Kastes bija jāliek pat salonā, jo nebija vietas! Kā miljons sejas masku ceļoja uz Latviju 1
Laikā, kad Latviju sasniedza koronavīruss un veselības sistēmas darbinieki ar bažām vēroja izsīkstam sejas masku un respiratoru krājumus valstī, to papildināšana globālās pandēmijas apstākļos daudziem šķita neiespējama.
Par spīti individuālo aizsardzības līdzekļu deficītam visā pasaulē SIA “GP Nord” Toma Zeltiņa vadībā pašā skaudrākajā krīzes brīdī piegādāja Latvijai sejas aizsargmaskas un respiratorus no Ķīnas.
Atklātā video LMT Straumes raidījumu sērijā “Cilvēki Covid pirmajā līnijā” uzņēmuma “GP Nord” vadītājs Toms Zeltiņš stāsta par miljona sejas masku un respiratoru piegādes aizkulisēm.
“Viņi Ķīnā tikko bija iznākuši no karantīnas, tikko nosvinējuši Jauno gadu, un visa pasaule gaidīja no viņiem pilnīgi visus izejmateriālus. Ķīna bija izpirkusi Eiropu un visu rietumu pasauli sausu: visi respiratori, sejas maskas, brilles, bahilas, aizsargtērpi – viss bija aizvests atpakaļ uz Ķīnu,” stāsta Toms Zeltiņš.
“Mēs atvedām maskas uz Latviju tieši tajā dienā, kad teorētiski vajadzēja beigties nacionālajiem krājumiem. “Miera laikos” mans uzņēmums piegādā grūti pieejamus medikamentus, kas ir ļoti lēti un atrodas ļoti tālu, tāpēc to piegāde ir neizdevīga. Ar aizsargmaskām ir līdzīgi, tieši tāpēc “GP Nord”atšķirībā no citiem tās varēja iegādāties, pateicoties savai pieredzei.
“Ķīnas pusei stāstījām – klau, šī ir palīdzība Latvijai, ja nepaspēsim laikā, būs jāatsakās no medicīniskajiem pakalpojumiem, medicīnas personāls būs pakļauts milzu riskam, jo Latvijā ir Covid-19. Un ķīnieši ļoti labi zina, kas tas ir. Bija sajūta, ka viņi strādā nevis tāpēc, ka tas ir bizness, bet tāpēc, ka tā ir misija. Uz kastēm bija rakstīts urgent aid – neatliekamam mērķim,” stāsta Toms Zeltiņš.
Viņš atzīst:tas ir aizraujoši – pirmoreiz ieraudzīt, ko esi nopircis no Ķīnas, ja līdz tam redzētas tikai bildītes un video. Viņš atklāj, ka viss triks slēpjas maskas vidējā slānī:“Tas ir tas materiāls, ko visi meklē. Nav problēmu nopirkt un Rīgā uzstādīt iekārtas, kas ražotu maskas, problēma ir izejmateriāls.
Mūsu kritērijs bija, ka piegādātājam jābūt tādam, kurš piegādā maskas un respiratorus arī Ķīnas valdībai. Jo piečakarēt ārzemniekus ķīniešiem skaitās pilnīgi normāli, bet savējos čakarēt nedrīkst. Tāpēc mums vajadzēja garantiju, ka tā ir uzticama rūpnīca.”
Daudzās tehnoloģiju iespējas šodien ļauj ātri sazināties. Būtu Covid pirms 70 gadiem, patiešām viss apstātos, atzīst Toms Zeltiņš.Viņš stāsta, ka sistēma bijusi gana pārbaudīta, iepriekš pasūtot pa divām, trijām, četrām kastēm – viss pienācis trīs dienu laikā. Realitātē izrādījies, ka kurjerdienesti kā prioritāti nosaka mazākos pasūtījumus. Tiklīdz pasūtījums izaudzis līdz 50 kastēm, pēdējās 14 no tām ceļojušas uz Latviju trīs nedēļas.
Zvanīju airBaltic, un viņi bija ļoti atsaucīgi – jā, super, lidojam! Lidmašīnā kastes bija jāliek pat salonā uz pasažieru sēdekļiem, jo kravas nodalījumā tām nepietika vietas. Mēs bijām gatavi maksāt, ja salonam tiktu nodarīti kādi bojājumi. Tad izrādījās, ka Ķīnas puses lidostai nemaz nav licences, lai apkalpotu Airbus A-220, jo viņiem tādu lidmašīnu nav.
Bet – kas viņiem ļoti raksturīgi – nākamajā dienā viņi saka: nē, tagad ir, sakārtojām,” smejas Toms Zeltiņš un piebilst, ka izcilu darbu paveikusi arī vēstniecība, kas lieliski zinājusi, uz kurām pogām jāuzspiež, lai paātrinātu procesu.
Kad lidmašīna nosēdās Rīgā, “GP Nord” vārds vienā mirklī bija visur.
Tikai tad tu saproti, cik slikti ir, ja slimnīcas jau sūta savu transportu pakaļ maskām, pirms tu esi tās atvedis,” atceras Toms Zeltiņš un ar gandarījumu pa telefonu stāsta sievai, ka tikko atdevis pēdējās kastes neatliekamajai palīdzībai.
Divu nedēļu laikā pēc masku piegādes uzņēmuma vārds tika ierauts skandālā publiskajā telpā.Šobrīd uzņēmējs atzīst: “Apstākļos, kad esi izdarījis neiespējamo un atvedis labas kvalitātes maskas ar visiem nepieciešamajiem papīriem, paldies vietā saņemu ziņu, ka sākta resoriskā pārbaude pret cilvēkiem, kas patiesībā izdarījuši fantastisku darbu un parādījuši lielu drosmi, pieņemot lēmumus sarežģītos apstākļos.
Es vēl neesmu iemācījies visus spēles noteikumus. Bet, ja tie ir tādi, es negribu būt šīs sistēmas sastāvdaļa.”