Kas vēlēs prezidentu? Saeimas jaunpienācēji gatavo likuma grozījumus 14
Atjaunotajā Latvijas Republikā deputāti ne reizi vien parlamentā lauzuši šķēpus par to, vai tiesības vēlēt prezidentu jāatstāj Saeimai vai jādod šī iespēja visiem pilsoņiem. Bijušas arī vairākas likumdošanas iniciatīvas, bet tās ātri vien noraidītas. Taču jaunievēlētajā 12. Saeimā teorētisks konstitucionāls vairākums būs tām partijām, kas iepriekš paudušas atbalstu šādām reformām. Vai šajā sasaukumā tās varētu īstenoties?
Visskaļāk priekšvēlēšanu debatēs par tautas vēlētu prezidentu iestājās Ingunas Sudrabas politprojekts “No sirds Latvijai” (“NSL”) un Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Abas šīs partijas iekļuvušas Saeimā un, neskatoties uz samērā nelielu pārstāvniecību, ar pilnu sparu ķērušās klāt attiecīga likumprojekta tapināšanai.
“NSL” rindās tautas vēlēta prezidenta likumprojektu gatavo bijušais valsts galvenais notārs un tiesību zinātņu doktors Ringolds Balodis. Viņš gan pagaidām atturējās no sīkākiem komentāriem par topošo likumu, bet apstiprināja, ka to paredzēts iesniegt Saeimā līdz Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī. Pēc neoficiālas informācijas, grozījumus plānots virzīt pēc iespējas agrāk, lai tie varētu stāties spēkā jau nākamgad, kad beigsies pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņš.
Bet LRA uzreiz pēc vēlēšanām tikās ar visām pārējām Saeimā ievēlētajām partijām un viens no sarunu tematiem bija arī prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa. Apvienības pārstāvis Dainis Liepiņš apkopojis arī citu partiju līdzšinējās iniciatīvas. “Te vēl būtu nepieciešama profesionāļu diskusija par pilnvaru paplašināšanu, bet, mūsuprāt, Satversmes grozījumus par prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu var sākt gatavot jau tagad,” ar partijas viedokli dalījās Liepiņš.
Pagaidām “NSL” un LRA gatavo katrs savus grozījumus, savu rīcību savstarpēji nesaskaņojot. Taču Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, bet šīm partijām kopā parlamentā ir tikai 15 mandāti (“NSL” – septiņi, LRA – astoņi), tādēļ uz saviem spēkiem tās paļauties nevar. Taču abu partiju pārstāvji ir pārliecināti, ka citu partiju vidū sabiedrotos atrast izdosies bez lielām grūtībām. “Sarunās ar Zemnieku savienību, Reģionu apvienību un “Saskaņu” pārliecinājāmies, ka tautas vēlētai prezidenta institūcijai potenciāli ir atbalsts parlamentā,” teica Sudraba. Arī Liepiņš noskaņots optimistiski: “Te nevajadzētu rasties problēmām, jo no piecām Saeimas partijām četras mūs šajā jautājumā atbalsta.”
No pārējām parlamentā ievēlētajām partijām viskvēlāk savu atbalstu pārejai uz tautas vēlētu prezidentu paudusi “Saskaņa”. (Kā nekā šīs partijas “seja” Nils Ušakovs joprojām gozējas politiķu popularitātes aptauju augšgalos.) Iepriekšējā sasaukuma laikā saskaņieši paši mēģinājuši virzīt šādus Satversmes grozījumus, bet tie neguva parlamenta vairākuma atbalstu. Partijas pārstāvis Valērijs Agešins apstiprināja, ka “Saskaņa” būtu gatava atbalstīt LRA un “NSL” piedāvājumu, jo pēc tādiem grozījumiem esot pieprasījums arī vēlētāju vidū.
Prezidenta ievēlēšanas kārtība ir viens no tiem jautājumiem, kur Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošo partiju viedokļi atšķiras. Pirms diviem gadiem, kad Saeimā tika skatīts līdzīgs “SC” priekšlikums, to atbalstīja tikai daži Zemnieku savienības un reģionālo partiju pārstāvji, bet Latvijas Zaļās partijas deputāti kopā ar Saeimas vairākumu balsoja pret. Noskaņojums biedru vidū īpaši neesot mainījies, un arī tagad iniciatīvas autori varētu rēķināties tikai ar daļēju ZZS atbalstu (apmēram 15 balsīm no 21 iespējamām).
