Kašķi dzen «Metalurgu» strupceļā 0
Līderis Latvijas rūpniecībā – AS “Liepājas metalurgs” (“LM”) – pērn uzstādīja jaunu elektroloka tēraudkausēšanas iekārtu. Jādomā, ka pēc modernizācijas uzņēmumam ir stabili jāstrādā, taču kompānijas valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs pagājušajā nedēļā preses konferencē paziņoja, ka pastāv virkne šķēršļu, kas traucē efektīvu uzņēmuma darbošanos.
Lipmans pieprasa savu “daļu”
Kā informēja V. Terentjevs, visvairāk uzņēmuma attīstībai kaitē “LM” lielāko akcionāru Sergeja Zaharjina un Kirova Lipmana jau līdz tiesu instancēm nonākušais strīds. “LM” juriste Antra Čirkše atgādināja, ka šā gada martā K. Lipmans iesniedzis Rīgas apgabaltiesā (RAT) prasību pret Sergeju Zaharjinu ar vēlmi atgriezt savā īpašumā 11,5% akciju 1,95 miljonu latu vērtībā, kuras 2003. gadā uzticējis S. Zaharjina valdījumā uzņēmuma modernizācijai un kontroles nodrošināšanai. Vienošanās bija mutiska. Vēlāk S. Zaharjins atteicās atdot akcijas.
Pēc K. Lipmana vēršanās tiesā RAT pieņēma lēmumu nodrošināt prasību, apķīlājot S. Zaharjinam piederošās akcijas iesniegtās prasības apjomā. 10. septembrī kārtējās tiesas sēdes laikā saņemts S. Zaharjina pārstāves Sintijas Radionovas pieteikums par nodrošinājuma atcelšanu. Taču pēdējās tiesas sēdes laikā piektdien pieteikums atcelt apķīlājumu tika noraidīts. RAT uzsāka lietas izskatīšanu pēc būtības, pasludinot pārtraukumu līdz 2013. gada 21. janvārim.
V. Terentjevs teic, ka K. Lipmans ir vērsies ne tikai tiesā, bet arī vērtspapīru tirgus komisijā, biržā, Finanšu ministrijā, pie premjerministra un daudzās citās institūcijās.
“Viens no lielākajiem Lipmana pārmetumiem ietver jautājumu, kāpēc “LM” prasīja valsts galvojumu rūpnīcas modernizācijai,” stāsta V. Terentjevs. Viņš skaidro, ka tolaik uzņēmums bija spiests meklēt kreditorus vai bankas, kas būtu gatavas palīdzēt ar kredītu. Taču tieši tobrīd valdīja ekonomiskā krīze, un bankas “pagāja malā”.
Pats Kirovs Lipmans apstiprina savu neizpratni un dusmas par to. “Man neviens neziņoja par valsts galvojuma ņemšanu, pat valdība. Es biju pret to. Tagad akcionāri, tajā skaitā es, valstij parādā. Turklāt paņemtais kredīts ir pārāk liels. 1998. gadā, kad cīnījos par rekonstrukciju, manis izvirzītā naudas summa bija līdz četrām reizēm mazāka. Vai tiešām uzņēmums desmit gadu laikā nevarēja nopelnīt summu, lai veiktu modernizāciju saviem spēkiem?! Vairākus gadus uzņēmums strādāja ar peļņu, pat dividendes netika maksātas. Kur tad paliek visa nauda?!” teic K. Lipmans. Tādējādi uzņēmējs pauž domu, ka “LM” tiek “izzagts” no iekšas.
Viņš norāda, ka uzņēmumam kaitē nevis viņa iesniegtā prasība, bet gan naudas izzagšana, pazušana, valdē esošo akcionāru attieksme pret uzņēmumu. “Tādā veidā uzņēmums bankrotēs. Es vēlos atgūt savas akcijas, un tas arī notiks. Ja ne, tad notiekošais turpināsies,” uzsver K. Lipmans. Uzņēmējs teic, ka viņš nevēlas nogremdēt “LM”, bet gan tieši otrādi – uzturēt to augstā līmenī, grib, lai tajā pastāvētu kārtība. Jāatgādina, ka patlaban K. Lipmanam pieder 23% uzņēmuma akciju. Gadījumā ja viņam izdosies atgūt Zaharjina valdījumā esošās akcijas, viņš būs lielākais AS “Liepājas metalurgs” akcionārs.
Pavājinās sadarbība ar lielāko partneri
Papildus tam uzņēmumam radušās problēmas ar metāllūžņu iegādi no iepriekšējos gados lielākā piegādātāja SIA “Tolmets”. “LM” juriste Antra Čirkše norādīja, ka SIA “Tolmets” pēcrekonstrukcijas periodā ir piegādājusi tikai 9585,93 tonnas metāllūžņu, iepriekš – 43% no nepieciešamā daudzuma, savukārt no Latvijas eksportējusi 106 000 tonnu. “Mēs nemitīgi cenšamies vērsties pie mūsu ikgadējā lūžņu piegādātāja SIA “Tolmets” ar lūgumu turpināt līdzšinējo sadarbību. Taču piegādātāja reakcija nav mums labvēlīga,” teic V. Terentjevs.
