Katrs trešais izrakstītais čeks netiek iegrāmatots un tiek iznīcināts 3
Uzņēmumos, kuru 2014. gada apgrozījums svārstījās no 200 000 līdz 1 500 000 eiro, norēķinos būs jālieto tehniski sarežģītāki kases aparāti, tā sauktie kases aparātu hibrīdi. Toties uzņēmumos, kuru apgrozījums aizvadītajā gadā pārsniedzis pusotru miljonu eiro, būs jālieto vēl sarežģītāki aparāti jeb kases sistēmas. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) paredz, ka jaunā kārtība uzņēmumos jāievieš līdz 2015. gada 1. jūlijam.
Prasības tikai vienā nolūkā
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā skaidro, ka tā tiks ieviesta tikai vienā nolūkā – lai ierobežotu nodokļu nemaksāšanu. Un tas ir viens no valsts pasākumiem jau agrāk apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. “Eurostat” dati liecina, ka 2013. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedzis 25,5%. Tiek lēsts, ka ik gadu nodokļos valsts neieņem aptuveni 200 miljonus eiro.
“Līdz šim pazīstamākais un pats vienkāršākais krāpšanās veids mazumtirgotājiem bija paņemt no klienta naudu un nedot pretim čeku,” atzīst VID pārstāve, “taču pašlaik krāpšanās notiek, iejaucoties kases aparātos instalētajās programmās, tādējādi tajos reģistrētā ieņemtās naudas summa tiek mākslīgi samazināta vai vispār izdzēsta. Noslēpjot patiesos ieņēmumus, krāpniekiem tas dod iespēju maksāt valstij mazākus nodokļus. Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, pašlaik Latvijā izmantotajos kases aparātos reģistrēto datu viltošana ir iespējama un diemžēl pietiekami izplatīta.”
VID pārņem pieredzi
“Jauno, lielākas sarežģītības kases aparātu izmantošanas kārtību neesam rāvuši gluži no zila gaisa,” stāsta VID Nodokļu kontroles pārvaldes metodikas un atbalsta daļas galvenais nodokļu inspektors Helmuts Bušs, “esam pārņēmuši pieredzi no tām valstīm, kurās, ieviešot tehniski sarežģītākus kases aparātus, tā jau ir ieviesta cīņā pret nodokļu nemaksātājiem. Ungārijā ne tikai lielajos, bet arī pat mazos uzņēmumos, piemēram, frizētavās vai kafejnīcās, jālieto visiem vienādas tehniskas sarežģītības kases aparāti. Tie pieslēgti šīs valsts ieņēmumu dienesta serverim, kurš fiksē darījumu, un tikai pēc tam no tiem iespējams izdrukāt čeku.
Kopš stingrāka kārtība ieviesta Zviedrijā, valsts kase ik gadu nodokļos papildus ieņem miljardu eiro. Turklāt Zviedrijā tehniski sarežģītāki kases aparāti jālieto uzņēmumos, kuros gada apgrozījums pārsniedz 60 000 eiro. Mūsu prasības šajā ziņā ir krietni mērenākas un lielai uzņēmēju daļai nesagādās ne pārlieku lielas galvassāpes, ne lielus izdevumus. Mazos uzņēmumus, kuros nereti lieto pašus vienkāršākos, Ķīnā vai Malaizijā ražotos kases aparātus, pašlaik vispār liekam mierā.”
“Nodokļu nemaksāšana un krāpšanās diemžēl ir izplatīta arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” turpina Helmuts Bušs, “caurmērā katrs trešais izrakstītais čeks netiek iegrāmatots un tiek iznīcināts. Iznākumā ES dalībvalstu kopīgais zaudējums tiek lēsts viena triljona eiro apmērā.”
Prasības vēl pielabos
VID pārstāvjiem jautāju, kā jaunās prasības turpmāk spēs izpildīt tajos uzņēmumos, kuros par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem lielākoties norēķinās ar pārskaitījumiem un kuros tikai par tām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts skaidrā naudā, izmanto kases aparātus. Dace Pelēkā sola, ka šiem uzņēmumiem prasības tikšot grozītas. “Uzņēmumi, kuros ar klientiem pārsvarā norēķinās bez skaidras naudas, arī turpmāk varēs izmantot vecos kases aparātus. Nosakot šo uzņēmumu apgrozījumu, ņemsim vērā tikai to naudas plūsmu, kas iziet cauri kases aparātiem,” piebilst viņa. Tāpat VID ņemšot vērā gada apgrozījumu atsevišķi katrai viena uzņēmuma struktūrvienībai, piemēram, viena tirdzniecības uzņēmuma veikaliem dažādās pilsētās.
