Kaspars Neivalds: Kas šogad veicinājis veselības apdrošināšanas nonākšanu tronī? 3
Autors: Kaspars Neivalds, “ERGO” Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā
Veselības apdrošināšana, kas Latvijā vēsturiski bijis trešais pieprasītākais apdrošināšanas veids aiz OCTA un KASKO, 2023. gadā godpilni nostājusies pirmajā vietā gan pēc parakstīto prēmiju apjoma, sasniedzot vairāk nekā 140 miljonus eiro, gan pēc izmaksātajām atlīdzībām.
Kas veicinājis veselības apdrošināšanas nonākšanu tronī? Kā uzņēmumiem optimizēt savas polises izmaksu kāpuma laikā un kādus pozitīvus jaunumus atnesuši grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā?
Pēdējie gadi ir pieradinājuši mūs pie nemitīgām pārmaiņām un risinājumu meklēšanas, liekot mainīties arī veselības apdrošināšanai – gan no apdrošinātāju, gan klientu skatpunkta. Veselības apdrošināšana vairs nav ekstra – teju katrs darbinieks, sākot jaunas darba attiecības, to uztver kā pašsaprotamu. Kā nākamo pēc atalgojuma – tā vairs nav tikai daļa no īpašās bonusu paketes.
Kaut arī lielāko īpatsvaru veselības apdrošināšanas prēmiju apjomā tāpat kā agrāk veido lielie uzņēmumi, ir vērojama jauna tendence – veselības apdrošināšanas klientu lokam aizvien biežāk pievienojas mazie un vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 25 cilvēkiem. Tādējādi veselības apdrošināšana kļūst arī par mazo un vidējo uzņēmumu tirgus standartu, līdzīgi kā darba devēja apmaksāts telefona rēķins.
Ja pērn iemaksāto prēmiju pieauguma temps veselības apdrošināšanā atpalika no izmaksāto atlīdzību pieauguma, tad redzam, ka 2023. gadā šie rādītāji izlīdzinājušies un stabilizējušies.
Pēc Covid-19 pandēmijas, beidzoties ar vīrusu saistītajiem ierobežojumiem, iedzīvotāji sāka aktīvāk izmantot dažādus medicīnas pakalpojumus – vairāk nekā pirms pandēmijas. Savukārt raugoties uz ekonomisko situāciju, reizē ar kopējo inflāciju, notika straujš veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu pieaugums.
Vidējais izmantoto medicīnas pakalpojumu daudzums pēdējo divu gadu laikā palielinājās par 17 %, bet pakalpojumu cenas – no 10 % līdz pat 75 %. Neizbēgami, šīs izmaiņas ietekmēja gan apdrošinātājus, liekot pārskatīt veselības apdrošināšanas cenas, gan darba devējus, gan šī apdrošināšanas pakalpojuma saņēmējus – uzņēmumu darbiniekus, kuru veselības polisēm atvēlētais budžets vairs nenodrošina tik plašu segumu kā iepriekšējos gados. Visi ķēdes posmi ir savstarpēji cieši saistīti.
Pozitīvs pagrieziens IIN likumā
Var teikt, ka pieaugošais cenu līmenis daļai iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumus padarīja grūtāk pieejamus, taču tas savā ziņā veicināja darba devēju vēlmi un vajadzību iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, lai sniegtu atbalstu neparedzētās situācijās un saslimšanas gadījumā palīdzētu iespējami ātrāk atgriezties darbā.
Vienlaikus arvien aktuālāks uzņēmumiem kļuva jautājums, kā sabalansēt jauno polišu izmaksas ar tajā iekļauto medicīnas pakalpojumu klāstu. Ko darīt, lai polise joprojām būtu jēgpilna, nemaksājot par to stipri vairāk? Teju neiespējami, ņemot vērā inflāciju.
Taupības nolūkos kā alternatīvu pilnai medicīnas pakalpojumu apmaksai darba devēji arvien biežāk izvēlējās un joprojām izvēlas plašu pakalpojumu klāstu ar ierobežotu segumu, kas paredz pakalpojumu apmaksu līdz noteiktam limitam.
Tas nozīmē, ka darbiniekam par veselības aprūpes pakalpojumu daļēji nākas piemaksāt pašam.
