Šobrīd Katalonijas jautājums Eiropas valstu ārlietu ministrijās tiek pieskaitīts pie neērtajiem. Varam atrast kādas analoģijas 20. – 30. gadu Latvijas ārlietu dokumentos? 26
Latvijas goda konsuls Barselonā no 1928. līdz 1936. gadam Amadeo Koldeforns Margaljo bija liels Katalonijas patstāvības ideju aizstāvis. Viņš darbojās arī Katalonijas parlamentā. Pirmskara Latvijas politiķis un ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns atmiņās raksta, ka uzņēmējs Margaljo bijis “simpātisks un sirsnīgs cilvēks, kas mani jo laipni uzņēma un aizrautīgi informēja par kataloņu kultūras un brīvības tieksmēm”. Esmu arhīvā atradusi arī Latvijas pilnvarotā lietveža Brazīlijā Pētera Oliņa rakstīto: “Šis kungs atstāj ļoti simpātisku un sirsnīgu iespaidu, tikai ārkārtīgs Katalonijas nacionālists. Tikko apsveicinājies, viņš steidzās deklarēt, ka tam “neesot nekā kopīga ar to rupjo, neizglītoto un barbarisko tautu, kuru saucot par spāniešiem”.” Oliņš 1935. gadā sūdzējās, ka Margaljo nav atrodams un neuzturas Barselonā, jo baidās, ka spāņu varasiestādes viņu varētu apcietināt. Oliņa sūdzība attiecās uz republikas laiku, brīdi, kad Katalonijā bija strādnieku nemieri un vietējā parlamenta darbība tika apturēta. Tomēr starpkaru periodā Latvijas un Spānijas starpvalstu attiecības nebija intensīvas. Bez Katalonijas separātisma šajā posmā spāņiem bija ļoti daudz vēl citu iekšpolitisku problēmu. Toreizējās Latvijas ārpolitikas dokumentos Katalonijas vārds izskan tikai minētā goda konsula personības kontekstā. Starp citu, Spānija pagājušajā gadā atcēla akreditāciju Latvijas goda konsulam Barselonā Šavjeram Viņalsam, jo viņš bija izkāris pie konsulāta Katalonijas karogu.
Ja jau kataloņi jutās apspiesti, kādēļ šī pašnoteikšanās ideja neuzplauka tūlīt pēc Franko nāves 1975. gadā?
Saskaņā ar 1978. gada konstitūciju Katalonija bija reģions ar ļoti plašu autonomiju Spānijā. Kataloņu neatkarības kustība atkal aktivizējās ap 21. gadsimta sākumu. 2006. gadā parādījās jaunais “Katalonijas autonomijas statūts”, kuru Spānijas Augstākā tiesa 2010. gadā neapstiprināja, norādot, ka vairāki tā punkti pieņemami tikai ar labojumiem vai pat ir antikonstitucionāli. Lielu lomu radikalizācijā spēlēja arī 2008. gada pasaules ekonomiskā krīze, ko Spānijā pavadīja korupcijas skandāli. Kataloņi sāka uzskatīt, ka atrašanās Spānijā tiem nav ekonomiski izdevīga, jo atdeve no centrālās varas nav adekvāta finansiālajam ieguldījumam, ko valstij sniedz Katalonija. Kopš tā brīža process ir iekustējies. Taču jāatceras, ka ekonomiski, darījumu ziņā Katalonija ir ļoti cieši saistīta ar pārējo Spāniju un atdalīšanās reģionu var negatīvi ietekmēt. It īpaši, ja pārējā Spānijā pret viņiem paliks aizvainojums. Atdalīšanās būtu sāpīga abām pusēm.
Tagad populāri Katalonijā notiekošo salīdzināt ar atmodas procesiem Baltijas valstīs, Skotijas neatkarības centieniem, un Krievijā pat apgalvo, ka Katalonija esot “Spānijas Donbass”…
Man tīri intuitīvi šķiet, ka šīs lietas nav salīdzināmas. Saragosas universitātes mācībspēks, vēsturnieks Hulians Kasanova, kurš raksta komentārus arī lielākajam Spānijas laikrakstam “El Pais”, ir izteicies, ka pašreizējā situācija starp Spāniju un Kataloniju vispār nav salīdzināma ne ar vienu citu gadījumu. Tā ir situācija, kad valstī, kura pēc diktatūras dzīvojusi pietiekami ilgā demokrātijas posmā, pēkšņi kāda daļa vēlas atdalīties, argumentējot, ka pārējie to nevēlas uzklausīt. Vēsturnieki tāpat norāda, ka Spānijai vispār raksturīgi periodiski konflikti starp centru un savstarpēji atšķirīgajiem reģioniem. Es domāju, kataloņu noskaņojumā lielu lomu spēlē arī sajūta, ka viņi ir kaut kas atšķirīgs no pārējās Spānijas. Tīri ģeogrāfiski skatoties, Katalonija ir nošķirta no tās ar dabisko robežu – kalniem. Viņu kaimiņi ir franči un vēsturiski Katalonijai bijušas ciešas saites ar Franciju. Skaidrs, šobrīd situācija ir ļoti saasinājusies un tas ir jautājums, kādu demokrātisku risinājumu tam var panākt, lai situācija neizvērstos vardarbīga. Es negribu to attiecināt uz mūsdienām, bet, raugoties tīri vēsturiski… 20. – 30. gados Katalonijā notika lieli streiki, bija terorisms, vairākus politiķus nošāva.
