Kas vēlēs prezidentu? Politoloģe nepiekrīt runām, ka tauta ir duma 27
Valsts tiesību speciālists un Saeimas deputāts Ringolds Balodis šonedēļ sasauca noslēdzošo Valsts prezidenta amata pilnvaru un ievēlēšanas kārtības pārskatīšanas darba grupas sēdi ar politiķu, politologu, jurisprudences spīdekļu piedalīšanos. Lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju solījušas programmatiski atbalstīt prezidenta vēlēšanu tiesību nodošanu tautai, bet tikai Balodis kaut ko mēģina praktiski darīt, lai nodomus materializētu. Apmēram pēc mēneša sekos pilns darba grupas ziņojums par paveikto, bet sēdē klātesošie diskutēja par nesen radīto piedāvājumu, ka varētu paplašināt prezidenta elektoru loku, 100 deputātiem pievienojot 100 pašvaldību mērus. Tas varētu būt mehānisms pārejas periodā, kamēr parlaments izšķirtos beidzot ļaut balsot visiem pilsoņiem.
Latvijā esošais prezidenta ievēlēšanas modelis, ka par valsts galvu kļūst ar 51 (un vairāk) deputāta balsi, nav nedz Eiropas, nedz pasaules standartprakse. Līdzīga kārtība ir Ungārijā, Vācijā (vēlē 630 bundestāga abu palātu deputāti un 630 federālo zemju locekļi) un Igaunijā, kur augsto amatpersonu ievēlē ar 2/3 parlamentāriešu atbalstu, bet, ja to trīs kārtās neizdodas izdarīt, talkā aicina pašvaldību delegātus.
Arī pirmskara Latvijā asi diskutējuši, pirms atbalstījuši esošo prezidentālo vēlēšanu kārtību. Piemēram, Fricis Menders ieteica iztikt bez šādas institūcijas, proti, Saeimas priekšsēdētājs – tas arī ir Valsts galva. Vēlēšanu kārtības maiņai 4. Saeima pietuvojās 1934. gadā, kad divos lasījumos sagatavoja konstitucionālus labojumus par tautas tiesībām vēlēt prezidentu, un nav grūti uzminēt toreizējo pārkārtojumu ieganstu – lai beigtos tirgošanās par amatu starp partijām. Kārlis Ulmanis atrada paņēmienu ātrākiem un efektīvākiem pārkārtojumiem.
Sociologs Arnis Kaktiņš apliecināja, ka tautas griba vēlēt augsto pārstāvi ir nemainīga kā klints, un ap 80% aptaujāto gadiem ilgi atbild ar jāvārdu – gribam. Savukārt Valsts prezidenta institūcija stabili ir augstā vietā starp uzticību pelnošām. Saeimai un partijām pastāvīgi ir viszemākais pilsoņu uzticības indekss. Un arī šodien sabiedrība ir neapmierinātībā, kā prezidenta ievēlēšanu kārto 100 saeimiešu starpā. Kā atzīmē deputāts Balodis – arī pašreizējam valsts vadītājam Vējonim velkas līdzi šleife, ka viņš aizklāti iebalsots ar saskaņiešu balsīm.
Runājot par pašvaldību līderu simta piesaistīšanu prezidenta vēlēšanās, R. Balodis piezīmēja, ka arguments ir arī pēdējās prezidenta vēlēšanās novērotais, kad lietu nokārtot Saeimā ieradās tikai daži – Rīgas mērs un citi emisāri. Tomēr partiju bezdarbības dēļ pilsoņu enerģija panākt tiesības vēlēt prezidentu pamazām izkvēlo, jo solīto nepilda. Dziļā rezignācijā prof. Kreituse secināja – spriežam, bet domāju, ka parlaments nepieņems itin neko!