Arī Nacionālajā apvienībā nav vienota viedokļa par prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu. Bijušie tēvzemieši tradicionāli vairāk atbalsta parlamentāro ceļu, bet “Visu Latvijai” biedru vairākums vēlētos tautas vēlētu prezidentu. “Kopējais noskaņojums ir par labu tautas vēlētam prezidentam, bet tas šobrīd nav pats būtiskākais jautājums valstī. Esam gatavi diskutēt, bet šādos jautājumos nedrīkst steigties ar pieņemšanu. Vienlaikus ar ievēlēšanas kārtības maiņu jāpārskata ne vien funkcijas, bet arī jāievieš mehānismi, lai mazinātu naudas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem un iespējas, ka valsts galvas amatā varētu nonākt populisti ar apšaubāmu reputāciju. Šis ir tas gadījums, kad vajadzētu septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt,” uzskata NA līderis Raivis Dzintars. Tāpat NA piesardzīgus dara politiski iemesli – fakts, ka sabiedriskajās aptaujās populārākie politiķi ir Nils Ušakovs un Aivars Lembergs.
Partija ” Vienotība” konsekventi ir bijusi pret prezidenta ievēlēšanas maiņu un šo viedokli joprojām nav mainījusi. Līdz ar to grozījumu iniciatoru izredzes savākt konstitucionālo vairākumu ir apšaubāmas. Labākajā gadījumā LRA un “NSL” 15 deputātus varētu atbalstīt 24 saskaņieši un ap 15 ZZS pārstāvju (bez zaļajiem) – tātad kopā 54 deputāti. Lai mainītu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jāgroza Satversme, un grozījumam jāsaņem ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums (turklāt Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas locekļu).
VIEDOKĻI
Vai Latvijai nepieciešams tautas vēlēts prezidents? Kāpēc?
PAR
Inguna Sudraba (“NSL”): “Partija “No sirds Latvijai” iestājas par tautas vēlētu valsts prezidentu ar lielākām pilnvarām, jo, mūsuprāt, ir svarīgi, ka prezidenta amats nav politiskā tirgus objekts. Tautas vēlēts prezidents būs atbildīgs par savu rīcību tautas, nevis atsevišķu partiju priekšā. Tautas vēlēts prezidents, ieceļot Ministru prezidentu, iegūs tiesības un pienākumu arī prasīt no izpildvaras konkrētus darba rezultātus.”
Mārtiņš Bondars: (LRA): “Tautas balsojums dos Valsts prezidentam daudz spēcīgāku mandātu un lielāku uzticamību nekā pašreizējā kārtībā ieceltam prezidentam. Kā redzam, pašlaik valsts prezidentu ievēl Saeimas iekšējo intrigu un politiskā tirgus rezultātā, kas noteikti neveicina viņa autoritāti sabiedrībā. Mēs arī nemaldinām sabiedrību ar apgalvojumiem, ka šādā ceļā iespējams atrast kādu “saulvedi”, kurš atrisinās visas problēmas. Mūsu piedāvājums ir – tautas prezidents, kurš atbilst noteiktiem kritērijiem, izgājis pilnu izvērtēšanas ciklu, sākot no priekšvēlēšanu debatēm līdz pārbaudījumam vēlēšanās.”
PRET
Lolita Čigāne (“Vienotība”): “”Latvijas parlamentārisms, ko mantojām no pirmskaru perioda, ir mūsu veiksme. Protams tam ir savi trūkumi un nepilnības, bet tieši pateicoties parlamentārismam, mēs vēl esam neatkarīga un demokrātiska republika, Eiropas Savienības dalībvalsts. Partiju koķetēšana, solot tautas vēlētu prezidentu, ir populistiska, bezatbildīga un liekulīga, jo šādi cilvēkos tiek uzturētas mānīgas ilūzijas, ka atnāks kāds, kurš viens pats visu sakārtos un izvedīs Latviju saulītē. Diemžēl tā notiek tikai pasakās!”
