Kas zem eiropeiskā iesaiņojuma? Pazīstama Maskavas jurista skats uz Latviju 79
Vadošās Latvijas amatpersonas bieži mēdz uzsvērt Latvijas rietumniecisko orientāciju – “stiprāka Latvija Eiropā” un tamlīdzīgi. Tā tas ir stāstīts daudzus gadus un ik pa laikam it kā vizuāli apstiprināts ar kādu “pievienošanos” (Eiropas Savienībai, NATO, eirozonai, tagad – OECD), un laika gaitā esam tam noticējuši. Tiesa, ik pa laikam kāds signāls licis apdomāt – vai tas, ko mums stāsta, tiešām ir patiesība un vai vara nespēlē tādu kā dubultspēli? Kāpēc ar tādu dedzību ticis ieviests un aizstāvēts zināmais termiņuzturēšanās atļauju “projekts”, kuru centusies aizstāvēt pat šķietami rietumnieciski orientētā “Vienotība”? Kāpēc Latvijas ekonomikā tik nozīmīga ir no Austrumu labvēlības pilnībā atkarīgā tranzīta nozare un banku sektors? Kāpēc par variantiem, kā dažādos enerģētikas tirgu, tā īsti sākts runāt tikai pēc Krievijas agresijas Ukrainā? Kāpēc tik svarīgs Latvijai ir “Jaunais vilnis”, KHL un Krievijas televīzijas kanāli kabeļoperatoru “paketēs”? Šie nav vienīgie jautājumi.
Turpinājumā fragments no kādas intervijas, kuru nupat dzirdēju radio “Exo Moskvi” (tas ir viens no retajiem neatkarīgajiem Krievijas medijiem, kurā bieži dzirdami Putina opozicionāru viedokļi). Intervējamā persona – kaimiņvalstī ļoti pazīstams jurists Mihails Barščevskis (attēlā), daudziem, iespējams, zināms arī kā TV erudīcijas spēles “Kas, kur, kad?” dalībnieks. Nav impērists un putinists, nav arī aktīvs opozicionārs. Te viņa iespaidi par Latviju, secinājumus atstāju “Latvijas Avīzes” lasītāju ziņā.
M. Barščevskis: – Man Latvijā ir diezgan daudz draugu, kuri tur dzīvo gan īslaicīgi, gan pastāvīgi. No vienas puses, protams, tur ir lielāka kārtība. Tas ir – tev ir lielākas garantijas nepatikšanu gadījumā. No otras puses, paskatīsimies dažus skaitļus – 16% Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši uz ārzemēm. Tas ir milzīgs skaitlis, taču arī tas vēl nav patiess, jo īstenībā peļņā uz ārzemēm brauc daudz vairāk iedzīvotāju. Latvijā ir diezgan liels bezdarba līmenis. Paradoksāli – jauni cilvēki faktiski nevar atrast darbu, ja nerunā krieviski.
Žurnālists: – Krieviski???
– Jā, jo galvenie patērētāji Latvijā ir no Krievijas. Tieši krievi Latvijā pērk nekustamos īpašumus un – uzminiet, kas vēl – ķīnieši. Lielā daudzumā.
– Mēs jau saprotam, kāpēc viņi pērk.
– Jā, bet franči vai angļi nepērk. (..) Tālāk salīdzināsim cenas. Piemēram, Holandes ziedi maksā trīs reizes lētāk nekā Maskavā. It kā labi, taču tas liecina par zemu pieprasījumu. Visvairāk mani izbrīnīja, kad uzzināju, cik maksā stundas likme pie laba Rīgas advokāta – 80 eiro. Un tā tur skaitās laba maksa. (..) Maskavā tā ir ap 300 eiro stundā.
– Rīgā ir izdevīgāk, ja iznāk problēmas ar likumu…
– Bet par ko tas liecina – par maksātspēju… Ļoti interesanta ir attieksme pret krievu valodu. Latviski es nesaprotu, bet angliski Latvijā runā lielākā daļa cilvēku zem četrdesmit. Taču es piedzīvoju kādu gadījumu Rīgas lidostā, kas mani satrieca. Es gaidīju lidmašīnas reisu un ievēroju, ka no dienesta telpām iznāk trīs meitenes. Jaunas, apmēram 25 – 30 gadi, robežsardzes formās. Tātad Latvijas pilsones. Lūk, trīs pilsones iet un savā starpā sarunājas: man piezvanīja, es viņam atbildēju, es somiņu nopirku… Es gāju netālu no viņām un attāli dzirdēju šo sarunu. Viņas visu laiku runāja krieviski. Tātad krievu valoda Latvijā joprojām ir sarunvaloda.
– Tur ir arī daudz krievvalodīgo pilsoņu, ne tikai nepilsoņi.
– Krievvalodīgo, pēc statistikas, ir apmēram 44 procenti. Latvijas ekonomika lielā mērā balstīta uz tranzītpārvadājumiem, no kuriem 90 procenti saistīti ar Krieviju… (..) Eiropas Savienība viņiem uzliek dažādas kvotas un ierobežojumus gaļas, piena, zivju tirdzniecībai. Rūpniecības praktiski nav, jo tā nav konkurētspējīga. Lauksaimniecība ir kvotēta un var ražot produkciju tikai noteiktos apjomos.
– Tad jau jūsu draugi, kas tur dzīvo, droši vien grib pārvākties uz Krieviju, kur ir labāk.
– Mani draugi ir Krievijas pilsoņi. Ir daži Latvijas nepilsoņi, kuri nevēlas iegūt pilsonību, jo uzskata par pazemojošu. Viņi prot latviešu valodu, bet negrib likt eksāmenu. Nevēlas. Tāda iekšējā protesta forma. Viņi apgalvo – Latvijas “idioti” negrib veidot attiecības ar Krieviju, bet visa nauda, ko Latvija var dabūt, atrodas tieši Krievijā. Tas ir – kaut ko nopelnīt var, tikai atverot durvis Krievijai, un Krievijas pilsoņi. Un orientācija uz Krieviju ir ļoti spēcīga. Rīgas mērs Nils Ušakovs ir ļoti populārs politiķis, un viņa pozīcija ir par draudzību ar Krieviju. Protams, saglabājot neatkarību un patstāvību. Un jāatceras, ka Rīgā dzīvo puse valsts iedzīvotāju. Igaunijā un Lietuvā ir nedaudz cita situācija.
