Kaspars Dubra: Atvainojos līdzjutējiem komandas vārdā, jo nebija disciplīnas un pašatdeves 0
Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Dubra pēc pirmdien piedzīvotā zaudējuma 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē pret Slovēniju (0:5) bija pagalam nomākts, taču vīrišķīgi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, komandas vārdā atvainojoties līdzjutējiem par valstsvienības slikto sniegumu.
Kaspara Dubras atziņas:
“Pēc šādas spēles nav daudz ko teikt. Ceru, ka šis ir zemākais punkts, kas mums bijis. Gribu atvainoties visiem, kas skatījās spēli. Pie vainas ir disciplīna. Pret tādām komandām, kurām ir individuāli augstāka meistarība, jāspēlē disciplinēti, bet mēs pārāk brīvi devām iespējas, ko viņi izmantoja.
Mēs gribējām izturēt sākuma spiedienu, jo zinājām, ka slovēņi sāks aktīvi. Tāpēc bijām pieci aizsargi, pirmās 20 minūtes kopumā bija labi, pretiniekiem bija momenti, bet nekas bīstams. Taču tad sākās kaut kāds bardaks.
Disciplīna un pašatdeve nebija tāda kā mēs gribējām, tāpēc par to vēlos atvainoties līdzjutējiem. Ja nav meistarības, to var kompensēt ar pašatdevi. Kā izlases kreklā var nebūt pašatdeves? Nezinu, negribu nevienu vainot. Tas katram individuāli ir jāizanalizē, kāpēc tā notiek, lai nākamajā spēlē mēs par 100% spēlētu par Latvijas karogu.
Spēles sākumā gribējām pretiniekus iemidzināt, lai viņi pazaudē koncentrāciju, un tad censties izveidot pretuzbrukumus, cenšoties gūt vārtus. Pirmās 20 minūtes visu darījām kārtīgi, bet tad viss aizgāja tā, ka negribas vēlreiz tādu situāciju piedzīvot.
Pēc zaudētajiem vārtiem runājām, ka nedrīkst nolaist rokas, jo spēlējām mājās. Fani atnāca mūs atbalstīt, tāpēc nedrīkst tik daudz ielaist. Cerams, ka cilvēki saprot, ka mums nav viegli un turpinās mūs atbalstīt. Gribās, lai mēs visi – futbolisti, izlases darbinieki, līdzjutēji, cilvēki, kas grib attīstīt futbolu, turētos kopā un kopā mēs izkātu no bedres. Tagad es visvairāk vēlos, lai nākamā izlases spēle pienāk pēc iespējas ātrāk, lai varam reabilitēties.
Pēc spēles treneris (Slaviša Stojanovičs) teica, ka tā mājās nevar spēlēt.
Tagad katram individuāli ir jāsaprot, kā nospēlēja, ko varēja labāk izdarīt. Nav pasaules beigas, bet situācija ir ļoti, ļoti slikta. Ceru, ka mēs esam profesionāļi un spēsim izanalizēt savas kļūdas, lai viņas vairs neatkārtojas.
Puslaika pārtraukumā nebija nekādas skarbas sarunas, jo treneris saprata situāciju. Ja viņš mūs vēl ar skarbiem vārdiem presingotu, tad, domāju, būtu vēl sliktāk. Viņš teica, lai nomierināmies, jo zemāk vairs nav kur krist, jāmēģina iet uz priekšu un gūt vārtus.
Stojanovičs grib spēlēt uzbrūkošu futbolu. Šodien bija citādāks plāns, jo kā jau teicu, gribējām izturēt slovēņu pirmo presingu un tad iet pretuzbrukumos. Negribu salīdzināt Stojanoviču ar (Miksu) Pātelainenu, jo katram trenerim ir savas īpašības un katrs dod kaut ko citu. Viņi abi prasa agresivitāti, jo mūsu mentalitāte ir tāda, ka neesam agresīvi divcīņās. Mums jāspēlē agresīvāk, neļaujot pretiniekiem brīvi elpot.
Latvijas izlase pie uzvaras nav tikusi jau 12 spēles pēc kārtas jeb kopš pagājušā gada 2.jūnija. Savukārt oficiālos turnīros vienība iepriekšējo panākumu guva 2017.gada 10.oktobrī Pasaules kausa kvalifikācijā pret Andoru.
G apakšgrupā pēc četrām spēlēm ar 12 punktiem vadībā ir Polija, tālāk ar septiņiem punktiem ir Izraēla, sešus punktus iekrājusi Austrija, pieci punkti ir Slovēnijai, četrus punktus guvusi Ziemeļmaķedonija, bet Latvija ir bešā.
