Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu 3
Pirms 30 gadiem, kad psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis bija savas slavas zenītā, viņa “ārstnieciskie seansi” pie TV ekrāniem pulcēja miljoniem padomju pilsoņu, kas cerēja uz brīnumainu izdziedināšanos. Nelabvēļi viņu lamāja par šarlatānu, bet daudzi patiešām ticēja, ka Kašpirovskis viņiem palīdzējis atgūt veselību. Mūsdienās viņš joprojām praktizē, tikai televīziju nomainījis ar internetu. 11. augustā Kašpirovskis svinēs 80 gadu jubileju.
Viens no Kašpirovska fenomena cēloņiem bija konkurences trūkums, jo 80. gadu beigās padomju pilsoņiem nebija pārāk lielas izvēles, kā aizpildīt vakaru: interneta vēl nebija, bet televīzijas piedāvājums aprobežojās ar pāris kanāliem. Tad nu visa milzīgā valsts (PSRS tolaik bija 287 miljoni iedzīvotāju) skatījās vienas un tās pašas TV pārraides: pārdzīvoja par brazīliešu verdzenes Izauras ciešanām, atbalstīja seriāla “Astoņkājis” galvenā varoņa komisāra Katāni cīņu pret Sicīlijas mafiju utt.
1989. gada rudenī TV piedāvājumā parādījās kas agrāk neredzēts: ekrānā bija redzams drūma izskata tumšās drānās tērpies vīrietis, kurš ar caururbjošu skatienu lūkojās uz skatītājiem un hipnotiskā balsī runāja tekstu, ar kura palīdzību solīja dziedināt skatītājus un atbrīvot viņus no dažnedažādām kaitēm. Ukraiņu psihoterapeits Anatolijs Kašpirovskis bija plaša profila speciālists, jo viņa seansi bija paredzēti visām vainām: noņemt sāpes, samazināt asinsspiedienu, izārstēt urīna nesaturēšanu, veicināt brūču sadzīšanu utt.
Neilgā laikā viņš ieguva milzu popularitāti; cilvēki ticēja Kašpirovskim ne mazāk (un pat vairāk) nekā PSRS līderim Mihailam Gorbačovam. Kad svētdienas vakarā pa TV rādīja Kašpirovska “ārstniecisko seansu”, pilsētu ielas bija tukšas, jo gandrīz visa valsts sēdēja pie TV ekrāniem, pat noziedzība samazinājās, jo arī noziedznieki negribēja palaist garām dziedinošos vārdus.
80. gadu beigas bija juku laiks, par ko liecina arī 1989. gada 8. oktobra savdabīgā TV programma: kamēr pa “TV Rīga” tika translēts Latvijas Tautas frontes II kongress, PSRS Centrālās televīzijas ēterā saimniekoja Kašpirovskis ar stundu ilgu raidījumu “Ārsta psihoterapeita A. Kašpirovska ārstnieciskais seanss”. Centrālās televīzijas ēters nebija nekāda joka lieta, jo nodrošināja piekļuvi simtiem miljonu lielai auditorijai, tādēļ nebija nekādu šaubu, ka psihoterapeits Kašpirovskis padomju pilsoņu mājokļos ienācis ar valdošās Komunistiskās partijas svētību. Kādēļ gan kompartijas vadībai bija tik svarīgi noalgot šo mistisko dziednieku, lai ārstētu padomju ļaužu fiziskās un garīgās kaites?
Lielais eksperiments
Saskaņā ar marksisma-ļeņinisma doktrīnu Padomju Savienībā valdīja noraidoša attieksme pret reliģiju, ko Markss savulaik bija raksturojis kā “opiju tautai”. Taču cilvēku vēlme ticēt pārdabiskiem spēkiem nekur nebija zudusi, it īpaši 80. gadu beigās, kad veikalu tukšie plaukti skaidri rādīja, ka komunistiskais eksperiments ir izgāzies.
Padomju režīms grīļojās kā milzis uz māla kājām, un bija vajadzīgs kāds, kurš palīdzētu novērst uzmanību no ikdienas nebūšanām. Šo misiju uzņēmās Kašpirovskis, kurš TV ekrānā darbojās gluži kā brīnumdaris Jēzus Kristus: slimie tika dziedināti, aklie kļuva redzīgi, kurlie atguva dzirdi, vienīgi pie miroņu atdzīvināšanas Kašpirovskis vēl nebija ķēries. Skeptiķi viņu uzskatīja par šarlatānu, kurš pilda Politbiroja rīkojumus, lai sabiedrība kontrolētā veidā varētu “nolaist tvaiku”.
