Kases aparātu reforma: Valsts kontrole nāk klajā ar revīzijas rezultātiem 0
Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu.
Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.
“Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi – kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010.gada, ne Finanšu ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai.
“Šā gada sākumā – piecus gadus pēc kases aparātu nomaiņas sākšanas – atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Lielāko nenomainīto kases aparātu daļu veido kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņai ir nepieciešami individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomaiņa primāri ir informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka brīdī, kad tie būs nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas,” secināts revīzijā.
Tajā arī minēts, ka būtisks nosacījums kases aparātu nomaiņai ir to atbilstības pārbaude – atbilstības pārbaudes institūcija sniedz apliecinājumu VID, ka kases aparāta modelis atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām. Taču pirmā institūcija, kas šādu pārbaudi varēja veikt, VID tika reģistrēta tikai 2016.gada beigās. Uzņēmējiem atbilstoši pagarinātajam termiņam kases aparātu nomaiņai bija atlicis vien pusgads, bet ne visu veidu kases aparātu modeļi tirgū bija pieejami.
Pamatojoties uz konstatētajām neatbilstībām sešos kases aparātu modeļos, kas iepriekš bija atzīti par prasībām atbilstošiem, 2018.gada sākumā VID bija jāpieņem lēmums par to izslēgšanu no atbilstošo kases aparātu modeļu saraksta. Uzņēmēju lietošanā šai laikā jau bija vairāk nekā 18 tūkstoši šādu modeļu; to atzīšana par tehniski nepiemērotiem vairoja uzņēmēju neuzticību izveidotajai sistēmai un veicināja nenoteiktību, plānojot uzņēmumu nākotnes attīstību, atzīmēts revīzijas ziņojumā.
Tajā arī minēts, ka Finanšu ministrija un VID reformas ieviešanas rezultātā plānoja papildu ieņēmumus valsts budžetā, proti, 18,5 miljonus eiro 2017.gadā un gandrīz 17 miljonus eiro 2018.gadā, taču šai prognozei nav pamatojuma, jo nevienai no institūcijām nav noteiktas metodikas, ar ko varētu pārliecināties, kādu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu potenciāli sniegs reforma.
Viens no iemesliem, kas ietekmē reformas ieviešanas gaitu, pēc Valsts kontroles secinātā, ir sarežģītie un pat jomas speciālistiem grūti izprotamie un piemērojamie normatīvi, kuros netiek lietota vienota, nozarē atzīta terminoloģija.
“Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids, tomēr 2018.gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvi nesniedz skaidrību, kādus kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot. Ar jauno regulējumu tika mēģināts noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem.
Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir formālas.
VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi,” norāda Valsts kontrole.
Tāpat Valsts kontrole atzīmē, lai gan kopumā pašreizējais regulējums ļautu VID labāk kontrolēt nodokļu nomaksu, šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas.
“Pašlaik VID struktūrvienība, kuras darba lielākā daļa būtu jāvelta kases aparātu reģistrēto datu pārbaudēm, būtiskus resursus tērē nekvalitatīva normatīvā regulējuma seku novēršanai, kā arī atkārtoti veicot daļu no pārbaudēm, kuras pirms tam jau veikusi atbilstības pārbaudes institūcija. Arī VID mājaslapā ievietotā informācija par kases aparātiem nav pietiekami kvalitatīva,” norāda Valsts kontrole.
Izvērtējot kases aparātu reformas līdzšinējo īstenošanas gaitu, Valsts kontrole iesaka Finanšu ministrijai sadarbībā ar VID noteikt vienotus, kases aparātu reformas mērķi raksturojošus un izmērāmus sasniedzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kurus abas institūcijas varētu izmantot, raksturojot reformas īstenošanas gaitu un reformas ieguvumus.
Lai nodrošinātu, ka VID rīcībā ir aktuāli, pēc iespējas precīzi un salīdzināmi dati par nodokļu maksātājiem reģistrētajām elektroniskajām iekārtām un ierīcēm (EKA), Valsts kontrole iesaka VID izstrādāt iekšējo kontroles kārtību, kas nodrošina periodisku VID vienotās datu bāzes inventarizāciju un pārskatu veidošanu no VID vienotās datubāzes.
Tāpat Valsts kontrole iesaka VID veikt darbības, lai nodrošinātu Ministru kabineta (MK) noteikumu normu uztveramību un novērstu situāciju, ka MK noteikumu normas tiek dažādi pielietotas.
Ņemot vērā normatīviem atbilstošu EKA tehnisko iespēju priekšrocības, Valsts kontrole iesaka VID pārskatīt un aktualizēt iekšējos procesus kontroles pasākumu organizēšanai un veikšanai, lai automatizētu kontroles pasākumus un paaugstinātu to operativitāti.
Valsts kontrole iesaka VID izvērtēt ieviesto EKA atbilstības pārbaudes procesu, identificējot cēloņus, kas ir pamatā VID nepārtrauktai kontrolei pār atbilstības pārbaudes institūciju darbu un veikt darbības, lai novērstu situāciju, ka VID atkārtoti veic daļu no atbilstības pārbaudes institūciju paveiktā darba.
Lai nodrošinātu EKA apkalpojošo dienestu kompetences izvērtējumu un to darbības uzraudzību pēc būtības, VID būtu nepieciešams definēt skaidras un nepārprotamas prasības, uz kuru pamata būtu iespējams izvērtēt apkalpojošo dienestu kompetenci un to spēju veikt EKA apkalpošanu.