Viņš informē, ka tagad pamatdaudzums lūžņu uzņēmumā tiek ievests caur ostu no Krievijas, Somijas, Polijas, Lielbritānijas un citām valstīm. “Līdz ar to mēs paši bijām spiesti veidot kompānijas, kas nodarbojas ar lūžņu pieņemšanu, iepirkšanu un piegādi mums. Pēdējā firma, kura darbojas apmēram piecus mēnešus, ir “LM” “Resursi”,” piebilst V. Terentjevs.
A. Čirkše paziņoja, ka akciju sabiedrība pieļauj iespēju K. Lipmana saistībai ar šo uzņēmumu. Pats Lipmans noliedz jebkādu sakaru un ietekmi uz “Tolmetu”. Arī “Tolmet” valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa teic, ka K. Lipmans nekādā veidā neietekmē uzņēmumu. Viņa arī apstiprina, ka “LM” tiek piegādāts mazāks apjoms metāllūžņu. “Apjoms ir samazinājies, jo mēs esam uzmanīgi un piesardzīgi pret “LM” lielajām kredītsaistībām. Mēs pārdodam tiem, kas ir maksātspējīgi. Turklāt esam saņēmuši sūdzības no citiem piegādātājiem sakarā ar “LM” novēlotajām samaksām par preci,” skaidro I. Ozoliņa. Viņa norāda, ka ir nepatīkami būt piesaistītiem šādai situācijai, ar kuras palīdzību “LM” acīmredzot grib novērst uzmanību no uzņēmuma iekšējām problēmām.
Paliek bez dažiem dokumentiem
“LM” juridiskajā adresē 10. septembrī ieradās IeM Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes trīs pārstāvji, uzdodot daudz jautājumu un pavadot uzņēmumā veselu dienu. Viens no jautājumiem bija par meitas uzņēmuma “LM” “Resursi” izveidi. Jāmin, ka tieši tāds pats jautājums interesēja K. Lipmanu, kurš kā padomes loceklis vērsās “LM” ar iesniegumu, lūdzot sasaukt padomes sēdi un izsniegt viņam informāciju saskaņā ar sarakstu, kurā tika norādītas 128 pozīcijas.
Pārvaldes pārstāvji uzdeva arī citus jautājumus, kurus savā iesniegumā bija norādījis K. Lipmans. Līdzīgās intereses liek nojaust, ka pie vainas ir Kirovs Lipmans, taču uz jautājumu, vai ir saistība ar šo pārbaudi uzņēmumā, K. Lipmans atbildēja: “Man ir jurists, kurš nodarbojas ar šo lietu. Viņš ir speciālists, un viņa darbā es nelienu, man nav laika. Komandu ierosināt pārbaudi es neesmu devis, taču esmu devis viņam pilnvaru rīkoties pēc viņa ieskatiem. Nezinu, varbūt tas bija arī viņš.” Pārbaudes rezultātā uzņēmumā tika izņemta daļa dokumentu, kurus iepriekš pieprasīja, bet nesaņēma K. Lipmans.
Nomelnots publiskais tēls
V. Terentjevs liek noprast, ka no K. Lipmana darbībām cieš arī “LM” publiskais tēls. “Reaģē birža, reaģē bankas, kurās ir aizņēmumi. Mēs esam nonākuši strupceļā no tā, ka cilvēks šādi rīkojas. Ir taču citi civilizēti ceļi, kā šos jautājumus risināt,” teic V. Terentjevs.
Uzņēmumam ir kļuvis grūtāk sadarboties ar partneriem un bankām par finansējumu, kas ir svarīgi, zinot “LM” lielās kredītsaistības. “Pasaules tirgus ir vājš, būvniecībā ir iestājusies stagnācija, bet mūsu prece ir orientēta tieši uz būvnozari,” teic V. Terentjevs.
Finanšu eksperts Ģirts Rungainis teic, ka akcionāru strīdi praktiski vienmēr met ēnu uz uzņēmumu. “LM” gadījumā sliktas publicitātes riski nav pārāk lieli, jo uzņēmuma radītās preces lietotāju loks, it sevišķi Latvijā, nav plašs. “Tomēr konflikts padara piesardzīgus piegādātājus, sadarbības partnerus, uzraugošās, finansējošās, garantējošās, apdrošināšanas un drošības institūcijas, kas savukārt var traucēt atsevišķiem uzņēmuma darbības aspektiem. Kopumā gan pašreizējā konflikta stadijā ietekmei nevajadzētu būt būtiskai, tikai neērtai un nepatīkamai,” skaidro Ģ. Rungainis. Ņemot vērā pieejamo publisko informāciju, eksperts paredz, konfliktam neievelkoties un nepaplašinoties, netiks atstāta būtiska un ilgtermiņa ietekme uz uzņēmuma darbību.