Uzņēmēji tēlo nezinīšus
Uzņēmēji, kuriem jautāju par tā sauktajiem kases aparātu hibrīdiem un sistēmām, izbrīnā rausta plecus un saka, ka tādus nemaz nepazīstot. “Lai nu labāk viņi neizliekas par nezinīšiem,” saka VID pārstāvis Helmuts Bušs, “Latvijā izplatītie kases aparātu hibrīdi ir pazīstami, daudzos uzņēmumos jau pašlaik norēķinus ar klientu veic pie datora ekrāna, savukārt kases aparāts kalpo kā printeris, kas izdrukā izrakstītos rēķinus. Tos tad arī saucam par hibrīdiem. Savukārt kases sistēma, kas ir tehniski vēl sarežģītāka iekārta, fiksē ne tikai naudas apriti, bet arī, piemēram uzņēmumu noliktavās uzglabāto preču daudzumu. Tādējādi nodokļu inspektoram ir iespējams pārbaudīt, cik daudz preču ir pārdots un reizē kāda bijusi naudas aprite kases aparātā.”
Helmuts Bušs uzsver, ka uzņēmējam nav jālauza galva par hibrīdiem un sistēmām, vien jāzina, kāds ir uzņēmuma apgrozījums. Latvijā uzstādīt kases aparāta hibrīdu vai kases sistēmu var tikai šo tehnisko pakalpojumu uzņēmumi. Jaunās prasības turklāt vēl nenozīmē, ka kādā uzņēmumā līdz 2015. gada vidum noteikti būs jāiegādājas jauns kases aparāts, dažkārt pietiks tikai ar tehnoloģiski sarežģītākas programmas instalēšanu vecajā kases aparātā. “Dažos uzņēmumos inženiertehniskie ļaudis grib izdibināt, cik daudz nodokļu inspektori zina par jaunajām tehnoloģijām. Rodas iespaids, ka tā tiek noteikts, kādas jaunas, nodokļu inspektoriem vēl nepazīstamas tehnoloģijas nodokļu tīšā slēpšanā vēl būtu iespējams izmantot,” teic VID pārstāvis.
Uzņēmumu skaits pagaidām aptuvens
Pēc sākotnējiem aprēķiniem, līdz nākamā gada vidum kases aparātu hibrīdi jāsāk lietot 4250 uzņēmumos, bet 1600 uzņēmumos – kases sistēmas. Savukārt 24 000 uzņēmumos varētu izmantot vecos kases aparātus.
Dace Pelēkā gan atzīst, ka pašlaik vēl nevarot precīzi pateikt, cik pavisam uzņēmumu Latvijā varētu skart jaunās prasības. “Daudziem tirdzniecības uzņēmumiem, piemēram, “Rimi”, ir daudz veikalu, katrs ar savu naudas apgrozījumu, taču mums ir zināms tikai šī konkrētā uzņēmuma kopīgais naudas apgrozījums. Tā kā tiks ņemts vērā gada apgrozījums katrai šādu uzņēmumu filiālei atsevišķi, pilnīgi precīzi to skaitu nevaram noteikt,” spriež VID pārstāve.
Viedoklis
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs: “Par pārmaiņām kases aparātu izmantošanā tirgotājiem ir zināms, esam piedalījušies sarunās ar VID pārstāvjiem, kad šīs pārmaiņas tika gatavotas. Sarunās mums izdevās panākt kompromisu. Pirmkārt, jaunās prasības neskars mazos uzņēmumus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 eiro. Otrkārt, tiks ņemts vērā gada apgrozījums vienai uzņēmuma filiālei. Es ceru, ka šis kompromiss tiks ievērots, tādējādi jaunās prasības kases aparātu izmantošanā skartu tikai divas minētās lielo uzņēmumu grupas. Ar jauno kārtību VID cer vērsties pret lielajiem un fiktīvi dibinātajiem uzņēmumiem, kuros notiek krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem.”
