Kaspara Ādamsona ziemassvētīgā sajūta 3
Par skaistu Ziemassvētku laika tradīciju kļuvuši daudzu klausītāju iemīļotie Rīgas Ziemassvētku koncerti. Arī šī gada nogalē, 25. un 26. decembrī, Ķīpsalas hallē ikviens aicināts svinēt svētkus kopā ar lieliskiem mūziķiem. Vienā koncertā satiksies izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus un soprāns Elīna Šimkus, populārie dziedātāji Ieva Kerēvica un Marts Kristiāns Kalniņš, jaunais operpasaules talants Kalvis Kalniņš, Vidzemes kamerorķestris, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas koris un jauktais koris „Aura”. Koncertu priekšvakarā – saruna ar koncertu diriģentu, vienu no jaunās latviešu diriģentu paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem – Kasparu Ādamsonu.
– Mūziķiem, skatuves māksliniekiem un, protams, diriģentiem, Adventa un Ziemassvētku laiks parasti ir gada intensīvākais darba posms. Kāds šogad ir jūsu svētku laiks?
– Par laimi, šis gads arī man šajā ziņā nav izņēmums, un par to man ir patiess prieks, jo varu turpināt darboties lietā, ko esmu izvēlējies un kas nebeidz mani iedvesmot. Piekrītu, atelpas brīžu šajā laikā nav tikpat kā nemaz, jo mākslas sfērā darbs nenorit tikai tad, kad esi mēģinājumos vai koncertos – domāšana, plānošana norit visu laiku, tomēr tieši tas ir mans iekšējais dzinējs. Manā gadījumā tas noslāpst tikai uz mirkli, brīžos pēc kādas secīgas programmas noslēguma koncerta, kad par to vairs nav jādomā nākotnes formā. Šis svētku mēnesis paies kopā ar manis vadītajiem koriem “Sõla” un “Sēja”, līdztekus gatavošos Rīgas Ziemassvētku koncertiem. Protams, arī mans ikdienas darbs, strādājot ar kori Nacionālajā operā un baletā, uzliek pienākumus – šobrīd pirmizrādi piedzīvo operete “Sikspārnis”, gatavojamies arī Operas Vecgada koncertiem.
– Ziemassvētku laikā jūsu vadītais koris ” Sõla” svin jubileju.
– Tikko, noslēdzot Raiņa un Aspazijas gadu, bija prieks kopā ar kori ” Sõla” uzstāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, piedaloties latviešu komponistu jaundarbu konkursā, – tie bija jāizpilda kā pirmatskaņojumi. Arī “Sõla” 17. jubilejas koncertā (17. XII) Anglikāņu baznīcā labprāt parādīs divus skaņdarbus no šīs programmas – Solvitas Ivanovas kompozīciju “Bij’ dziļa ziema” un Lauras Gustovskas darbu “Rasa klāja zemes vaigu”. Jubilejas koncertā gan mēģināsim rādīt diezgan krāsainu programmu – iekļaujot gan latviešu, gan ārzemju komponistus, gan kaut ko no sarežģītāka kormūzikas repertuāra, gan kaut ko no populārās mūzikas kora balsu salikumā. Ceru, ka mums visiem kopā izdosies. Mūs varēs sastapt arī pašos Ziemassvētkos (24. XII) Doma laukuma svētku tirdziņā – Ziemassvētku korāļu dziedāšana ir mūsu tradīcija turpat desmit gadus, un šī ir reize, kad satiekamies un paši sajūtam svētku atmosfēru. Īpašs notikums saistīts arī ar jaukto kori “Sēja” – pirmoreiz kora 12 gadu pastāvēšanas laikā esam sadūšojušies rīkot koncertu Rīgā (20. XII Anglikāņu baznīcā), kurā uzstāsies tikai mūsu koris. Prieks, ka koncerts iekrīt tieši ceturtajā Adventē, un ceram uz īstu Ziemassvētku sajūtu.
– Esat guvis nozīmīgu pieredzi un jau starptautiskus panākumus gan kā koru, gan – arī orķestru diriģents, kā reaģējat uz to, ka jūs joprojām mēdz ieskaitīt jauno kārtā?
– Cilvēkam pilngadība laikam ir 18 gados, tad ” Sõlai” vēl gadiņš jāpagaida. Ikdienas darbā, pēdējos piecos gados kopā ar kori turpinu justies jauns. Jaunība taču nāk kopā ar lielāku uzdrīkstēšanos, lielākiem eksperimentiem – ar lietām, kas mākslā ir ļoti vajadzīgas. “Sēdēt” tikai uz tradicionālām lietām un darīt to, ko kāds jau sen izdarījis, man nešķiet tik interesanti, tāpēc ceru, ka no jau-neklīguma nedz es, nedz koris netiks vaļā vēl ilgi. Un nav arī tik traki, pēdējā laikā parādījušies arī citi epiteti – ne tikai jaunais un daudzsološais (smejas). Svarīgi, ka mani ir pamanījuši, un par piedāvājumiem nevaru sūdzēties. Priecājos, ka jau februārī man atkal būs iespēja sadarboties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri – kopā ar čellistu Kristapu Bergu izpildīsim Filipa Glāsa Otro koncertu čellam (4. un 5. II). Martā man uzticētas divas “Putnu operas” izrādes. Lai gan iepriekš esmu diriģējis mēģinājumus gan ar publiku, gan bez tās, šī būs mana debija pie diriģenta pults operas izrādē. Jau vasarā saņēmu aicinājumu no Sigvarda Kļavas, un aprīlī varēšu stāties Latvijas Radio kora priekšā. Esmu ļoti priecīgs par to, jo šī ir elitāra un inteliģenta vienība ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules kormūzikas mērogā.
