Kašķis Rīgas domē, staigājošais mironis – Prigožins, Rīgu pārņem dziedātāji un dejotāji. Nedēļas notikumu apskats 14
Kašķis Rīgas domē
Pagājušajā nedēļā pamatīgs kašķis izcēlās Rīgas domē, ka šonedēļ vainagojās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanos no amata.
Kā ziņots, 16.jūnijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināti Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.
Amatpersonas atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas un tam sekojošas dienesta pārbaudes. Pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.
Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem “Jauno vienotību” (JV) un “Par/Progresīvie”, pusēm atšķiroties viedokļiem, kam būtu jāizmeklē iespējamie pārkāpumi.
29.jūnijā pēc vairāku stundu ilgiem strīdiem un pārmetumiem Rīgas dome atbalstīja JV rosināto lēmumprojektu par jaunas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Debates bija tik asas, ka atsevišķi deputāti pieļāva, ka šīs nesaskaņas var izraisīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
JV iesniegtais un domes atbalstītais lēmumprojekts paredz uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram disciplinārlietas izmeklētāju Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Māri Knoku aizstāt ar disciplinārlietu izskatīšanas komisiju. Komisijā plānots iekļaut amatpersonas no Rīgas domes centrālās administrācijas, proti, Juridiskās pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes.
Lai nodrošinātu procesa caurskatāmību, komisijai ar domes lēmumu plānots uzdot savā darbā kā novērotājus ar padomdevēja tiesībām piesaistīt pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Latvijas Būvinženieru savienības, Rīgas apkaimju alianses.
JV vērsa uzmanību uz to, ka, pārbaudi uzticot Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes biroja darbiniekiem, pastāv interešu konflikta risks. To rada apstāklis, ka no amata atstādinātajām Satiksmes departamenta amatpersonām šī gada aprīlī ar izpilddirektora rīkojumu uzdots ceļu un pievedceļu seguma atjaunošanas darbus veikt ceļu uzturēšanas līgumu ietvaros, kas citā izpilddirektora rīkojumā, kas izdots šī gada jūnijā par disciplinārlietas uzsākšanu, atzīti par saimnieciski neizdevīgiem.
Pēc tam Rīgas domes līdzšinējās koalīcijas pārstāvji “Jaunā vienotība” (JV), “Kods Rīgai” un “Nacionālā apvienība”/LRA” (NA/LRA) izplatīja aicinājumu uz valstisku domāšanu darbam Rīgas domes koalīcijā.
Saņemts uzdevums nogalināt Prigožinu
Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) saņēmis uzdevumu likvidēt algotņu grupējuma “Vagner” līderi Jevgeņiju Prigožinu, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
“Mums ir zināms, ka FSB dots uzdevums viņu [Prigožinu] nogalināt. Vai viņiem tas izdosies? Mēs redzēsim ar laiku. Jebkurā gadījumā visi šādi iespējamie atentāta mēģinājumi nebūs ātri. Būs nepieciešams zināms laiks, lai viņiem būtu atbilstošas pieejas un lai viņi nonāktu līdz stadijai, kad būs gatavi vērienīgai operācijai. Taču vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tas ir liels atklāts jautājums. Vai viņiem izdosies to izpildīt? Vai viņi uzdrošināsies izpildīt šo pasūtījumu?” intervijā žurnālam “The War Zone” sacīja Budanovs.
Pēc viņa domām, ja Prigožins būtu īstenojis savu sākotnējo sacelšanās plānu, Krievija jau būtu sadalīta vismaz divās daļās.
“Jo, ja Prigožins tajā dienā būtu iegājis Kremlī, viņš būtu parādījis sabiedrībai, ka Kremlis ir tukšs. Tur nav ministru. Tur nav īstu augsta ranga amatpersonu. Viņi visi ir aizbēguši, un viņš būtu parādījis, ka Krievijā šobrīd nav varas,” sacīja Budanovs.
“Bet, no otras puses, dažas amatpersonas no Sanktpēterburgas vai no citurienes sāktu apgalvot, ka viņi ir leģitīmā vara, kas radītu situāciju, ka valstī ir divas varas, kas nekavējoties nozīmētu sadalīšanos. Bet, ņemot vērā, ka viņiem ir izdevies panākt vienošanos, ko viņi izdarīja, tas ieguva zināmu laiku Krievijas vadībai, Krievijas iestādēm. Tomēr Prigožina rīcība ļoti iedragāja viņu kā visu kontrolējoša varas pīlāra pozīciju, un tā nekad vairs nebūs tāda pati kā agrāk.”
23.jūnijā Prigožins paziņoja par došanos uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro vadību. Vagneriešu kolonna sasniedza Krievijas Ļipeckas apgabalu, kas atrodas 420 kilometru attālumā no Maskavas. Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko uzstājoties kā vidutājam, tika panākta vienošanos par sacelšanās beigām. Prigožins piekrita doties uz Baltkrieviju un vagneriešiem tika piedāvāta iespēja pievienoties Krievijas armijai vai arī doties uz Baltkrieviju.
Rīgu pārņem dziedātāji un dejotāji
Pagājušajā nedēļā Rīgā sākušies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas turpināsies līdz pat 9. jūlijam.
Svētkos piedalās 40 000 dalībnieki. Jau norisinājušies tradicionālie koru kari, kuros lauru plūca koris “Kamēr”, bet vakar notika Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās”.
Svētku pasākumi turpināsies visu nedēļu.
Daugavas stadionā 6.jūlijā plkst.22 notiks deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” ģenerālmēģinājums. Tajā pašā dienā Mežaparka Lielajā estrādē plkst.20.30 notiks koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”.
Daugavas stadionā 7.jūlijā plkst.12 un 22 notiks deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē 8.jūlijā plkst.20 notiks noslēguma koncerta “Kopā augšup” ģenerālmēģinājums. Daugavas stadionā plkst.22 notiks deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”.
Dziesmu un deju svētki noslēgsies 9.jūlijā, kad Mežaparka Lielajā estrādē plkst.20 notiks koncerts “Kopā augšup”, kam plkst.24 sekos Sadziedāšanās nakts.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē.
