Māris Antonevičs: Kas zem deķīša? 6
Drošības policija (DP) veikusi kratīšanu partijas “Par dzimto valodu” aktīvistu dzīvesvietās, cita starpā atklājot arī kādu intīmu detaļu – izrādās, Illarions Girss ir deklarēts Jevgeņija Osipova dzīvesvietā. Pret Girsu ierosināts kriminālprocess, pēc Krimināllikuma pantiem par genocīda, noziegumu pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu, kā arī par valsts simbolu zaimošanu.
Šādas ziņas par DP darbībām pēdējā laikā ziņu “lentā” parādās biežāk – iepriekš tika vēstīts, ka kratīšana veikta arī pie Vladimira Lindermana, bet Aleksandrs Gapoņenko esot īslaicīgi aizturēts lidostā. No tā daži jau steiguši secināt, ka Drošības policija pēc priekšnieka maiņas esot sākusi strādāt enerģiskāk, mērķtiecīgāk un kvalitatīvāk. To neapstrīdot, tomēr negribētos arī pagaidām pārāk steigties ar secinājumiem. Nevienai no iepriekšminētajām personām apsūdzības nav uzrādītas, pagaidām tām vien sagādātas dažas neērtības, kuras viņas labprāt izmanto savai pašreklāmai.
Pa vidu toties ir bijuši dīvaini gadījumi, kurus sabiedrībai neviens nav centies izskaidrot un kas neliecina par labu Latvijas specdienestu kvalitātei. Piemēram, ar Krievijas “pieķerto” un izraidīto Latvijas (Krievijas televīzija gan to pasniedz kā amerikāņu) spiegu Alekseju Holostovu, lai gan no televīzijā parādītā skatītājiem drīzāk varēja rasties iespaids, ka viņš izpilda kādas citas valsts dienestu rīkojumus. Tas ir diezgan nopietni, ja atceras, ka šis personāžs ir bijis Saeimas deputāts. “Detalizētāki komentāri par faktiem preses paziņojumā vai TV sižetā netiks sniegti, jo vispārpieņemta starptautiskā prakse ir šādus gadījumus nekomentēt neatkarīgi no tā, vai izskanējusī informācija atbilst vai neatbilst patiesībai,” paziņojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”). Te gan varētu iebilst, ka tā nav tiesa, un, piemēram, Igaunijā spiegu skandālus vienmēr pavadījusi daudz lielāka atklātība, bet Kozlovska kunga un viņa padoto tieksme visu paslēpt zem deķīša ir labi zināma.
Atsaukties uz “vispārpieņemto praksi” un to, ka “tā dara citur pasaulē”, protams, ir vienkārši, taču ne vienmēr pieņemtajai praksei ir labi iznākumi. Piemēram, ja runā par radikālu personu aktivitātēm, kurām drošības dienesti nepievērš pienācīgu uzmanību un nemēģina laikus ierobežot, pamācošs gadījums ir pagājušās nedēļas notikumi Austrālijā.
Pirmdien pienāca satraucošas ziņas no Sidnejas, kur kāds bruņots islāma radikālis kafejnīcā sagrābis ķīlniekus. Policija veica atbrīvošanas operāciju, taču tās laikā divi ķīlnieki gāja bojā. Jau vēlāk noskaidrojās, ka vainīgais ir varas iestādēm labi zināms ekstrēmistisku uzskatu ideologs, kurš bija regulāri publicējis naidīgus materiālus internetā un arī uzstājies plašsaziņas līdzekļos, turklāt viņam bija izvirzīti vairāki desmiti apsūdzību. Droši var teikt, ka šī persona atradās drošības dienestu redzeslokā (lietojot mūsu specdienestu iemīļoto terminu). Un tomēr brīdis, kad viņš no vārdiem pārgāja pie darbiem, tika nogulēts. Sekas ir traģiskas.
