgumu viņa bija spiesta uzrakstīt esošās situācijas dēļ, nevis tāpēc, ka gribēja mainīt darbu.
Atbrīvosim no šodienas
Līdzīga ir arī Evas (vārds mainīts) pieredze. Viņas sirdslieta bija regbijs. Viņa ar šo sportu nodarbojās padsmit gadus. Aptuveni pirms pieciem gadiem sāka strādāt Latvijas Regbija federācijā.
Pēc pirmā bērnu kopšanas atvaļinājuma Eva atgriezās tajā pašā amatā, vēlāk viņa devās otrā ilgstošā prombūtnē. Tās laikā mainījās Regbija federācijas valde. Kad tuvojās laiks strādāt, Eva sāka kontaktēties ar jauno Regbija federācijas prezidentu – Kārli Ventu.
“Mani jau sāka slēgt klāt sarakstēm, lai es iepazīstos ar aktuālo situāciju,” viņa atceras. Tikušies arī klātienē. Eva lūdza algas pielikumu, taču konkrētu atbildi nesaņēma. Ap šo laiku – sieviete juta, ka vadība kļūst arvien izvairīgāka.
“Es sapratu, ka mani darba pienākumi ir mazinājušies, jo tas, ko es iepriekš darīju, vairs nav tas pats, ko es darīšu tagad. Kas jau, protams, rada manī tādas bažas un, zini, kā tāds pelēkais karogs, jau oranžais, sāk plīvot, ka kaut kas te nav, kā nākas, ka nav viss tīri,” teic Eva.
To sajutusi, kad sāka oficiāli strādāt. Februārī, kad veidoja federācijas budžetu, parasti šajā procesā piedalījās arī Eva. Šoreiz viņu it kā uzaicināja, bet tajā pašā laikā precīzākas ziņas par sapulci nesaņēma, līdz ar to viņa tajā nepiedalījās.
Ar budžetu viņa iepazinās vēlāk, kādā valdes tikšanās laikā, un saprata, ka viņas alga tajā nav iekļauta.
“Tikai tad, kad tu sāc jautāt, tad tev dod atbildi, ka nu mēs vēl domājam. Es esmu gandrīz mēnesi darba attiecībās, un tiek domāts, kā samaksās man darba algu. Tajā brīdī tas vairs nav ok, tieši kā jūs samaksāsiet man algu? Nu kaut kā. Kā? Mēs varētu kaut kādu līgumu vai kaut kā citādāk. Tā kā bez sociālajām garantijām. Tā nav vairs alga. Tā ir kaut kāda samaksa par kaut kādu darbu,” stāsta Eva.
Bija palikušas dažas dienas līdz darbā pavadītam mēnesim, tāpēc sieviete steigšus zvanīja Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), lai saprastu, kā aprēķina bezdarbnieka pabalstu. Uzzinājusi, ka pēdējos divus mēnešus neņem vērā, saprata, ka ātri jāizdara izvēle. Izsvērtam lēmumam laika nebija. Pirmā nostrādātā mēneša pēdējā dienā Eva uzrakstīja atlūgumu.
“No rīta 9.10 es sazvanos ar prezidentu un pēc 14 minūtēm es saņemu ziņu “Whatsapp”, citēju, ka “Atbrīvosim no šodienas, lai tu vari pēc iespējas ātrāk iesniegt dokumentus VSAA”,” viņa stāsta. Algu par nostrādāto laiku viņa nesaņēma, bet arī tiesāties negribēja.
“Jo tas nav ne viegli, ne lēti, ne emocionāli vispār panesami. Tev ir daudz svarīgākas lietas, ko tajā brīdī darīt. Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties,” paskaidro Eva.
Algu nesaņēma. “Viņa neko nenostrādāja”
Latvijas Regbija Federācijas prezidents Kārlis Vents “Atvērtajiem failiem” norāda, ka situāciju redz citādāku – Eva lūgusi ievērojami palielināt viņas algu, bet to federācija nevarēja. Vents piemin arī to, ka federācijai samazināja valsts finansējumu.
