Kaspars Melnis: Enerģētikas jomā svarīgākais ir zema cena un pašpietiekamība 0
Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs
Lai mums būtu lēta enerģija, jāražo vairāk savi energoresursi, pēc iespējas mazāk patērējot importa energoresursus. Tā ir enerģētiskās neatkarības būtība – spējā pārorientēt savu enerģētisko saimniecību no svešzemju fosilo energoresursu lietošanas uz pašu ražotas enerģijas izmantošanu. Pēc būtības jāsamazina savas grūti nopelnītās naudas atdošanu naftas tirgotājiem, viņu lielvalstu ekonomikām. Vissāpīgāk atkarību no pasaulē populāriem energoresursiem izjutām 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajā pusē.
Tāpēc ir loģiski par savu naudu stiprināt savu ekonomiku – primāri enerģijai paredzētā nauda jānovirza Latvijas tautsaimniecības un energētiskās drošības attīstībai. No tā ieguvēji būsim visi. Savukārt enerģētiskās drošības aspekts ir ne mazāks svarīgs, jo mūsu šodienas pasaule prioritāri balstās uz elektroenerģiju. Pašu saražotā enerģija ir drošākais energoresurss. Nesenais notikums ar Somijas-Igaunijas kabeļa neplānotu pārrāvumu, to uzskatāmi apliecina.
Tas attiecas gan uz elektroenerģijas, siltumapgādes un arī transporta jomām. Ko mēs apzināti vai neapzināti aizmirstam, runājot par degvielu zaļināšanu, ka tā pēc būtības ir degvielas ražošanas lokalizācija, kam komplektā nāk arī savas tautsaimniecības attīstība. Sākot no pašu ražotās elektrības elektroauto akumulatoros, beidzot ar pašu ražotu biogāzi, piemēram, sabiedriskajam transportam. Katra pašu saražotas enerģijas vienība ir pluss mūsu sabiedrībai kopumā.
Daudz diskutēts par elektrības cenām Latvijas iedzīvotājiem. Retāk dzirdam par elektrības cenu uzņēmējiem un par atjaunīgās enerģijas pietiekamību uzņēmējiem. Jebkurš vērā ņemams, energoietilpīgs uzņēmējdarbības projekts tiks realizēts valstīs, kur ir pieejama lēta elektroenerģija un kurās ir definēts atbalsts atjaunīgo tehnoloģiju ieviešanai.
Kāpēc 2025. gada sākumā elektroenerģija Lietuvā bija lētāka nekā Latvijā?
Atbilde ir vienkārša – vēja enerģija. Tā šī gada sākumā tika saražota pusotru reizi vairāk, nekā spēja saražot Daugavas HESu kaskāde. Līdz 22. janvāra pusdienlaikam LT vēja staciju ģenerācija bija 311 GWh kaimiņu vēja enerģijas, pret 216 GWh no Daugavas hidroenerģijas stacijām. Pēdējo 5 gadu laikā lietuvieši ir paveikuši mazu enerģētikas brīnumu un padarījuši vēju, par Baltijas vadošo enerģijas avotu. Šā gada laikā Lietuvā ekspluatācijā nonāks vēl vairāki, ļoti lieli vēja enerģijas parki, palielinot kaimiņvalsts vēja enerģijas potenciālu vēl pusotru reizi. Tad Latvijas hidroenerģija nespēs konkurēt ar Lietuvas vēju arī pavasara palu laikā, mazinot Latvijas iespējas iepludināt ekonomikā investīcijas, attīstīt uzņēmējdarbību, veidot labi atalgotas darbavietas.
Tāpēc ir laiks mainīt mūsu pieeju. Ja nesāksim realizēt būtiskus atjaunojamās enerģijas projektus, kas nozīmētu labi apmaksātas darbavietas, arī iecerētie ūdeņraža un zaļā amonjaka projekti Latvijas ostas pilsētās, paliks vien kā skaista, uz papīra nofiksēta vīzija. Investoriuem izskatot iespēju būvēt ūdeņraža ražotni, Latvijas enerģētikas struktūra un kapacitāte vērā ņemamu ieguldījumu šādam projektam dot nevar. Atšķirībā no mūsu dienvidu kaimiņiem.
Lai celtu mūsu izredzes, ir pieņemts regulējums par ieguldījumu vietējā kopienā vēja parku tuvumā. Plānos Kurzemes pusē ir parki, no kuriem vietējie iedžiovtāji un pašvaldība saņems katru gadu miljonu eiro saņems kā ieguldījumu vietējā kopienā. No neliela vēja parka ar 10 ģeneratoriem un kopējo jaudu 65 MW, tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji un pašvaldība saņems 162 500 eiro katru gadu. Lai veicinātu attīstību ir pārstrādāta Aizsardzības ministrijas vēja karte, palielinot iespējas attīstīt vēja parkus. Tāpēc sagatavots regulējums par izmaiņām brīvo jaudu rezervācijā, lai veicinātu jauno atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, nevis atsevišķu attīstītāju bezgalīgu “gulēšanu” uz sen rezervētām jaudām. Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas attīstību, ir vienošanās ar Lietuvu un Igauniju par kopīga Baltijas enerģētikas centra izveidi.
Kāpēc kodolenerģija ir nākotnes, ne šodienas projekts?
Bieži dzirdam, ka visu Latvijas problēmu risinājums ir kodolenerģija. Diemžēl pagaidām tā ir vien skaista vīzija, jo pasaulē nav strādājošu jaunās paaudzes modulāro reaktoru. Pirmā iecere ASV netika realizēta, jo aprēķini liecināja, ka elektroenerģijas cena būs pārāk augsta, bet nākamo – Kanādā, plāno pabeigt vien pēc pāris gadiem. Tikai mēs uzzināsim, cik izmaksā modulārās kodolenerģijas kW/h un noslēgt līdz šim paveikto darbu kodolenerģijas jomā, pieņemot ekonomiski izsvērtu lēmumus par šādas stacijas celtniecību. Jāņem gan vērā, ka pēc lēmuma pieņemšanas par šādas stacijas celtniecību, līdz gala rezultātam mēs nonāktu 15 – 20 gadu laikā. Savukārt tikai divu Lietuvas vēja parku jauda, ko plānots atklāt šogad, būs lielāka, nekā potenciālajai modulārajai kodolenerģijas stacijai. Tieši tāpēc nākamajās desmitgadēs vēja parki un saules enerģija veidos reģiona enerģētisko mugurkaulu, piesaistot investīcijas tautsaimniecībai. Mēs, protams, sekojam līdzi kodolenerģijas attīstības tendencēm, analizējam situāciju un redzam, ka nākotnē kodolenerģija arī Latvijā varētu būt viena no elektroenerģijas ražošanas portfeļa sastāvdaļām.
Enerģētikas brīnums pagaidām notiek aiz valsts robežas dienvidu virzienā, Latvijā esam aiz starta līnijas, šogad sākot darbu pie vairākiem jauniem vēja enerģijas parkiem. Paralēli tiek attīstūtas balansēšanas jaudas, ar lieliem akumulatoru parkiem visā Baltijā. Mums nav laika gaidīt brīnumu, nav laika iešūpoties – ir jāstrādā, objektīvi izvērtējot visus “par” un “pret”. Mēs kopā veidojam Latvijas eneģētikas rītdienu.
