“Kasieru nav, preces “pa taisno” somā un nauda tiek noskaitīta automātiski!” Vai bezkontakta veikali varētu ienākt arī Latvijā? 48
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Tiem no mums, kas vēl atceras padomju laiku, labā atmiņā būs palikuši pārtikas veikali, kur aiz letes stāvošā pārdevēja bija nevis vienkārši biedrene, bet gan ārkārtīgi svarīga persona, veikala kundze un pavēlniece. Aiz viņas platās muguras slēpās nedaudzās padomju pārtikas veikalā pieejamās preces, un, ja gribēji kaut ko iegādāties, tad vajadzēja vērsties pie pārdevējas un pazemīgi izteikt savas vēlmes.
Līdz ar padomju okupācijas beigām un brīvā tirgus principu ieviešanu mainījās arī Latvijas veikalu izkārtojums un pieejamo preču klāsts. Drīz vien tu pats jau biji kungs un pavēlnieks, kurš brīvi varēja staigāt pa veikalu un likt groziņā visas noskatītās preces, ja vien maciņā bija pietiekami daudz naudas, lai tās iegādātos.
Bet kapitālistiem ar to vēl nebija gana, jo pēdējos gados arī pie mums ir parādījusies jauna tendence: pašapkalpošanās kases, kas atņēmušas darbu lielveikalu kasierēm un ekspluatē mūsu pašu darbaspēku, skenējot preces un norēķinoties par pirkumiem. Daudzi joprojām izvairās no šī jaunieveduma, bet citiem tas patīk, jo pie pašapkalpošanās kasēm rinda parasti virzās uz priekšu ātrāk un nav vajadzības komunicēt ar kasieri.
Ātrāka iepirkšanās
Tikmēr pasaulē jau pamazām tiek ieviests nākamais jaunievedums: veikali bez pārdevējiem, kur pircējs var brīvi staigāt pa veikalu, sakrāmēt vajadzīgās preces somā vai maisiņā, bet pie veikala izejas par precēm iztērētā summa automātiski tiks atvilkta no tava konta.
ASV informācijas tehnoloģiju un tirdzniecības milzis “Amazon” jau sekmīgi ieviesis “Just Walk Out” (“Vienkārši ej ārā”) tehnoloģiju, kas darbojas tieši pēc šāda principa. Šajos veikalos nav kasieru un pārdevēju. Pircējs pie veikala ieejas noskenē viedtālruni ar tajā ielādēto lietotni, kas piesaistīta viņa kontam.
Veikalā var brīvi staigāt gar plauktiem, izvēlēties preces un uzreiz droši likt tās somā. Šajā veikalā nav vajadzīgs groziņš vai ratiņi, jo pie izejas preces vairs nevajag atkal izkrāmēt uz letes, lai noskenētu kodu. Viss process ir pilnīgi automatizēts ar modernāko tehnoloģiju palīdzību.
Veikalā izmantotā sistēma pat ir tik gudra, lai saprastu, kad pircējs ir pārdomājis: piemēram, ja tu paņem preci no plaukta, ieliec somā, bet pēc tam pārdomā un novieto atpakaļ, sistēma to piefiksēs, un nauda netiks atvilkta no konta.
Pircēji, kas izmēģinājuši šo sistēmu, atzinuši, ka sākumā sajūtas ir diezgan jocīgas, jo pat godīgs pircējs jūtas kā zaglis, kas brīvi ņem preces un krāmē sev somā. Taču nekāda zagšana šeit nesanāks, jo katru tavu kustību uzmana desmitiem novērošanas kameru, kas vajadzīgas, lai šāda sistēma vispār varētu darboties.
Pie veikala griestiem piestiprinātās kameras un sensori piefiksē visas kustības, lai zinātu, kad preces tiek paņemtas no plauktiem. Pircējam tas ir ērti, jo pie izejas pat nav vajadzības apstāties; samaksa par pirkumiem notiek automātiski, noskaitot attiecīgo summu no tava konta. Pircējs elektroniskā veidā saņem arī apstiprinājumu ar pirkumu sarakstu, lai pārliecinātos, ka viss patiešām sarēķināts pareizi.