Tāpat Valsts kontrole iesaka VID ieviest iekšējās kontroles mehānismus, kas nodrošinātu apkalpojošo dienestu uzraudzību atbilstoši normatīva prasībām, lai novērstu iespējamus riskus, kas var negatīvi ietekmēt EKA apkalpošanu.
Vienlaikus Finanšu ministrija (FM) un VID norādījis, ka revīzijas ziņojumu raksturo vienpusīgums.
Tajā ir iekļauts tikai vienas puses – nodokļu maksātāju un to pārstāvēto sabiedrisko organizāciju viedoklis, savukārt VID kā nodokļu administrācijas sniegtais viedoklis par ziņojumā vērtētajiem procesiem ir atstāts bez ievērības un ziņojumā nav atspoguļots.
FM ieskatā, ja revīzijas vadmotīvs ir reformas sekmīga realizācija iespējami ātrākos termiņos, tad Valsts kontrolei tās revīzijas ziņojumā būtu jānorāda ieteikumi šī mērķa ātrākai sasniegšanai. Tomēr ziņojumā ir sniegta tikai jau izmantoto standarta procedūru analīze, nesniedzot principiāli jaunus ieteikumus. Tāpat Valsts kontrolei būtu jāsniedz redzējums, vai VID rīcība ir bijusi pareiza, reformas procesa virzību balstot uz principu “Konsultē vispirms”, nevis izmantojot administratīvās sodīšanas instrumentus.
Par Valsts kontroles secinājumu, ka jaunās tehniskās prasības ierobežo iespējas iejaukties kases aparātu darbībā, FM un VID norāda, ka vēlamais mērķis ir sasniegts, tālāk jāturpina intensīvs darbs pie tā, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikta visu kases aparātu nomaiņa.
Galvenā problēma, ar ko VID ir saskāries kases aparātu reformas virzības nodrošināšanā – nepieciešamība sabalansēt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus un nodokļu maksātāju intereses. FM un VID norāda, ka no nodokļu maksātāju puses ir būtiska pretestība pret stingrākām prasībām atbilstošu kases aparātu ieviešanai.
Vienlaicīgi, lai netiktu pārmērīgi ierobežotas godprātīgo maksātāju intereses, VID kā prioritāti ir izvirzījis atbalstošu attieksmi pret nodokļu maksātājiem kases aparātu nomaiņas gaitā, informēšanu un konsultēšanu, nevis sodīšanu, balstoties uz principu “Konsultē vispirms”.
Valsts kontrole ziņojumā kā iespējamos iemeslus lēnajai reformas virzībai ir norādījusi – nekvalitatīvi sagatavots normatīvais regulējums, darbības reformas mērķa sasniegšana nebija pārdomātas un mērķtiecīgas, VID dublē atbilstības pārbaudes institūciju darbu, nelietderīgi iesaistot VID resursus. Nepiekrītot Valsts kontroles secinājumiem, VID sagatavoja un iesniedza informāciju Valsts kontrolei, kurā izklāstīja savu viedokli par reformas bremzējošiem faktoriem.
Attiecībā uz izteikto secinājumu par nekvalitatīvu normatīvo regulējumu, VID paskaidroja, ka normatīvā akta regulējuma tvērums pats par sevi ir ļoti sarežģīts un specifisks, turklāt MK noteikumi ir tehniska rakstura, kurus nav nepieciešamības ikkatram izprast, taču ir ļoti būtiski, lai tos saprastu tas subjektu loks jeb jomas speciālisti, uz kuriem tie ir attiecināmi un kuri tos piemēro.
VID arī skaidroja, ka Valsts kontroles ieteikumi ir daļēji saprotami. VID norādīja, ka VID neveic ierīču un iekārtu modeļu atbilstības tehniskajām prasībām pārbaudi, kādu veic atbilstības pārbaudes institūcija, tas ir, neveic pašas ierīces vai iekārtas darbības un funkcionalitātes pārbaudi, bet gan tikai tās dokumentācijas, tostarp programmatūras pirmkoda vispārīgu izvērtējumu, tādējādi nav izprotams ieteikums veikt darbības, lai novērstu atbilstības pārbaudes uzdevuma izpildes dublēšanu, vai ieteikums novērst VID resursu iesaisti atbilstības pārbaudes procesa nodrošināšanā.
Gadījumos, kad VID kontroles pasākumu laikā, pārbaudot lietotāju ierīces to reālajā darbības vidē, konstatē šo ierīču nepilnības vai neatbilstības, VID turpmākā atbilstības pārbaudes procesa pilnveidošanai par tām informē atbilstības pārbaudes institūcijas. Tādējādi VID nodrošina atbilstības pārbaudes institūciju darba kvalitātes uzlabošanu, nevis dublē atbilstības pārbaudes institūciju darbu.
Lai veicinātu kases aparātu reformas mērķu sasniegšanu FM plāno noteikt kases aparātu reformas sasniedzamo rezultātu un rezultatīvos rādītājus.
Šobrīd VID ir reģistrēts pietiekošs skaits visu veidu elektronisko ierīču un iekārtu modeļu, kas ir piemēroti visiem saimnieciskās darbības veidiem, tādējādi, lai nodrošinātu atlikušo elektronisko ierīču un iekārtu, kuras neatbilst prasībām, nomaiņu vai pielāgošanu, paralēli nodokļu maksātāju apziņošanai un konsultēšanai, plašāk tiks izmantota administratīvās sodīšanas funkcija.
Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti bija jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, tika vērtēta kā zema, VID paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot no 2017.gada 1.jūlija.
Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.
2018.gada jūlijā VID informēja, ka kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā 2017.gadā.