“Var jau būt, ka Kašpirovskis ir visspējīgākais PSRS ekstrasenss, taču tikpat lielā mērā iespējama ir varbūtība, ka pēc zināmu aprindu pasūtījuma ar Kašpirovska tiešu līdzdalību notiek kārtējais “lielais padomju eksperiments”. Šoreiz tas varētu būt milzīgu masu hipnotizēšanas mēģinājums, lai bremzētu revolucionāros notikumus visā plašajā valstī,” tolaik sprieda laikraksts “Padomju Jaunatne”. Kašpirovskis pat tika salīdzināts ar gaišreģi Grigoriju Rasputinu, kurš parādījās pie apvāršņa pirms Krievijas impērijas sabrukuma un ieguva lielu ietekmi. Tiesa gan, ne Rasputinam, ne Kašpirovskim neizdevās novērst impērijas bojāeju, toties Kašpirovskis un viņa boss Mihails Gorbačovs juku laikus pārdzīvoja ar neskartu galvu atšķirībā no viņu priekštečiem Rasputina un cara Nikolaja II.
Anatolijs Kašpirovskis ir dzimis un audzis Ukrainā, 1962. gadā viņš absolvēja Viņņicas medicīnas institūtu un ilgus gadus strādāja par psihoterapeitu vietējā psihiatrijas slimnīcā. Jaunībā viņš bija nodarbojies ar svarcelšanu un 80. gados kļuva par PSRS svarcelšanas izlases ārstu. Kašpirovskis bija sapratis, ka viņa aicinājums ir cilvēku dziedināšana, un sāka rīkot publiskus psihoterapijas seansus, kuru mērķis bija ārstēt ne tikai garīgās, bet arī miesas kaites. Viņš noraidīja plaši izplatīto uzskatu, ka dažiem cilvēkiem ir iedzimtas dziednieka spējas, jo viņš uz to gājis ilgu un grūtu ceļu. “Ja runājam par psiholoģisko ārstēšanu, jebkuras spējas veidojas no daudzām sastāvdaļām. Vispirms tā ir dzīves pieredze, tev ir jāizlasa grāmata, kuras nosaukums ir “Cilvēki”. Jātiekas ar daudziem dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem,” stāstīja Kašpirovskis.
Tas ir brīnums!
Savu ārstēšanas teoriju Kašpirovskis ir balstījis pārliecībā, ka cilvēka organisms pats ir spējīgs tikt galā ar visām kaitēm, jo mūsu ķermenis ir kā aptieka, kurā esot atrodami visi Mendeļejeva tabulas elementi. “Pats cilvēks ar savu sarežģīto farmaceitisko sistēmu spēj izstrādāt iekšējus medikamentus. Bet, lai šie medikamenti rastos, nepieciešams spēcīgs autoritatīvs impulss, kas ierosina pašregulāciju,” savas slavas zenītā Kašpirovskis stāstīja intervijā laikrakstam “Pravda”.
Kāda ir viņa attieksme pret cilvēkiem, kas netic Kašpirovska metodēm? “Es uzskatu, ka ir apziņas ticība un zemapziņas ticība. Tieši ar zemapziņas starpniecību es dodu ievirzes uz izdziedināšanu. Tāpēc pacients man ar prātu var neticēt.” Uz jautājumu, ar ko gan viņš ir labāks par ekstrasensiem, Kašpirovskis atbildēja bez liekas paškritikas: “Nav neviena ekstrasensa, kura darbību es nevarētu atkārtot. Un nav neviena ekstrasensa, kas atkārtotu to, kas izdodas man. Ekstrasensa darbība ir pārlieku vienpusēja, orientēta uz cilvēku aklu ticību viņa roku dziedinošajām īpašībām.”
Savu seansu laikā Kašpirovskis demonstrēja, ka ar viņa spēju palīdzību cilvēki var bez narkozes pārciest smagas operācijas. Turklāt tas iespējams arī attālināti, ar televīzijas starpniecību. Zinātnieki apšaubīja, cik pamatotas ir Kašpirovska metodes; daži prātoja, kas notiktu, ja TV seansa laikā pēkšņi pazustu elektrība, jo tādā gadījumā pacientiem draudētu pat letāls iznākums. Kašpirovskis iebilda, ka viņš visu kontrolē un ārkārtas situācijā varētu turpināt dziedināšanu pa telefonu.
