Katalonijā uzvar nacionālistu partijas 0
Lielu starptautisko uzmanību izpelnījušās Katalonijas apgabala parlamenta vēlēšanas beigušās ar nacionālistu uzvaru. Kaut arī līdz šim valdošā un reģiona neatkarību aizstāvošā centriski labējo partiju apvienība “Konverģence un Savienība” (CiU) zaudēja savas pozīcijas vietējā parlamentā,
lielāku pārstāvniecību apgabala parlamentā ieguva trīs citas nacionālistu partijas, kuras apgalvo – Katalonija ir ceļā uz to, lai tur notiktu referendums par atšķelšanos no Spānijas.
Ne visai laimīgais nacionālists
Reģiona prezidenta Artūra Masa vadītie CiU svētdienas vēlēšanās ieguva vien 50 no 135 deputātu vietām Katalonijas parlamentā. Līdz šim apgabala populārāko partiju tur pārstāvēja 62 likumdevēji. Tiesa, priekšvēlēšanu kampaņai koncentrējoties ap iespējamo Katalonijas neatkarību, lielāku pārstāvniecību parlamentā ieguva trīs citas kataloņu nacionālistu partijas. Tādējādi vietējā parlamentā darbosies 74 apgabala neatkarības aizstāvji, un, iespējams, tuvāko četru gadu laikā notiks referendums par Katalonijas neatkarību, raksta britu avīze “The Daily Telegraph”. Taču, lai tas notiktu, Masam vispirms jāizveido koalīcija ar citām mazākām partijām, ar kurām kopīgi aizstāv apgabala neatkarību, bet dalās uzskati ekonomikas un sociālajā politikā.
Tikmēr Katalonijas neatkarības pretiniece sociālistiskā partija “ERC” dubultojusi savu pārstāvniecību Katalonijas parlamentā – no 10 līdz 21 deputātam. Tāpat jāatzīmē, ka saskaņā ar pašreizējo Spānijas konstitūciju referendums par Katalonijas neatkarību būtu pretlikumīgs un valstī valdošā Tautas partija, visticamākais, bloķēs jebkurus centienus izmainīt valsts pamatlikumu. Līdzīgi tā izdarīja 2008. gadā, kad apslāpēja basku separātistu mēģinājumus pasludināt sava apgabala neatkarību no pārējās Spānijas. “Skaidrs, ka neesam sasnieguši gribēto iznākumu,” uzrunā atbalstītājiem atzina Mass, piebilstot, ka jūtas laimīgs, taču “ne tik laimīgs, cik varēju justies”. Viņš gan uzsvēra, ka “referenduma projekts iet savu gaitu”.
Apelē pie ekonomiskā neizdevīguma
Katalonija ar septiņ-arpus miljoniem iedzīvotāju ir bagātākais valsts reģions. Kataloņu kultūra, vēsture un valoda ilgi bijis dzinulis separātisma kustībai šajā Spānijas ziemeļaustrumu apgabalā. Tagad šiem faktoriem klāt nākusi arī ekonomika. Katalonijā esošās autobūves rūpnīcas un bankas nodrošina piektdaļu no visas Spānijas iekšzemes kopprodukta un 45 procentus spāņu preču eksporta. Ekonomiskajai krīzei nerimstot un valstī ieviešot aizvien jaunus taupības pasākumus, kataloņu nacionālisti, apelējot pie, viņuprāt, negodīgās nodokļu politikas, uzsver, ka apgabalam neesot vajadzības sponsorēt citus valsts reģionus, tāpēc Katalonijai vajadzētu pasludināt neatkarību no Spānijas. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 57 procenti kataloņu referendumā balsotu par apgabala neatkarību. Tas ir divreiz vairāk nekā 2008. gadā, kad sākās ekonomiskā krīze.
“Reģions maksā centrālajai valdībai vairāk nekā saņem no tās atpakaļ, Madride atstājusi novārtā vietējo infrastruktūru. Turklāt neatkarība nodrošinātu kataloņu valodas izdzīvošanu,” britu raidsabiedrība “CNN” uzskaita neatkarības idejas aizstāvju argumentus.
Masa valdība aprēķinājusi, ka tā visai Spānijai dod par 16 miljardiem eiro vairāk nekā saņem atpakaļ. “Daudzi kataloņi uzskata, ka vērienīgiem infrastruktūras projektiem, piemēram, Vidusjūras dzelzceļa koridoram, valsts valdība nevēlas pievērst nekādu uzmanību,” skaidro “CNN”.