Iedzīvotāji, polišu lietotāji, to ikdienā nereti pārmet tieši apdrošinātājiem, taču jāsaprot, ka apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā medicīnas pakalpojumu cenas un to izmantošanas biežumu.
Tiesa, izmaksu kāpuma stāstā beidzot ir kāds pozitīvs pavērsiens. 2024. gada valsts budžets ir klāt ar ļoti ilgi gaidītu lēmumu darba devējiem, kas vismaz daļai uzņēmumu atvieglos minēto taupības režīmu. No 2024. gada 1. janvāra tiek palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm – no līdzšinējiem 426,86 eiro uz 750 eiro.
Par spīti cenu pieaugumam veselības aprūpē šis limits nav mainīts pēdējos 17 gadus (!), taču jācer, ka nākotnē tas tiks pārrēķināts regulārāk, balstoties uz inflācijas rādītājiem veselības nozarē. Jaunās izmaiņas pavērs vairāk iespēju kvalitatīvākam polišu segumam, turklāt 2024. gadā šis nodokļu atvieglojums attieksies arī uz uzņēmumiem, kuru apdrošināšanas līgumi ir spēkā vēl no iepriekšējā gada.
Polišu revīzija
Un tomēr – ko darīt tiem uzņēmējiem, kuri jūt, ka polises jāoptimizē? Kā to vislabāk izdarīt? Vienas pareizās atbildes te nav. Bet noteikti ir ieteicams apsvērt prioritātes un mēģināt labāk izprast savu darbinieku vajadzības.
Laikam ejot, esam pieraduši, ka veselības apdrošināšanas polisēs nu jau kā standarts ir iekļauti dažādi papildsegumi: sports, masāža, medikamentu apmaksa…
Ir labi, ja joprojām to visu varam atļauties. Bet, ja ne? Tad varbūt jēgpilnāk ir samazināt šo plašo un daļēji apmaksāto pakalpojumu klāstu, atstājot polisē pakalpojumus, kas būs kritiski svarīgi, ja notiks kas patiešām nopietns. Apdrošināt būtisko. Te varbūt izklausīšos skarbs, bet jautāšu, kurš pakalpojums jums šķiet svarīgāks – D vitamīna analīzes, masāža, sporta zāles apmeklējums vai pēkšņa, neatliekama operācija?
Vēl viens risinājums būtu veselības apdrošināšanas polises ar iekļautu pašrisku. Polise ar ļoti minimālu segumu noteikti nav darbinieka interesēs – tā nesegs patiesās vajadzības un reizē tiks objektīvi ātri iztērēta.
Turpretī apdrošināšana, kurā ietverts plašs medicīnas pakalpojumu spektrs ar pilnu segumu, būs dārga. Tādēļ zelta vidusceļš var būt tāda veselības apdrošināšanas polise, kurā ietverts pašrisks, daļu no pakalpojumiem – būtiskos izmeklējumus un manipulācijas – apmaksājot pilnībā, bet tos, kas uzskatāmi par ekstru, sedzot daļēji, darbiniekam uzņemoties daļu no izmaksām pašam.
Interesanti, ka arī Covid-19 pandēmija ieviesa jaunas tendences polišu saturā, proti, uzņēmumiem arvien aktuālāka kļuva darbinieku emocionālā labbūtība.
Pirmā interese par to pandēmijas laikā radās IT kompānijām, kuru darbiniekiem pārslodzes dēļ bija vajadzīgs psiholoģisks atbalsts.
Patlaban par iespējām šo medicīnas pakalpojumu iekļaut polisēs interesējas aptuveni katrs piektais uzņēmums. Taču, ņemot vērā medicīnas pakalpojumu cenu pieaugumu, ir maz darba devēju, kuri to saviem darbiniekiem var atļauties. Un arī te ir vērts padomāt, kas ir visvairāk vajadzīgs un specifisks tieši jūsu uzņēmumam – varbūt masāžu ir aktuālāk aizstāt ar psihologu? Apdomāt, pārvērtēt un saprast, kas ir patiesi nepieciešams darbiniekiem, nevis izvēlēties polises segumu ieraduma pēc.
