Kaspars Stupelis: “Ir rūgtums, bet nepadosimies” 0
Holandietis Etjēns Bakss un latvietis Kaspars Stupelis šogad spējuši piecelties pēc smagiem savainojumiem un turpina cīņu par čempionu titulu motokrosā ekipāžām, uzvarot arī pasaules čempionāta Latvijas “Grand Prix” Ķegumā. Par sezonas lakā piedzīvoto gan abiem palicis rūgtums.
Divos Baltijas posmos Bakss un Stupelis pārliecinoši uzvarēja visus četrus braucienus un ir pašlaik ātrākā pasaules čempionāta ekipāža. Pirms sezonas Baksu un Stupeli minēja kā galvenos pretendentus titula izcīnīšanai, taču savainojumi iecerēto pamatīgi sagrozīja. Četrus posmus līdz sezonas beigām atstarpe līdz līderiem, diviem Beniem – Adriansenam un van den Bogārtam -, ir 95 punkti. Praktiski neatspēlējams deficīts…
Pēc finiša Ķegumā Kasparam sacīju, ka trasē viņi izskatās gandrīz perfekti! “Nav jau tā, ka bez kļūdām, bet bijām ātrāki un pirmo vietu izcīnījām. To, ka būsim ātri, zinājām jau pirms sezonas. Tikai netikām galā ar dažām lietām un neveiksmēm, kuru dēļ tagad esam kaut kādā otrajā vietā.. Protams, tā ir augsta vieta, bet tā nav mūsu mērķis. Vēl jau gan četri posmi palikuši. Jāizdara savs darbs un tad jau redzēs, ko tabulā varēs saskaitīt,” teic Kaspars Stupelis.
– Tavā balsī tāds riktīgs rūgtums…
– Protams, ka ir… Kopš 2003. un 2004. gada, kad ar Vilemsenu izcīnīju titulu, tā čempiona garša ir mutē un ļoti gribas to atkal izbaudīt. Četrus gadus ar Serģi, divus ar Rupeiku, lai cik tas bija reāli, es gāju cīnīties par titulu. Nekad nav bijis tā, ka ziemā saslietu kājas gaisā un gaidītu – varbūt šogad mierīgāk. Ir ļoti daudz izdarīts, arī šogad. Pēdējos divos posmos esam pakāpušies līdz otrajai vietei, bet pirmā ir ļoti tālu.
– Šī sezona jums nāk tādām sāpēm, kādas vārdos neizteikt.
– Tiešām, vārdos neizteikt. Tas, ko sezonas sākumā pēc kritiena un liesas operācijas piedzīvoja Etjēns… Būsim godīgi, viņš pašlaik vispār varēja nebūt ar mums. Pēc tam kritiens Čehijā, kurā man pārbrauca pāri. Tādas sāpes un pēc tam tādu sevis pārvarēšanu vēl nebiju izcietis. Tā tomēr ir pus tonna, kas man ātrumā pārbrauca pāri. Pēc tam bija desmit minūtes bezsamaņā… Nav jau tā, ka esam tam tikuši pāri un aizmirsuši. Ja jāstāsta, ko jūtu savā augumā, tad galvā ir cietis kāds nervs un ik pa brīdim raustās viena acs, kreiso roku nevaru pacelt augstāk par plecu un tā lēnām dzīst. Bet pabraukt var un tas ir galvenais. Prasi jebkuram motokrosa braucējam, vai kaut kas nesāp – atbilde būs, ka sāp. Tādas ir šī sporta veida nianses.
– Traki jūs esat! Nav bijusi doma paņemt pauzi, savest kārtībā veselību un tad ar svaigiem spēkiem atpakaļ trasē?
– Neesi pirmais, kas mūs sauc par trakiem… Apstāties? Nē, tas nav mūsu raksturos. Etjēns nekads nepadodas, viņš var braukt pēdējais un vienalga to darīs ar maksimālu atdevi un cerību, ka vismaz kādu punktiņu dabūs. Atdos sevi visu, neskatoties uz sajūtām. Maksimālists. Es esmu tāds pats, tādēļ man ir liels gandarījums braukt šādā komandā.
– Toties tagad ir bauda par to, kā braucat trasē?
– Jā, īpaši pēdējos posmos. Kivioli trase Igaunijā un Ķegums ir lēcieniem bagātas trases, lieliskas skatītājiem. Vācijā vai Nīderlandē tādu šovu grūti uztaisīt. Patīkami braukt. Lai nu kā, padoties mēs negrasāmies. Kopvērtējuma tabulā tāpat skatāmies, lai gan tur īsti nav tas, ko gribam redzēt. Pasaules čempionātā vēl ir palikuši četri posmi. Motokrosā notiek visādi. Pirmkārt, labi jābrauc pašiem. Un tikai tad skaitīsim.
PASAULES ČEMPIONĀTA KOPVĒRTĒJUMS
1. Bens Adriansens un Bens van den Bogārts (Beļģija/Nīderlande) 446,
2. Etjēns Bakss un Kaspars Stupelis (Nīderlande/Latvija) 351,
3. Jānis un Lauris Daideri (Latvija) 311,
4. Jans Hendriks un Elvijs Mucenieks (Beļģija/Latvija) 291,
5. Vaclavs un Mareks Rozehnāli (Čehija) 262,
6. Māris Rupeiks un Haralds Kurpnieks (Latvija) 261,
23. Arnolds un Gints Sīļi (Latvija) 32,
25. Tanels Rēsna un Ilvars Skultāns (Igaunija/Latvija) 28,
44. Modris Štelle un Arturs Linters (Latvija) 6.
