Kaspars Gerhards: Valdība gatavo nākamo triecienu, kurš skars teju visus 67
Pēdējos gadus Latviju, tieši vai netieši, ir skārušas vairākas globālas krīzes, kas ir spēcīgi ietekmējis mūsu ekonomiku. Covid krīze, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un arī karstuma un lietus nodarītie postījumi mūsu lauksaimniekiem ir būtiski ietekmējuši mūsu konkurētspēju globālajā tirgū. Tas savukārt ir ietekmējis cenu pieaugumu patērētājiem.
Šajā brīdī, kad šķietami vajadzētu ļaut lauksaimniekiem atgūties un nostiprināties, izskatās, ka nu jau pašu valdība gatavo nākamo triecienu, kurš skars teju visus un grūti pateikt, kuru vairāk, lauksaimniekus vai patērētājus. Es runāju par augļu un dārzeņu cenu pieaugumu par vairāk nekā 16% no cenas.
Savulaik ieviestais samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem, pirmkārt, neļaujot cenai pieaugt, tādējādi samazināja cenu veikala plauktā un padarīja vietējo produktu pieejamāku mūsu patērētājiem. To apliecina veiktais cenu monitorings, kas tika veikts laika posmā no 2017. gada decembra līdz 2020. gada jūnijam, kas skaidri parāda, ka 2017 gada nogalē cenas Baltijā bija praktiski vienādas, taču jau 2018. gada jūnijā augļu un dārzeņu cenas Latvijā ir vidēji par 11, 7 procentpunktiem mazākas salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Jāņem vērā, ka samazinājuma efekts ir vērojams līdz pat 2020. gada vidum, kad starpība starp cenu indeksu Latvijā un cenu indeksu Lietuvā un Igaunijā veido jau 17 procentpunkti. Turklāt cenu indekss Latvijā visu apsekošanas laiku ir zemākais starp Baltijas valstīm. Šie rezultāti skaidri un pārliecinoši apstiprina samazinātā PVN ietekmi uz produkta cenu. Latvijā cena ir bijusi zemāka, tādējādi prece pieejamāka.
Jāņem vērā, ka PVN pēc savas būtības ir regresīva rakstura nodoklis. Tas nozīmē, ka nodokļa likme mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem ir izteikti augstāka nekā turīgiem. Kā to apliecina CSP dati, trūcīgākās mājsaimniecības būtiski lielāko daļu no ienākumiem (36%) uz vienu mājsaimniecības locekli tērē pārtikai. Taču turīgākām mājsaimniecībām šie izdevumi sastāda vien 10%. Tas nozīmē, ka pieņemot, ka no visiem patēriņa izdevumiem pārtikai tiktu samaksāts 21% PVN, tad mazāk turīgām mājsaimniecībām tas veidotu 6,3% no ienākumiem, bet turīgākām mājsaimniecībām vien 1,7%. Šis apstiprina, ka samazinātais PVN tiešā veidā ir būtisks, sava veida atbalsts, mazāk turīgām mājsaimniecībām.
Samazinātais PVN ir pozitīvi ietekmējis nozares attīstību un izaugsmi. Par vairāk nekā 10% ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaita pieaugums. Par 8,5% ir pieaugušas platības augļkopībā un dārzeņkopībā. Tāpat par 37% ir pieaudzis vidējais atalgojums nozarē un darba ņēmēju skaits pieaudzis par 10%. Šie skaitļi apstiprina ēnu ekonomikas mazināšanu lauksaimniecībā. Katru gadu par 10% palielinās patēriņš vietējai pārtikai. Teju par 13% pieaudzis apgrozījums dārzeņkopības nozarē, kas ļāvis valsts budžetā ieņemt krietni vairāk nekā sākotnēji prognozēts. Iemaksas valsts budžetā ir palielinājušās par vismaz 15,8 miljoniem eiro vai 29% nodokļu ieņēmumu neieskaitot PVN, kas dod būtisku ietekmi ne tikai excel tabulā, bet arī praktiski iedzīvotājiem patēriņā veselīgai pārtikai.
Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, ja ne vienīgā, kur notiek diskusijas par samazinātā PVN atcelšanu. Visur citur pārtika ir ja ne beznodokļa prece, tad ar būtiski mazāku nodokli. Mīti, ka starpība paliek tirgotājiem, ir tikai kā viltus arguments tiem, kuru acis neredz tālāk par teorētisku excel tabulas aprēķinu un neatbilst patiesībai, tad aktuāls ir jautājums, kā vārdā valdošā koalīcija ir gatava likt zem sitiena savus pilsoņus, uzņēmējus un kāpēc tā grib tik svarīgu savas tautas nozari atkal iemest PVN karuseļos? Kā vārdā tā vēlas piešķirt jaunu dinamismu mazturīgu iedzīvotāju izdevumiem un ēnu ekonomikai?
