Vai sabiedrība grib zināt patiesību? 2
Interesanti, ka pēc notikušā čeka ar reakciju nesteidzas. Situācija tika kontrolēta. Varēja apspēlēt variantus: vai un kā notikumus izmantot tālākām operatīvajām spēlēm? Lēmumu pielikt punktu pieņēma gandrīz gadu pēc notikušā. 1953. gada 2. februārī arestēja V. Zondaku, bet 17. februārī H. Tropu–Trūpu.
Tādējādi varam konstatēt, ka 20. gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados čeka pilnībā kontrolēja situāciju Latvijas katoļu baznīcā. Padomju drošības dienestam pret katoļu baznīcu bija izdevies izveidot pietiekoši efektīvu iekšējo un ārējo ziņotāju tīklu. To neizdevās pārraut arī V. Zondakam, kurš centās spēlēt kā dubultaģents. Tieši otrādi: viņu efektīvi iepina operācijā “Lursen–S” un izmantoja padomju aģenta iefiltrēšanai Rietumos.
Nobeigumā gribētos piebilst, ka V. Zondaka un H. Tropa–Trūpa krimināllietā ir atrodami divi MGB 5. nodaļas (pretpadomju elementu izstrāde ticīgo un sektantu vidū) sastādīti katoļu garīdznieku saraksti ar kopumā 17 personām, kuras “operatīvo iemeslu dēļ nopratināt nedrīkst”. Cik no šiem cilvēkiem bija savervēti par aģentiem, un cik bija to, kuri nedrīkstēja zināt, ka viņu tuvumā darbojas savervētas personas? Vai Latvijas katoļu garīdzniecība un arī katoļticīgie ir gatavi to uzzināt? Varbūt būsim godīgi un neslēpsim, ka Latvijas sabiedrība patiesībā jūtas apmierināta, lasot neko neizsakošos “VDK zinātniskās izpētes komisijas” rakstus?
Autors ir LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks
