“Tas bija murgs 48 stundu ilgumā!” Katastrofālie plūdi Vācijā un Beniluksa valstīs 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā plūdu upuru skaits pārsniedzis 150, bet kopā ar Beniluksa valstīm – Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – bojā gājuši aptuveni 200 cilvēki un desmitiem pazuduši bez vēsts.
Postoši plūdi notiek arvien biežāk
Vācijas medijos plūdi nodēvēti par “Jahrhundertflut” – gadsimta plūdiem, taču eksperti atzīmē, ka pēdējos gadu desmitos postoši plūdi notiek arvien biežāk.
Zema spiediena apgabals Eiropas ziemeļrietumos Vācijas, Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes pierobežā sāka veidoties 11. jūlijā.
Karstums uzsūca mitrumu no ūdenstilpēm Viduseiropā un tad pāris dienās izgāza milzīgu ūdens daudzumu lietus veidā. Dažos rajonos 13. jūlijā nokrišņu daudzums pārsniedza 90 mm un vēl 70 mm nākamajā dienā, atzīmē izdevums “The Economist”.
Visas ūdenstilpes pārplūda, kanalizācijas sistēma bija pārblīvēta, upes izgāja no krastiem, aizskalojot automobiļus pilsētu ielās un veidojot noslīdeņus, kas dažviet aizrāva līdzi mājas.
Vācijā vissmagāk cietušas Reinzemes-Pfalcas un Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes, kur upuru skaits pārsniedzis 150, aptuveni 700 cilvēki ievainoti. Beļģijā līdz šim apzināti 20 plūdu upuri.
Amatpersonas bažījas, ka upuru skaits turpinās augt, glābējiem atrokot dubļu un dažādu atlūzu sanesumus, kas vietām ir vairāku metru biezumā.
“Diemžēl jāpieņem, ka mēs atradīsim vēl upurus,” teica Erfštates pilsētas mēre Karolīna Veicele, jo pilsētas tuvumā ir noticis milzīgs zemes nogruvums, ko izraisīja plūdu ūdeņi.
Sarautās sakaru līnijas kavē apzināt bez vēsts pazudušo cilvēku daudzumu. Reinzemes-Pfalcas iekšlietu ministrs Rodžers Levencs vakar pavēstījis, ka par bez vēsts pazudušiem tiek uzskatīti aptuveni 60 cilvēki.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers sestdien pabija plūdos izpostītajā Šuldas ciemā Ārvaileras rajonā, ko vakar apmeklēja arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
Kanclere Merkele paziņojusi par valdības plānu izveidot īstermiņa un ilgtermiņa atbalsta fondu palīdzības sniegšanai plūdu skartajiem rajoniem.
Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Betels pavēstījis, ka tiks piešķirti 50 miljoni eiro tūlītējai palīdzībai pilsoņiem, kas cietuši zaudējumus plūdos.
Sāk ielu attīrīšanu no atlūzu kaudzēm
Vācijā nedēļas nogalē no krastiem izgājušas upes arī Saksijas federālās zemes apvidos, kas atrodas pie robežas ar Čehiju. Arī Austrijas Zalcburgas un Tiroles federālajās zemēs ugunsdzēsības un glābšanas dienests atrodas paaugstinātas trauksmes stāvoklī, jo vairākas pilsētiņas ir applūdinātas.
Dambja pārrāvums piektdienas naktī Heinsbergā netālu no Diseldorfas lika steidzīgi evakuēt vairākus simtus iedzīvotāju. Plūdiem noplokot, dažos rajonos iedzīvotāji atgriezušies savās mājās, ja tās saglabājušās, un sākuši attīrīt tās no sanesumiem.
“Dažu minūšu laikā ūdens ieplūda mūsu mājā,” intervijā aģentūrai “Associated Press” stāstīja Šuldas ciema iedzīvotāja Kornēlija Šlesere, kuras ģimenei ciemā bija beķereja.
“Tas bija murgs 48 stundu ilgumā, kad mēs griezāmies uz riņķi, bet neko nevarējām izdarīt,” viņa teica, vērojot sasista stikla, koka un metāla atlūzas, ko ūdens sanesis pie viņas bijušā veikaliņa durvīm.
Dažos plūdu izpostītajos rajonos spēkus apvienojuši ugunsdzēsēji, vietējie iedzīvotāji un karavīri, kuri, izmantojot arī tankus, sākuši ielu attīrīšanu no atlūzu kaudzēm.
Pēc apsekošanas secināts, ka daļu no stihijas bojātajām mājām nāksies nojaukt, vienlaikus atjaunojot gāzes un elektrības padevi un tālruņa sakarus. “Uzdevums ir milzīgs,” atzinis Zolingenes pilsētas mērs Tims Kurcbahs.
Klimata pārmaiņas vēlēšanu kampaņas centrā
Katastrofālie plūdi ar simtiem upuru atkal izvirzījuši klimata pārmaiņas Vācijas vēlēšanu kampaņas centrā pirms 26. septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām.
“Vācijai daudz labāk jāsagatavojas nākotnei,” paziņojis iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, piebilstot, ka “ekstremālie laikapstākļi ir klimata pārmaiņu sekas”.
Armins Lašets no Merkeles Kristīgo demokrātu savienības un viņas varbūtējais pēctecis kanclera amatā pēc vēlēšanām izteicies par “vēsturiska mēroga nelaimi”, kas piemeklējusi viņa vadīto Ziemeļreinas-Vestfālenes federālo zemi un Reinzemes-Pfalcas pavalsti.
Zaļo partijas kandidāte kanclera amatam Annalēna Bērboka pārtraukusi vasaras atvaļinājumu un devusies uz plūdu piemeklēto rajonu, bet sociāldemokrātu līderis finanšu ministrs Olafs Šulcs solījis “palīdzību bez birokrātiskiem šķēršļiem”.
Žurnāla “Der Spiegel” ieskatā, saikne starp globālo sasilšanu un ekstrēmiem laikapstākļiem kā spēcīgo lietu, kas izraisīja milzīgos plūdus Vācijas rietumos, mudinās sabiedrību pievērst īpašu uzmanību kandidātu nostājai klimata pārmaiņu jautājumā.
“Tuvākajās dienās politiķi nāks klajā ar apgalvojumiem, ka šī nav tikai kampaņas tēma, lai gan tā noteikti ir,” raksta “Der Spiegel”, atzīmējot dabas katastrofu pieaugošo biežumu klimata pārmaiņu dēļ.
“Cilvēki grib zināt, kā politiķi viņus vadīs šajā sarežģītajā laikā,” atzīmē autoritatīvais izdevums.
