Kaspars Vingris: Rīgā beidzot varētu rasties Baltijas metropoles sajūta, pateicoties tieši “Rail Baltica” 88
TV24 raidījumā “Latvijas labums”, apspriežot aktualitātes ap vērienīgo dzelzceļa projektu “Rail Batlica”, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atzina, ka šobrīd redzams jau tas, kā daudzi uzņēmēji, Rīgas dome un “Rīgas satiksme” pielāgo visu šī te projekta “nākotnes redzējumam” – ir sakārtotas ielas, ir jauni savienojumi – ērtāki un drošāki.
“Mēs labi zinām, kāda ir stacija. Mēs tiecamies pēc tādas stacijas, kāda šobrīd, piemēram, ir Nīderlandē, kas no tādas kriminogēnas un nepatīkamas vides ir kļuvusi par vietu, kur cilvēki pulcējas – “Tiekamies stacijā!” vai “Tiekamies pie stacijas!” tāpēc, ka tur ir forši. Tur ir soliņi, tur ir droši un gaišs, un tā tālāk…Ir kafejnīcas, ir dažādi biroji. To mēs redzam, ka biroji apaug un nevairās…Ir jau nojaušams šis te Latgales priekšpilsētas savienojums ar Vecrīgu, tur kur tā estekāde ir – kreisā krasta savienojums ar Torņkalnu, ar Mūkusalas biznesa jauno vidi ar Zaķusalas jauno biznesa vidi, ar bibliotēkas [Nacionālās bibliotēkas] apkārtni,” skaidroja Vingris, stāstot, kādas izmaiņas jau jaušamas tagad, kad tiek būvēts “Rail Baltica”.
“Tas viss veido tādu kā puduri,” uzsvēra “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Vingris TV24 raidījumā “Latvijas labums”. Šis “puduris” vēl tiks savienots ar Rīgas lidostas “puduri”, kas arī šobrīd attīstās. Vingris tādēļ norādīja: “Tā perspektīva patiešām ir bez jebkāda pārspīlējuma tāda Baltijas metropoles sajūta beidzot varētu rasties, pateicoties tieši “Rail Baltica” Rīgā.”
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.