Foto: Ieva Leiniša/LETA

Katra astotā avārija krustojumos smaga, “melnie punkti” nemainās 0

Lai arī pērn ceļu satiksmes drošībā gūts ievērojams progress, sasniedzot zemāko avārijās bojāgājušo skaitu kopš neatkarības atjaunošanas, krustojumos joprojām notiek smagas avārijas. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) apkopotie dati rāda, ka aptuveni katrā astotajā pērn notikušajā sadursmē krustojumos automašīnas cietušas tik pamatīgi, ka remontā bija nepieciešams ieguldīt vairāk nekā tūkstoti eiro. Zīmīgi, ka lielākā daļa smago avāriju notikušas pilsētās, kur lielākoties maksimālais atļautais braukšanas ātrums 50 km/h.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Apkopotā statistika par izmaksātajām kompensācijām KASKO un OCTA polišu īpašniekiem rāda, ka problēmas tradicionālajos «melno punktu» krustojumos nekur nav pazudušas. Rīgā visvairāk avārijas notikušas Kleistu ielas krustojumos, Dzelzavas un Ilūkstes ielu, Biķernieku un Lielvārdes ielu, Lāčplēša un Satekles ielu, Kurzemes prospekta un Slokas ielas, Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas, kā arī Augusta Deglava un Ilūkstes ielas krustojumos.

Daudzi no šiem krustojumiem jau sen zināmi kā «problemātiskie». Minētajās ielās ikdienā ir liela automašīnu plūsma, un daži no krustojumiem ir platāki, nekā ierasts, tādēļ autovadītāji nereti pārrēķinās un nepaspēj šķērsot krustojumu, pirms sākusies automašīnu kustība no perpendikulāri esošās ielas. Daudzas avārijas notikušas, veicot kreiso pagriezienu, kad vadītājam šķiet, ka taisni vairs neviens nebrauks, un uzsāk manevru, taču kāds cits vadītājs vēl pie dzeltenās gaismas cenšas pārbraukt krustojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikai OCTA vai KASKO polise pērn paglāba vairākus tūkstošus autovadītāju no pamatīgiem izdevumiem pēc iekļūšanas avārijā. BTA apkopotā statistika rāda, ka gandrīz 2% no visiem gadījumiem transporta līdzekļi bija cietuši tik smagi, ka to remonts izmaksāja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro vai arī īpašnieks saņēma kompensāciju par neatjaunojamu auto. 11% gadījumu remonta izmaksas bija 3-10 tūkstošu eiro robežās, bet ceturtajā daļā gadījumu – no viena līdz trīs tūkstošiem eiro.

«Statistika nemelo – «melnie punkti» joprojām ir nopietna problēma kā galvaspilsētā, tā visā republikas teritorijā. Tādēļ pilnībā piekrītam un pievienojamies Valsts kontroles aicinājumam visām atbildīgajām iestādēm aktīvāk iesaistīties šo «melno punktu» izskaušanā, pārskatot ceļa zīmju izvietojumu, luksoforu regulējumu un satiksmes plūsmas risinājumu. Jo īpaši jāpiedomā pie kreiso pagriezienu problēmas risināšanas. Arī autovadītājiem nenāktu par ļaunu kļūt mazliet piesardzīgākiem un atturēties no riskantiem manevriem,» aicina AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.