– Pasaulē diriģenti, veidojot karjeru, specializējas. Esat studējis gan kora, gan simfoniskā orķestra diriģēšanu, bet pa kuru ceļu tālāk dosities jūs?
– Man kā profesionālim ir ļoti interesanti, ka varu mēģināt īstenot programmas gan ar augsti profesionāliem koriem, gan simfoniskiem orķestriem. Šobrīd man dotie uzdevumi ir samērīgā apjomā, un ir iespējams kvalitatīvi sagatavot programmas. Ja šo piedāvājumu vai izaicinājumu kļūst tik daudz, ka ar to vairs netiek galā vai sāk šķist, ka kāds no kolektīviem zaudē, tajā brīdī noteikti ir par daudz. Šī gada sākumā dažus mēnešus aizgāju pelnītā atvaļinājumā no dažiem pienākumiem, jo bija piedāvājumi no Liepājas Simfoniskā orķestra programmu iestudēšanai gan festivāla “Saxophonia” ietvaros, gan koncertam kopā ar maestro Raimondu Paulu. Bija skaidrs, ka vajag telpu, lai pats sevi varētu visam sagatavot, tomēr man ļoti patīk izaicinājumi un esmu gandarīts, ka arvien vairāk interese par mani ir tieši orķestra diriģēšanas laukā.
– Jūsu diriģenta partitūru saturs ir ļoti demokrātisks – tajā ir visdažādākie žanri no klasikas līdz mūslaiku akadēmiskās mūzikas skaņražu darbiem un pat estrādes mūzikai.
– Mūsdienās ir jāizdara izvēle – vai mēģināt palikt ar pietiekami plašu uztveres leņķi, vai arī doties vienā konkrētā, fokusētā virzienā. Kad Latvijas Mūzikas akadēmijā studēju kora diriģēšanas bakalauru, man bija liela interese par seno mūziku, tāpēc devos uz Lēveni (Beļģija) un mācījos vienu gadu “Erasmus” programmā tur. Pēdējos gados esmu sapratis, ka labprāt strādāju ar dažādu izpildītāju sastāvu, iestudējot gan skaņdarbus korim, gan opusus simfoniskajam vai pūtēju orķestrim, gan estrādes vai cita žanra mūziku – man nav nekādu aizspriedumu ne pret vienu no žanriem, stilistiku vai mākslinieku sastāvu. Vienojošais noteikti ir mūzika un ceļojums, kurā dodamies kopā.
– Garšīgs dažādu žanru mūzikas kokteilis būs arī Rīgas Ziemassvētku koncertos, kuros piedalāties jau otro reizi.
– Pagājušajā gadā Rīgas Ziemassvētku koncertos piedalījos kopā ar kori ” Sõla”, un priecājos, ka šogad koncertu rīkotāji uzrunāja mani kā diriģentu. Patīkami, ka Ķīpsalas koncertu organizētāji katru gadu arvien vairāk domā par to, lai izstāžu zālē radītu mājīgu atmosfēru gan vizuāli, gan akustiski, un ir sajūta, it kā koncerts notiktu koncertzālē. Koncerta divās daļās mūzika būs pietiekami dažāda laikmetu, stilistikas un izpildītāju sastāva ziņā. Ceru, ka koncertā kaut ko savu atradīs arī klausītāji, kas svētku laikā vēlas dzirdēt klusinātu, sakrāli introvertu mūziku, kāda tā ir, piemēram, Riharda Dubras darbā “Silence, Love and Light” korim un orķestrim. Te skan liels iekšējs spēks un vēršanās pie Visaugstākā. Tāpat jācer, ka kaut ko savu atradīs arī klausītāji, kuri vēlas dzirdēt pazīstamas ārijas no dažādām operām, vai tas būtu Mocarts vai Pučīni. Un, protams, – izcili solisti! Ar Elīnu Šimkus jau esam tikušies pagājušā gada Ziemassvētku koncertos, bet ar Vestardu Šimku līdz šim neesam muzicējuši kopā. Tā man noteikti būs vērtīga pieredze, un es to nepacietīgi gaidu. Pavisam cita veida mūzika, bet arī ļoti ziemassvētīga, skanēs kopā ar Martu Kristianu Kalniņu un Ievu Kerēvicu. Tā būs katram no mums zināma mūzika, kurā, manuprāt, ir tieši tās krāsas, ar ko ļoti vēlamies izkrāsot nereti pelēko vai tumšo ikdienu. Lai ko mums solītu sinoptiķi, koncertos centīsimies radīt gan ziemīgu un svētsvinīgu, gan iepriecinošu sajūtu.
– Kas rada jūsu paša svētku sajūtu?
– Katros Ziemassvētkos noteikti eju uz baznīcu, lai gan cenšos to darīt arī katru svētdienu. Tāpat, pirms mani kora dziedātāji dodas brīvlaikā, cenšos viņus iepriecināt ar nelielām dāvaniņām, ko dažkārt gatavoju arī pats. Protams, arī man svētku sajūtu rada to svinēšana ģimenes un draugu lokā. Šis laiks vienmēr ir drusku traks ar visām akcijām un dāvanu pirkšanām, bet, ja uz to spēj paskatīties ar vieglu ironiju, kā to dara, piemēram, komponists Jēkabs Jančevskis – viens no Rīgas Ziemassvētku koncertu mūzikas autoriem –, to var pārdzīvot.
