✔ Krustveida alerģiskā reakcija starp ziedputekšņiem un pārtikas produktiem 0
Vismaz pusei no tiem, kuriem ir alerģija pret bērza, alkšņa un lazdas putekšņiem, kas izpaužas ar alerģiskām iesnām, acu iekaisumu, astmas paasinājumu, ēdot riekstus, ābolus, bumbierus, persikus, ķiršus un citus kauleņaugļus, kā arī burkānus, mutē rodas kairinājuma sajūta – nieze un pietūkums.
Parasti simptomi mutē ir viegli un ātri pāriet, taču medicīnas literatūrā aprakstīti arī gadījumi, kad radusies dzīvību apdraudoša anafilaktiska reakcija.
Šādas reakcijas rodas pieciem sešiem procentiem cilvēku.
Tiem, kam ir alerģija pret mājas putekļu ērcīti, retumis to izraisa arī mielošanās ar krabjiem un garnelēm, jo tie visi ir posmkāji. Savukārt, ja ir paaugstināta jutība pret govs pienu, tā dažkārt iespējama arī pret liellopa gaļu.
Kā rīkoties? Vienīgais veids, kā sev palīdzēt, ir atteikties no alerģiju izraisošajiem produktiem. Ja tomēr ir vēlme tos ēst, tad termiski apstrādātus, jo augļu un dārzeņu alergēni ir nestabili un paaugstinātā temperatūrā ies bojā. Uz pienu, liellopa gaļu un posmkājiem šis ieteikums gan neattiecas.
✔ Pseidoalerģiska reakcija
Šajā gadījumā antivielas organismā neveidojas, taču šūnām piemīt specifiska jutība pret noteiktiem produktiem, pēc kuru baudīšanas rodas ādas nieze, apsārtums un izsitumi, sejas un mēles pietūkums.
Vaininieces lielākoties ir dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas vielas, ko satur augļi un ogas, to sula, tomāti un no tiem ražotās ēdamlietas, šokolāde, vīns, dažādi krāsaini dzērieni un našķi, kā arī marinēti, žāvēti un konservēti produkti.
Šādu reakciju var izraisīt arī sarkanā krāsviela eritrozīns, kas atrodams rūpnieciski ražotos konservētos augļos, cepumos un desu apvalkā, un dzeltenais tartrazīns, ko nereti satur, piemēram, konditorejas izstrādājumi un atspirdzinoši dzērieni. Tāpat sulfīti, kas sastopami vīnā, konservētos augļos un dārzeņos, sulās, garšvielās un citos produktos.
No pseidoalerģiskas reakcijas cieš pieci līdz desmit procenti cilvēku.
Jo vairāk nevēlamā ēdiena tiek baudīts, jo lielāka nepatīkamas reakcijas iespēja.
Kā rīkoties? Atrast sakarību starp sūdzību rašanos un kāda pārtikas produkta baudīšanu šajā gadījumā nav iespējams, jo to var būt ļoti daudz. Arī tērēt naudu analīzēm nav vērts, jo, visticamāk, tajās nekas netiks atrasts. Atliek vismaz uz laiku atteikties no bīstamo produktu iekļaušanas uzturā.
Pseidoalerģisku reakciju mēdz veicināt zarnu caurlaidība, kas pieaug paaugstināta stresa situācijā, slimojot ar vīrusu vai baktēriju izraisītām infekcijām, kā arī lietojot antibiotikas. Tai atjaunojoties, vairs nav nepieciešams ierobežot ēdienkarti.
3 SVARĪGI JAUTĀJUMI
Vai mazotnē, kad veidojas veselības pamati, bērnu iespējams pasargāt no sirgšanas ar pārtikas alerģiju turpmākajā dzīvē?
Agrāk uzskatīja, ka bērniņam līdz noteiktam vecumam nedrīkst dot olas baltumu, pienu un zivis, taču pētījumi nav to apstiprinājuši. Pierādīts tieši pretējais – agrīna saskarsme ar alergēniem nodrošina organisma izturības veidošanos un mazina saslimšanas risku nākotnē. Piemēram, veicot pētījumu, Izraēlā bērniem deva nepilnus četrus gramus zemesriekstu dienā. Anglijā to nedarīja, taču te alerģija radās četros procentos gadījumu, kamēr Izraēlā – tikpat kā nemaz.
Savukārt Zviedrijā atklāja, ka bērniem, kuru uzturā agrīni iekļauj zivis, alerģijas risks pret tām samazinās pat divas reizes.
