Karstuma dēļ ASV nāves gadījumu skaits kopš 1999. gada pieaudzis par 117% 12
Šonedēļ daudzviet ASV gaisa temperatūra sasniedz rekordaugstu līmeni, tāpēc neatliekamās palīdzības dienesti gatavojas pieņemt jauno normu – vairāk pacientu smagi saslimst, jo viņu organisms nespēj izturēt karstumu. Par to ziņo medijs CNN.
Jauns pētījums, kas publicēts medicīnas žurnālā JAMA liecina, ka ASV jau vairākus gadus pastāvīgi pieaug ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits. No 1999. gada līdz 2023. gadam ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis par 117%, un šajā laika posmā miruši vismaz 21 518 cilvēki.
Pētnieki konstatējuši, ka ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits ASV ir pastāvīgi palielinājies gandrīz desmit gadus.
No karstuma pērn nomira vairāk nekā 2300 cilvēki, kas ir pat vairāk nekā divas reizes apjomīgāk nekā 2020. gadā.
Pie tam pētnieki arī pieļauj, ka šādu nāves gadījumu skaits, iespējams, ir neprecīzs.
“Veids, kādā tiek aizpildītas miršanas apliecības, – cilvēki, kas tās aizpilda, ne vienmēr zina visus apstākļus, kas noveda pie nāves. Tāpēc mēs, iespējams, esam zinām šo gadījumu skaitu tikai virspusēji,” sacīja pētījuma līdzautors Dr. Džefrijs Hovards, Teksasas Universitātes Sanantonio sabiedrības veselības asociētais profesors. Viņš arī piebilda, ka jau tā daudzie zināmie karstuma nāves gadījumi liek tikai domāt, ka patiesībā to ir vēl vairāk. To vienkārši nav tik viegli izmērīt. Atšķirībā no skaidra nāves cēloņa, piemēram, autoavārijas, nāves gadījumus no karstuma var būt grūtāk noteikt.
Savukārt doktore Katarīna Džudisa, neatliekamās palīdzības ārste un Hārvarda universitātes klimata pārmaiņu un cilvēku veselības speciāliste, norādīja, ka ārstu vidū pieaug izpratne par globālās sasilšanas draudiem cilvēku veselībai.“Aizpildot miršanas apliecību, tiek veikta vislabākā interpretācija, izmantojot pieejamo informāciju, un, manuprāt, arvien vairāk cilvēku apzinās arī ar klimata pārmaiņām saistīto mirstību,” sacīja Džudisa.
Ticams, ka arī turpmāk arvien vairāk cilvēkiem būs nepieciešama neatliekamā palīdzība karstuma iedarbības dēļ. Saskaņā ar 2022. gada pētījuma datiem, līdz šā gadsimta beigām vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju katru gadu būs pakļauti nedēļām ilgam bīstamam karstumam. Tas nozīmē, ka pat tādas ikdienišķas darbības kā skriešana sporta stundā, došanās pārgājienā vai vienkārši sēdēšana uz dīvāna bez gaisa kondicioniera var kļūt potenciāli nāvējošas.
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem, ekstremāls karstums ir numur viens laikapstākļu izraisīts nāves cēlonis visā ASV, taču eksperti saka, ka šī tendence bieži paliek nepamanīta. Piemēram, par viesuļvētru bīstamību ir dramatiski attēli, kas brīdina cilvēkus, bet karstumam tādu nav.
Kā karstums nogalina?
Karstums var nogalināt vismaz 17 dažādos veidos, no kuriem daudzi ir saistīti ar sirds un elpošanas problēmām. Dažas cilvēku grupas ir jutīgākas pret karstuma ietekmi, tostarp mazi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, kuru organisms tik labi neregulē temperatūru, kā arī cilvēki ar īpašām saslimšanām un cilvēki ar lieko svaru.
Ar karstumu saistīti nāves gadījumi var ietvert arī pašnāvības, noslīkšanas un slepkavības – parādības, kuras šajā pētījumā vēl nevarēja iekļaut.
Sabiedrības veselības eksperti ir ieteikuši valdībām investēt infrastruktūrā, kas var palīdzēt pazemināt temperatūru, piemēram, stādīt kokus, kas radītu ēnu, un ierīkot autobusu pieturas ar jumtiem. Ir pat izstrādāts vēss ceļu seguma pārklājums, kas, uzklājot uz asfalta, var pazemināt virsmas temperatūru.
Vēl eksperti ieteikuši piešķirt naudas līdzekļus, lai skolās uzstādītu vairāk gaisa kondicionieru un palīdzētu maznodrošinātiem cilvēkiem segt dārgos gaisa kondicionēšanas rēķinus. Tāpat ieteikts ierīkot vairāk dzesēšanas patversmju un mobilo dzesēšanas centru, kas ļautu cilvēkiem atpūsties no karstuma.
Pētījumā tika konstatēts, ka četros štatos ir neproporcionāli liels ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits: Kalifornijā, Arizonā, Nevadā un Teksasā. “Tie visi ir karsti apgabali, tāpēc miršana no karstuma ir iespējam, bet varētu darīt daudz vairāk, lai sagatvotos šīm karstajām dienām,” sacīja pētnieks Hovards, kurš arī cer, ka šis pētījums sabiedrībai liks aizdomāties un rīkoties.