Lai kā arī būtu, daudzi cilvēki tiešām bija pārliecināti, ka Kašpirovska ārstnieciskais TV seanss viņiem palīdzējis tikt vaļā no dažādām kaitēm un atgūt veselību. Raidījumu sākumā bieži vien tika nolasītas sajūsmināto skatītāju vēstules, kurās viņi stāstīja par brīnumainu dziedināšanu: Kašpirovskis esot izārstējis vēzi, palīdzējis atgūt redzi, atjaunojis kuplu matu rotu utt. Lūk, daži piemēri: “Pēdējā seansā, ko raidīja Ukrainas televīzija, piedalījās 28 ar enurēzi (urīna nesaturēšanu) slimojoši bērni. Nākamajā dienā 25 no viņiem gulta bija sausa. Bērniem tie bija svētki!” (Doņeckas apgabala bērnu sanatorijas galvenā ārste). Kāda sieviete rakstīja: “Pēc seansiem, sekojot jūsu padomam, apmeklēju zobārstniecības kabinetu, lūdzu izraut zobus bez injekcijām. Piecās minūtēs man bez sāpēm un anestēzijas izrāva trīs zobus. Es pat nenotrīcēju. Tas ir brīnums!”
Ūdens lādētāji
Brīnumainās dziedināšanas biznesā Kašpirovskim bija arī konkurenti, piemēram, 80. gadu beigās padomju televīzijā parādījās dziednieks Alans Čumaks, kura specialitāte bija ūdens “uzlādēšana”: seansa laikā pie televizora bija jātur burka ar ūdeni, kas pēc Čumaka veiktās “apstrādes” iegūstot dziednieciskas īpašības. Čumaks kādā intervijā gan izteicās, ka neuzskata Kašpirovski par savu konkurentu: “Dažas reizes esam tikušies, aprunājāmies. Mēs esam ļoti atšķirīgi; ko tur daudz runāt? Kašpirovskis darbojas ar hipnozes palīdzību, bet tā ir vardarbība, kas man nav pieņemama.” Čumaks nodzīvoja līdz 82 gadu vecumam, aizgāja mūžībā 2017. gadā.
Ārsti jau tolaik nebija sajūsmā par Kašpirovska, Čumaka un tamlīdzīgu “dziednieku” darbību, jo smagas saslimšanas gadījumā daudzi cilvēki ticēja brīnumdariem un vilcinājās iet pie ārsta, zaudējot dārgo laiku. “Onkologi noraida “ārstēšanu” ar ekstrasensu palīdzību. Meklējot palīdzību pie ekstrasensiem, reizēm tiek zaudēti vairāki mēneši. Kad slimnieks beidzot ir sapratis, ka šie seansi neko nav devuši, bieži vien jau ir par vēlu. Neviens ekstrasenss vēzi nespēj izārstēt. Tāpēc arī Kašpirovska seansu laikā bija vērojams krass klientu skaita kritums mūsu slimnīcās, bet pēc tam tikpat straujš slimnieku pieaugums, daudzi ar ielaistām onkoloģiskām kaitēm,” presei stāstīja onkoloģe Helēna Timofejeva.
Kašpirovskis uzsvēra, ka individuālā kārtā pacientus nepieņem, ārstēšana notiek tikai ar masu seansiem un TV starpniecību. Tomēr izmisušie cilvēki nelikās mierā, un Kašpirovskis intervijās žēlojās, ka popularitāte gan viņam, gan visai ģimenei kļuvusi par smagu nastu: “Telefons zvana nemitīgi, pusgada laikā esmu nomainījis jau ceturto numuru. Zvana pie durvīm, pūlis kāpņu telpā, lūgumi, prasības, lāsti…”
Latvijā nav gaidīts viesis
Kad sabruka PSRS, Kašpirovskis izmantoja savu slavu, lai tiktu ievēlēts par Krievijas Valsts domes deputātu. Viņš kandidēja no bēdīgi slavenā Vladimira Žirinovska vadītās Liberāldemokrātiskās partijas saraksta, bet abi kolorītie personāži nespēja sadzīvot un pēc pāris gadiem Kašpirovskis izstājās no frakcijas, liekot punktu politiķa karjerai. 1993. gadā Krievijas Veselības ministrija beidzot sāka apkarot viltus dziedniekus, un Kašpirovskim tika liegta iespēja uzstāties televīzijā, rīkot masu dziedināšanas seansus.
