Kašķis par varu un naudu iezīmē finanšu institūcijas “Altum” startu 7
Jaunajā valsts akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kura turpmāk būs galvenā valsts naudas aizdevēja un garantiju dalītāja uzņēmējiem un zemniekiem un kurā ar valdības lēmumu kopš aprīļa vidus apvienotas Latvijas attīstības finanšu institūcija “Altum” (agrākā Hipotēku un zemes banka), Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), Lauku attīstības fonds (LAF), darbs sācies ar kašķi dalībnieku starpā… naudas dēļ.
Darbinieki pieprasa 200 000 eiro
Agrākās LGA darbinieki grib, lai jaunizveidotais uzņēmums izmaksā viņiem kompensāciju triju līdz piecu mēnešalgu apmērā, ko, aģentūrai pārtopot citā veidojumā, viņiem paredz pirms septiņiem gadiem savstarpēji noslēgtais līgums. Agrākās LGA direktors Ivars Golsts man apstiprina, ka šāds punkts līgumā patiešām esot un ka viņi no savām prasībām negrasās atkāpties. No viņa teiktā noprotams, ka, ja nemaksāšot ar labu, tad celšot prasību tiesā.
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko stāsta, ka 2008. gadā noslēgtais Latvijas Garantiju aģentūras darbinieku koplīgums, kas balstīts uz vēl senāku koplīgumu, paredz maksāt 18 darbiniekiem kompensācijas aptuveni 200 000 eiro kopsummā. Kompensāciju apmēri svārstās no dažiem līdz astoņpadsmit tūkstošiem eiro – atkarībā no katra darbinieka nostrādāto gadu skaita aģentūrā. Apvienojot vairākus uzņēmumus vienā, apvienotais pārņem arī visas agrāk noslēgtās saistības.
Kam un par ko lai maksā?
“Pašlaik mūsu juristi vērtē, cik pamatots ir šā koplīguma noteikums, pēc tam izlemsim, ko darīt,” turpina Rolands Paņko, “vai tās būtu jāmaksā, par to man gan ir šaubas. Kompensāciju darbiniekam parasti maksā par zaudējumiem, piemēram, par priekšlaicīgu atbrīvošanu no darba. Bet pēc apvienošanās neviens no 19 agrākās aģentūras darbiniekiem nav ne atlaists, ne cietis kādus citus materiālus vai morālus zaudējumus. Ja nekas tamlīdzīgs nav noticis, kam un par ko lai maksā?”
Viņaprāt, LGA darbinieku nevajadzīgi sāktais ķīviņš par kompensācijām nekā neaizkavēs jaunā uzņēmuma darbību. “Ja uzņēmuma pamatkapitāls ir ap 205 miljoni eiro, tad 200 000 eiro nepavisam nav tā summa, kas varētu aizkavēt vai apturēt kāda mūsu finanšu atbalsta īstenošanu. Jau pašlaik visās AFI filiālēs piedāvājam klientiem visas valdības apstiprinātās valsts atbalsta programmas,” saka Rolands Paņko.
Cīniņš par ietekmi
Diemžēl šīs nav vienīgās kaislības, kas uzvirmo uzņēmumā, kura uzdevums tostarp būs no 1. jūlija pārvaldīt Latvijas zemes fondu.
Jau kopš pārveidojumu sākuma nebija vienprātības, kurai ministrijai tas būs pakļauts. Kā zināms, LGA bija Ekonomikas ministrijas, LAF – Zemkopības ministrijas, bet agrākā Hipotēku un zemes banka – Finanšu ministrijas pakļautībā. Šis pat varētu būt pirmais valsts uzņēmums, kurā katra no trim nosauktajām ministrijām arī turpmāk saglabās savu ietekmi. Rīvēšanos savā starpā var pastiprināt arī tas, ka lielākā daļa darbinieku pārstāvēs reformēto Hipotēku un zemes banku, bet vien desmitā daļa – agrāko LGA un LAF. Toties lielākais ieguldītais kapitāls ir no LGA.
Agrākās LGA darbiniekiem nepatīk arī tas, ka attīstības finanšu institūcijas nosaukumam “piekabināts” nosaukums “Altum” – kā kopš pagājušā gada 1. janvāra tika pārdēvēta Hipotēku un zemes banka. Tas netieši apliecinot, ka jaunajā uzņēmumā agrākajiem baņķieriem būšot vislielākā noteikšana, kaut arī LGA ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā esot vislielākais.
Kaut arī par AFI izveidošanu bija zināms jau pirms vairākiem gadiem, joprojām nenorimst arī runas par to, vai vispār bija vērts radīt iestādi, kas tērēs prāvas summas 232 darbinieku algām un citiem administratīviem izdevumiem. Valsts iestāžu reformatoriem tiek pārmests, ka tādējādi cerēto administratīvo izdevumu ietaupījuma vietā būšot vien lielāks sadārdzinājums.
Bijušais LGA valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks publiski paudis, ka 2014. gadā LGA finanšu atbalsts uzņēmējiem bijis 54 miljoni eiro, bet administratīvās izmaksas 950 000 eiro jeb 1,76%. Bet, lūk, “Altum” administrācijas izdevumiem pagājušajā gadā tērējis 10 miljonus eiro jeb piekto daļu no uzņēmēju atbalstam paredzētās naudas!