ASV jau darbojas vairāki desmiti šādu veikalu, bet nesen pirmais tika atvērts arī Eiropā, Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. “Amazon” plāno gan paplašināt savu veikalu tīklu, gan arī licencēt šo tehnoloģiju, lai to varētu izmantot arī citi tirdzniecības uzņēmumi. Piemēram, šādus bezkontakta veikalus plānots izveidot vairākās ASV lidostās. Tajos varēs norēķināties nevis ar “Amazon” viedtālruņa lietotni, bet gan ar savu kredītkarti.
Daži tirdzniecības nozares eksperti gan pauduši šaubas, vai šī bezkontakta veikalu tehnoloģija patiešām kļūs populāra visā pasaulē. Viņi norāda, ka lielveikalu bizness ir balstīts uz lielu apgrozījumu un salīdzinoši mazu peļņas procentu, bet šādas tehnoloģijas ieviešana izmaksā ļoti dārgi. Turklāt tā nebūs piemērota visām telpām, jo kameras tiek stiprinātas pie griestiem, bet to būtu grūti īstenot telpās, kur nav pietiekams griestu augstums.
“Lielais Brālis” tevi vēro
Lielveikali gan varētu ietaupīt uz darbaspēka izmaksu rēķina, jo vairs nevajadzētu maksāt algu kasieriem un pārdevējiem. Tiesa gan, arī šādi bezkontakta veikali nevarēs pilnībā iztikt bez darbaspēka, jo kādam būs jāsakrāmē preces plauktos un jāpapildina to krājumi. Pārdevējs varētu būt vajadzīgs arī gadījumā, ja pircējs gribēs iegādāties ierobežotas pieejamības preces, piemēram, alkoholu vai cigaretes.
“Amazon” tīklam, kura galvenais bizness ir preču tirdzniecība internetā, šādi bezkontakta veikali varētu būt vajadzīgi arī tādēļ, lai labāk izpētītu pircēju paradumus un pēc tam internetā varētu viņiem piedāvāt katra interesēm pieskaņotas preces.
Lielveikalu vadība arīdzan cer, ka bezkontakta veikali pamudinās pircējus iegādāties vairāk preču un iztērēt vairāk naudas. Kā zināms, ar elektroniskiem norēķiniem cilvēki vieglāk šķiras no savas naudas nekā tad, ja par pirkumiem jāmaksā skaidrā naudā, ar taustāmām banknotēm un monētām.
Savs labums no bezkontakta veikaliem būs arī pircējiem, jo vairs nevajadzēs stāvēt rindā pie kases. Pat norēķini ar kredītkarti aizņem vismaz dažas sekundes, bet šādos bezkontakta veikalos nebūs nekādas kavēšanās: paņem preces un vienkārši ej ārā. Tiesa gan, ne visi ir sajūsmā par spožo nākotni, kurā tirgotāji veikalā novēros katru tavu kustību un uzkrās milzīgu datu apjomu par taviem iepirkšanās paradumiem.
“Tā būs iepirkšanās ar totālas izsekošanas elementiem. Pircējiem ir jāzina, kas un kādiem nolūkiem izmantos šos datus,” britu raidsabiedrībai “BBC” stāsta Silkija Karlo, kas cīnās pret “Lielā Brāļa” ienākšanu dažādās cilvēku dzīves jomās.
Glābiņš provinces iedzīvotājiem
Varētu šķist, ka veikals bez pārdevējiem ir parādība, kas izplatīsies tikai lielpilsētās, taču pēdējā laikā šāds bizness kļuvis populārs arī Zviedrijas laukos. Tas darbojas pavisam citādi nekā “Amazon” gudro tehnoloģiju modelis, bet no pircēja skatpunkta sistēma ir līdzīga: veikalā nav pārdevēja, pircējs pats izvēlas preces un samaksā par pirkumiem.