Priekšvēlēšanu kampaņā Mass arī prātoja par Katalonijas iestāšanos Eiropas Savienībā. “Katalonija nekad nav pievīlusi Eiropu, un tagad mēs uzticamies Eiropai, ka tā nepievils mūs,” tā nesenā vizītē Briselē apgalvoja Katalonijas apgabala priekšstāvis. Tikmēr virkne tieslietu ekspertu sarunās ārvalstu ziņu aģentūrām piesardzīgi vērtējuši šādu apgalvojumu īstenošanu. Turklāt diezgan droši, ka Madride bloķētu Katalonijas dalību blokā, pat ja arī referendums notiktu un Katalonija galu galā neatkarību pasludinātu.
Teju visi lielākie Spānijas laikraksti norāda, ka vēlēšanas apliecina – kataloņi noraidījuši Masa ieceri par apgabala neatkarību.
“Masa plāns nogrimst pie vēlēšanu urnām,” secina avīze “El Pais”. “Vēlētāji lielā skaitā devās pie urnām, nevis lai dotu mandātu neatkarībai, bet lai Masu padarītu smieklīgu,” piebilst “El Mundo”. Arī Barselonas vietējais izdevums “La Vanguardia” atzinis, ka Mass ticis sodīts, prognozējot viņam grūtu darbu jaunas valdošās koalīcijas izveidē.
Saduras ar skarbo realitāti
Katalonijas neatkarības pretinieki norāda, ka saskaņā ar 1978. gadā pieņemto valsts konstitūciju separātisko ideju pārņemtais apgabals jau tā bauda lielāku autonomiju nekā citi Spānijas reģioni. “Tā pārvalda pati savas skolas, slimnīcas, policiju, cietumus un kultūras iestādes,” skaidro britu žurnāls “The Economist”, norādot, ka vienīgais, par ko vietējai valdībai nav teikšanas, ir nodokļu politika. Iepriekš Mass aicināja Spānijas premjerministru Marianu Rahoju sākt sarunas par reģiona “fiskālo neatkarību”, kas ļautu apgabala valdībai pašai iekasēt nodokļus un lemt par tēriņiem.
“The Economist” arī skaidro, ka separātisma idejas aizstāvju skaits palielinājies, pateicoties tieši ekonomiskajām likstām.
“Kataloņi domā, ka neatkarība mazinās ekonomisko lejupslīdi,” norāda britu žurnāls. “Bet tas tā nenotiktu. Kaut arī neatkarīgai Katalonijai būtu lielāki ienākumi, tai arī būtu lielāks parādu slogs nekā Spānijai. Arguments, ka kataloņiem nevajadzētu sponsorēt bezpalīdzīgos andalūziešus, ir bīstams – pēc šādas loģikas sabruktu visa eirozona.”
Tāpat starptautiskie analītiķi norāda, ka neatkarīgajai Katalonijai, kuras pašas parāds sasniedz 40 miljardus eiro, domājams, būtu jāuzņemas daļa no Madrides kopējā parāda un tūlīt pēc atdalīšanās tai būtu nepieciešama Starptautiskā valūtas fonda finansiālā palīdzība. Turklāt, ja īstenotos šāds scenārijs, Katalonijai būtu krietni jāsamazina savi tēriņi, jo tās parāds veido 22 procentus no apgabala IKP. Turklāt iepriekš Barselona lūgusi Madridei finansiālu palīdzību.
Katalonijas galvaspilsētā Barselonā dzīvojošais ekonomists Edvards Hjū sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” spriež, ka kataloņiem tomēr būtu pa spēkam ieviest nepieciešamās ekonomiskās reformas. “Turklāt, parādoties konkurētspējīgajai Katalonijai, problēmas var rasties Portugālei un Grieķijai, kas varētu nespēt konkurēt ar Barselonu tūrisma nozarē un citos pamatsektoros,” sprieda Hjū.
Tikmēr Mass sakās vismaz mēģināt panākt kādu vienošanos ar Spānijas premjerministru Rahoju, lai sarīkotu līdzīgu referendumu, kāds 2014. gadā paredzēts Skotijā par tās neatkarību no Apvienotās Karalistes, raksta britu laikraksts “The Independent”. Tiesa, Rahojs vēl pagājušajā nedēļā visnotaļ kategoriski paziņoja: “Neviens kataloņus neatraus no Spānijas vai Eiropas.”
