Politoloģe: “Nepiekrītu runām, ka tauta ir duma” 27
Akadēmiķis Tālavs Jundzis: “Domāju, ka prezidenta esošā vēlēšanu kārtība jāmaina. Bet ir bažas par diviem riskiem. Vēlēšanu kampaņā ir pieredzēta kandidātu atbalstīšana ar naudu. Veicot lielus ieguldījumus, kāds var prasīt ievēlētajam amatvīram atpelnīt dotos līdzekļus. Otrkārt, dažās valstīs tautas mandātu saņēmis valsts galva ieslīgst populismā vai nonāk konfrontācijā ar parlamentu.”
LPS padomnieks Māris Pūķis: “Pašvaldību vadītāji justos pagodināti, ja tiem ļautu līdzdalību prezidenta vēlēšanu procesā. No drošības un stabilitātes viedokļa mums svarīga stipra valsts. Lielāka balsotāju skaita atbalstu saņēmis un uz plašāka konsensusa bāzes ievēlēts prezidents valsti noteikti stiprinātu.”
Profesore Ilga Kreituse: “Nepiekrītu runām, ka tauta ir duma, ka ar kampaņu nopirks balsis. Kā tad jūs, deputāti, tik gudri esat ievēlēti? Esmu par tautas vēlētu prezidentu, kam jāceļ pilnvaras. Galvenokārt līdzatbildībā par valdības darbu, lai viņš tiešām būtu persona Nr. 1 pēc uzticētām funkcijām. Prezidenta loma varētu pieaugt, sastādot valdību vai atbrīvojot kādu tās locekli. Kas attiecas uz pašvaldību iesaistīšanu procesā, izsakāma viena pretenzija. Cik tās ir stabilas, cik tās vēl reformēs. Savukārt, atstājot iepriekšējo vēlēšanu sistēmu, uzskatu, prezidentu jāievēl ar 2/3 balsu. Citādi amats ir trinitārās valdības tirdzniecības objekts, dalot prezidenta, premjera, spīkera krēslus.”
Jurists Aivars Borovkovs: “Ņemot par pamatu Kaktiņa kunga diagrammas, tur nepārprotami atspoguļojas tautas vēlme. Bet es ierosinātu sākt no otra gala, totāli mainot Saeimas vēlēšanu sistēmu, grozot partiju dibināšanas kārtību, neļaujot, ka politikā nokļūst sīkas grupas, kuras pēc tam pārvalda valsti, vēlē atbildīgākās amatpersonas.”
Eksprezidents Valdis Zatlers: “Nepiekrītu, ka prezidents apveltīts maz pilnvarām un ir simboliska persona. Tā tas ir, valstij harmoniski attīstoties, turpretī krīzes situācijā viņam ir tiesības sasaukt kabineta, parlamenta ārkārtas sēdes, noteikt dienas kārtību – nenovērtēsim to par zemu. Otrkārt, mūsu valstī raksturīga nežēlīga cīņa par amatiem. Vai prezidents amatā nokļūst kā kompromisa figūra? Nē, tas ir vienas konkrētas partijas cilvēks, kurā ielikts daudz naudas, lai kandidatūra vinnētu. Mums bijušas “paraugkampaņas”, kur politiķus tā arī ievirzīja vajadzīgās vietās. Nešaubieties – ja balsotājiem pieplusos 100 mērus, arī tad izkalkulēs taktiku, lai panāktu vēlamo rezultātu.”