Zviedrijā sākusi darboties “Lifvs” veikalu ķēde, kuras mērķis ir nodrošināt veikalu pieejamību arī provincē, kur tirdzniecības tīkliem nav izdevīgi uzturēt veikalus un maksāt algu pārdevējiem. “Lifvs” veikalos nav pārdevēju; tajos darbojas pašapkalpošanās princips. Lai iekļūtu veikalā, nepieciešams viedtālrunis ar “Lifvs” lietotni. Kad pircējs ir iegājis veikalā, viņš pats ņem preces no plauktiem un noskenē tās ar viedtālruņa palīdzību. Summa par pirkumiem tiks atvilkta no lietotnei piesaistītā bankas konta. Par zagļiem nav jāuztraucas, jo sistēma automātiski fiksē, kas ir iegājis veikalā un kādas preces ir paņemtas.
“Tas ir nedaudz dīvaini: atnākt uz veikalu, kur nav pārdevēja, ar ko sasveicināties,” laikrakstam “The Observer” stāsta pircēja Emma Nilsone. Zviedri gan nav tā runīgākā tauta, tādēļ bez pļāpāšanas ar pārdevēju daudzi var mierīgi iztikt. Veikalos izmantotā sistēma gan tiek kritizēta arī par to, ka tā nav draudzīga gados vecākiem cilvēkiem, kas nav “uz tu” ar modernām tehnoloģijām.
Taču daudzviet Zviedrijas laukos tā ir vienīgā iespēja, kā vispār nodrošināt veikala pakalpojumus. 1985. gadā Zviedrijā bija ap 8500 lielveikalu, bet jau 2010. gadā to skaits bija sarucis līdz 3500, jo provincē ir mazāk iedzīvotāju un zemāka ekonomiskā aktivitāte, tādēļ tirdzniecības tīkliem vairs nebija izdevīgi uzturēt veikalus nomaļās vietās. “Mēs redzam, ka šādas tendences ir vērojamas visā Zviedrijā. Maziem ciematiem šādi bezkontakta veikali varētu būt laba iespēja, ja mēs negribam, lai ciemu pamet pēdējais iedzīvotājs,” sarunā ar “The Observer” secina nelielā Eketas ciema mērs Kristians Larsons.
Gaidām arī Latvijā
“Lifvs” dibinātājs Daniels Lunds uzskata, ka bezkontakta veikali ir perspektīva biznesa niša un nākotnē tādi varētu parādīties visā Zviedrijā. “Mēs redzējām, ka daudzviet cilvēkiem pēc pārtikas nākas braukt uz kaimiņpilsētu vai ciemu, tādēļ sapratām, ka būs pieprasījums pēc šāda pakalpojuma,” intervijā “BBC” stāsta Lunds.
Bezkontakta veikali ir sevišķi labs risinājums šajā Covid-19 pandēmijas laikā, kad veselības aprūpes speciālisti iesaka bez īpašas vajadzības nekontaktēties ar citiem cilvēkiem.
“Lifvs” veikali darbojas visu diennakti, tādēļ pēc piena un maizes var atnākt arī nakts vidū. Lunds vēsta, ka veikalā pieejamo preču klāsts ir ierobežots, bet pilnīgi pietiekams ikdienas vajadzībām. “Skaidrs, ka mūsu veikaliem ir ierobežota platība, tādēļ mēs nekad netirgosim piecu veidu kečupu, pilnīgi pietiek ar vienu.”
Pašapkalpošanās veikalu īpašnieks ir apņēmības pilns panākt šādu veikalu atvēršanu ne tikai Zviedrijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tāds veikals noderētu arī daudzviet Latvijas laukos, kur iedzīvotāju skaits ir ievērojami sarucis un vienīgā iespēja iepirkties ir braukt desmitiem kilometru uz tuvējo pilsētu vai gaidīt autoveikala ierašanos.
Tādēļ nebūs brīnums, ja nākotnē šāda tipa veikali parādīsies visā Latvijā no Bernātiem līdz pat Baltinavai. Bet līdz ar to būs pazudusi arī daļa no lauku dzīves šarma: iespēja papļāpāt ar vietējā veikaliņa pārdevēju, kas izstāsta ciema dzīves jaunumus, jo zina visu par visiem