Interesanti, ka 1993. gadā Kašpirovskis bija ieradies “viesizrādēs” Latvijā, bet drīz vien viņam palūdza atstāt mūsu valsts teritoriju. Kašpirovskis paspēja novadīt pāris seansus Daugavpilī, bet līdz Rīgai, kur viņam bija paredzēta uzstāšanās VEF Kultūras pilī, dižais dziednieks netika, jo Latvijas varas iestādes viņu izraidīja no valsts.
Amatpersonas esot reaģējušas uz reliģisko organizāciju sūdzībām, ka Kašpirovska darbība uzskatāma par “sātanismu” un “melno maģiju”. Kašpirovska pasludināšana par Latvijai nevēlamu personu neoficiāli tika skaidrota arī ar to, ka pēc dažām dienām bija gaidāma pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā, tādēļ vietējā vara negribēja, lai Kašpirovskis ar saviem trikiem to aizēnotu.
90. gadi bija traks laiks, kad pēcpadomju valstīs saimniekoja bandīti un reketieri, tādēļ Kašpirovskis savu ģimeni aizveda uz Ameriku. Viņš baidījies, ka Krievijā bandīti varētu nolaupīt viņa bērnus un pieprasīt izpirkuma maksu. Kašpirovskis bijis divreiz precējies, no pirmās laulības ar sievu Valentīnu viņam ir dēls Sergejs (dzīvo Amerikā) un meita Jeļena. Diemžēl pagājušogad Kašpirovskim nācās pārciest lielu traģēdiju, jo viņa mīļotā meita aizgāja mūžībā 49 gadu vecumā. Vietējā prese rakstīja, ka Jeļena izdarījusi pašnāvību, izlecot pa logu. Kašpirovskis intervijā Ukrainas televīzijai atzinis, ka meitas nāve viņam ir smags trieciens. “Šobrīd man ir sajūta, ka mana dzīve ir beigusies. Vairs nekad nesagaidīšu meitas zvanu, nedzirdēšu viņas balsi… Viņai bija tik skaisti smiekli! Tādu nebija nevienam citam.”
Pārcēlies uz internetu
Par spīti traģēdijai, Kašpirovskis nav beidzis ārstniecisko darbību, viņš bieži dodas turnejās uz ASV, Vāciju, Izraēlu, Kazahstānu un citām valstīm, kur uzrunā krievvalodīgo publiku. Vecā kaluma dziednieks ir gājis līdzi laikam un aktīvi darbojas internetā: viņam ir pašam sava mājas lapa un “Facebook” saziņas kanāls. Kašpirovskis turpina popularizēt savdabīgas ārstniecības metodes, piemēram, viņš piedāvā nodibināt saikni ar Mēnesi vai gluži vienkārši trīs minūtes skatīties vienā punktā, kas esot efektīvs paņēmiens domu sakārtošanai un veselības uzlabošanai.
Kašpirovskim mūsdienās ir daudz pakaļdarinātāju, kas arī cenšas iespiesties brīnumainās dziedināšanas biznesā, jo pēc šiem pakalpojumiem vienmēr bijis labs pieprasījums. Tik ļoti gribas noticēt, ka ar kāda pantiņa noskaitīšanu vai ūdens “uzlādēšanu” būs gana, lai atbrīvotos no visām nelaimēm! Savulaik par Kašpirovska fenomenu trāpīgi izteicās rakstniece Regīna Ezera, kas 90. gadu sākumā intervijā laikrakstam “Latvijas Jaunatne” stāstīja: “Kašpirovski es nemaz nezināju. Bet, kad rādīja vienu no viņa pēdējiem seansiem, nu, es arī vienreiz gribu zināt, kas ir tas, kuru lamā, un ko viņš izdarīs ar mani. Rāda, kā tizlie sāk dejot un kā gaiši mati kļūst par tumšiem… Jau sāku baidīties – un ja nu mani padara par plikgalvi? Viņš liek sēdēt tumsā un mierīgi, un es sēžu tumsā un mierīgi, un man ir tik labi, ka piepeši ienāk prātā ģeķīga doma! Bet man taču nav vajadzīgs Kašpirovskis! Ja man ir laiks pasēdēt tumšā istabā, aizvērt acis un paklausīties, teiksim, Vivaldi, tad man ir tikpat labi! Ir tāda pat lidojuma sajūta… Tās pašas jūtas, ko iedveš Kašpirovskis! Un ir simtprocentīga garantija, ka Vivaldi mani nepataisīs par plikgalvi…”