“Es domāju, ka viņa arī saprata to, cik federācijai ir šis budžets un saprata, ka papildu iespējas viņai samaksāt mums nebūs, nu reāli,” viņš teic. Jautāts par to, ka viņa sapratusi, ka nebūs arī tik, cik iepriekš bija, Vents atbild: “Nē, tāds jautājums nevienā brīdī no viņas puses netika uzdots, un mēs arī viņai konkrēti teicām par konkrētām summām, cik mēs varam ielikt budžetā. Un man liekas, ka mums pat ir darba algās arī šajā gadā plānotajā budžetā ieliktas šīs darba algas.”
Jautāts, vai Eva saņēma atalgojumu par laiku, ko nostrādāja pēc atgriešanās, federācijas prezidents teic: “viņa neko nenostrādāja.” Viņas vietas vakance joprojām esot tukša. Darbinieku nemeklējot, jo esot jāsavelk budžets līdz galam.
Evas pienākumus brīvprātīgā kārtā turpina pildīt federācijas vadītājs. Naudu, kas paredzēta viņas atalgojumam, iztērēšot citiem mērķiem.
Sarunā Vents slavē Evas darba spējas un stāsta, ka viņi bija gatavi meklēt risinājumus, lai nodrošinātu viņai iespēju nopelnīt vairāk: “Varbūt tu tur varētu būt arī kādā spēlē, teiksim, bērnu sacensībās tiesnese. Tad būtu atsevišķa samaksa, tad tu aizbrauc uz kādu spēli par komisāru, bet tās atkal visas ir sestdienas, svētdienas un jautājums tad ir – cik tu to laiku vari pavadīt kopā ar bērniem?”
Eva gan uzskata, ka situācija, ka darba devējs sāk plānot, ko ar viņu darīt jau tajā brīdī, kad viņa ir atgriezusies darbā, nav normāla. Sieviete nu secina, ka viņas prombūtnes laikā kolēģi iemācījušies izdzīvot bez viņas, tāpēc neuzskatīja par nepieciešamu ņemt atpakaļ.
Šobrīd viņa jau strādā jaunā darbā, kas nav saistīts ar sporta jomu.
32% aptaujāto sieviešu darbā neatgriežas
Tiesībsarga birojs šobrīd apkopo pētījuma datus par to, kā Latvijā nodrošina mazu bērnu vecāku tiesības. “Tēvi atgriežas vairāk nekā mammas,” atzīst biroja diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
32% no 720 aptaujātajām sievietēm pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma neatgriežas savā darbavietā.
Katra desmitā no viņām atzīst, ka viņu piespieda parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu. “Tas ir daudz, jā!” – tā teic Ilves.
To apliecina arī reālie skaitļi, ja pētījuma datus pārnes uz kopējo situāciju valstī. Patlaban vecāku pabalstu saņem 12 930 sieviešu. Tas nozīmē, ka darbā neatgriezīsies 4137, bet vienošanos par darba izbeigšanu būs spiestas parakstīt 414 sieviešu.
Pēc Tiesībsarga biroja pārstāves pieļautā, visticamāk, viņas necīnījās par savām tiesībām. “Arī tā atgriešanās pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma ir ļoti stresaina un tad sanāk izvērtēt tās jomas, kurās var izvairīties no stresa un vienkārši izslēgt no savas dzīves,” viņa paskaidro. Taču pēc būtības tā nevajadzētu būt, “jo Darba likums pasaka to, ko tas pasaka! Tāpēc ir šis speciālais regulējums ielikts iekšā.”
Taču tas vēl nav viss – pētījumā zem atbildes “cits variants” ir arī sievietes, kuru darbavietu vai arī pašu uzņēmumu likvidēja. “Tas ir atkal akmens darba devēja dārziņā, jo tas nav atļauts pēc darba likuma,” skaidro Ilves.
Ilves aicina jaunās māmiņas vispirms pašām censties atrisināt situāciju un runāt ar darba devēju. Tad viņas var vērsties pie jurista, Tiesībsarga birojā, Valsts Darba inspekcijā vai tiesā.
