Kaspars Špēlis: Katrai tautai ir savs izdzīvošanas un cīņas kods. Latviešiem tas ir specifisks, bet nepārprotams 34
“Ja mēs skatāmies uz militāro vēsturi, tad tur arī mēs varam redzēt ļoti specifiskas lietas, kas ir arī mūsu kultūras mantojums,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norāda Kaspars Špēlis, vēsturnieks, Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs.
“Katrai tautai ir raksturīgs savs izdzīvošanas un cīņas kods,” viņš uzsver. Latviešiem tas ir specifisks. Skatoties citu karavīru atmiņas, ir nepārprotami labi redzams, ka mums ir kaut kāds kods.
Šeit ir bijusi vienmēr divu civilizāciju sadursmes vieta, un joprojām mēs šeit, studijā, runājam latviešu valodā. Acīmredzot mūsos mīt kāds specifisks izdzīvošanas dzinulis un ļoti bieži militārajā vēsturē to mēs varam redzēt, viņš norāda.
Mūsu kultūras ideāls programmē sabiedrību. Tā ir viena lieta. Katrā kultūrā ir savs varonības, cīņas ideāls, tas dzen uz priekšu. Nākošā lieta – sabiedrībai patīk vērot cīņu. Latviešu sabiedrība ir ārkārtīgi izsalkusi pēc dramatiskā notikuma, kur var redzēt tautas metafizisko spēku. Mēs atceramies, cik ārkārtīgi iedvesmoti bijām Latvijas hokeja izlases cīņā. Bet mēs ļoti labi redzējām, ka izlase cīnās ārkārtīgi varonīgi. Sabiedrība no tā ārkārtīgi iedvesmojas, K.Špēlis uzsver.
“Tas redzams arī folklorā – mēs to pieprasām. Mēs pieprasām varoņus, mēs pieprasām cīņas elementus. Mēs no tā iedvesmojamies, un mēs gribam to atkārtot,” viņš turpina.
Arī Dziesmu svētkos parādās cīņas elements. Visa sabiedrība vēro, kā cilvēki brauc no tālām vietām, kāds ir savainojies, kāds ir pārkarsis. Kad aizejam klātienē, sabiedrība ir savākta, disciplinēta un izdara to, kas ir jāizdara. Pēkšņi sabiedrība ir apgarota, un šis apgarojums mūs iedvesmo.
Kaujas pie Mazās Juglas parāda, ka karavīri ļoti labi apzinās, ka viņiem pretī ir desmitkārtīgs spēks, nav iespējas klasisko uzvaru iegūt, bet cilvēku sirdīs ir kaut kas cits. Caur ekspozīciju un lielo darbu mērķis ir parādīt šo kodu, viņš apgalvo.