Kas uzvarēs “Spēlmaņu naktī”? Pirmo reizi mainīti “spēles noteikumi” 5
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gadskārtējā Latvijas teātru balvu pasniegšanas ceremonija “Spēlmaņu nakts” rīt, 23. novembrī, ārkārtējās situācijas dēļ pirmoreiz notiks mainītos spēles noteikumos. Dailes teātrī balvas, “Skatuves naglas”, saņems gan pašu teātru, gan žūrijas izvirzītie notikumi, iegūstot specbalvas iepriekš neparedzamās kategorijās, tā solot ne vienu vien pilnīgi negaidītu pārsteigumu.
Izvaicājot teātra pazinējus, “Latvijas Avīze” skaidro, kādas izrādes šajā sezonā spēlētas Latvijas teātros un ko krīzes laika sezonā vērtējusi “Spēlmaņu nakts” žūrija.
Komēdijas, lieluzvedumi un telefonizrādes
“Teātra sezonas, protams, nebija!” tā, lūgta novērtēt aizvadīto teātra sezonu, gana skarbu verdiktu pauž “Spēlmaņu nakts” balvas šā gada žūrijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe Zane Radzobe, piebilstot: “Parasti sezona nozīmē noteiktu rutīnas darbu – noteiktus ciklus, zināmu paredzamību un māksliniecisko loģiku no teātru puses –, bet to nebija. Tomēr, par spīti pauzei teātru darbībā, tas ne tikai izdzīvojis, bet arī radījis vērtīgus notikumus. Beigās ir arī tādi mākslinieciski sasniegumi un mākslas darbi – arī individuālās kategorijās –, kas būtu apspriežami, nominējami un apbalvojami jebkuras sezonas kontekstā. Un tas ir ļoti patīkami.”
Šajā gadā, kā nevienā citā, varot redzēt, ka dažādi teātri iet ļoti atšķirīgos virzienos. Ir tādi, kas nolēmuši, ka viņu uzdevums ir izklaidēt. Ir teātri, kas, pilnīgi pretēji, izlēmuši, ka šī ir iespēja piedāvāt skatītājiem mākslu bez jebkādām atlaidēm un iet uz kvalitāti pāri visam.
Arī teātra kritiķe Ieva Rodiņa, vērtējot aizvadīto sezonu, atzīst: “Kopš 2020. gada pavasara Latvijas teātris ir krīzes situācijā, kāda nav bijusi pat kara laikā.” I. Rodiņa pozitīvi vērtē teātru māksliniecisko vadību vēlmi un spēju meklēt jaunas formas, kā piesaistīt skatītājus gan virtuālajā vidē, gan klātienē ierobežojumu apstākļos. “Vienlaikus vienlīdz spēcīga ir teātru pieturēšanās pie pārbaudītām vērtībām – piemēram, pie komēdijrepertuāra, kas tradicionāli bijis kā balsts ekonomisko krīžu laikā. Bet tikpat spēcīgi redzama tendence veidot audiovizuālajā vēstījumā bagātus, grandiozus lieliestudējumus (“Smiļģis”, “Degunradži” Dailes teātrī, “Sapnis vasaras naktī” Latvijas Nacionālajā teātrī), it kā svinot teātri krīzes laikā.”
Savukārt teātra kritiķe Maija Svarinska akcentē eiropeisku teātra vēsmu ienākšanu, sakot: “Šobrīd Latvijas teātros, īpaši Dailes teātrī, ienākuši jauni teātra paņēmieni, kas aktīvi attīstās Eiropas teātros. Tas nozīmē, ka tekstam uz skatuves vairs nav galvenā loma kā agrāk.”
Teātru TOP pret žūrijas vērtējumu
Aizvadīto teātra sezonu – garāko kalendāri, teātriem strādājot aiz slēgtām durvīm, bet īsāko skatītājiem – “Spēlmaņu nakts” organizētāji, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS), jau nodēvējuši par force majeure sezonu, un tāda būs arī teātra balva. Reaģējot uz ārkārtējo sezonu, lai spēles noteikumi visiem būtu vienādi, nolemts mainīt tradicionālo kārtību, kādai teātra notikumi izvirzāmi balvai.
LTDS pirmoreiz uzticēja katram teātrim pašam nominēt līdz četriem sezonas jauniestudējumiem vai notikumiem “Spēlmaņu nakts” 2020./ 2021. gada sezonas izrāžu konkursam. Kopumā “Spēlmaņu nakts” konkursā piedalās 12 valsts, pašvaldību un neatkarīgie teātri, kā arī teātra apvienības. Šogad solītas 12 balvas bez iepriekš izziņotām nominācijām.
“Kategoriju nosaukumi šoreiz ir pilnīgi brīvi izvēlēti. Tāpēc pilnīgi visas balvas būs specbalvas. Kategorijas jeb iemesli saņemt balvu ir žūrijas kolektīvs darbs, kā mēs esam redzējuši, kas tad ir bijis vērtīgākais. Nav nomināciju nosaukumu, bet ir pamatojums – par ko,” atklāj žūrijas priekšsēdētāja Zane Radzobe.
Profesionāļu aprindās dalās domas par to, vai teātru pašu izvirzīto labāko izrāžu četrinieka “topi” ir pietiekami vispusīgs ieskats teātra sezonā. “Manuprāt, “Spēlmaņu nakts” žūrijas darbam būtu jābūt neatkarīgam no pašu teātru vai Latvijas Teātra darbinieku savienības ietekmes,” uzskata kritiķe Ieva Rodiņa, norādot: “Šis apskats arī veido balvas prestižu un nozīmību, kā arī piešķir vērtību žūrijas profesionāļu ieguldītajam darbam sezonas griezumā. Vienlaikus saprotama ir arī šīgada “Spēlmaņu nakts” ceremonijas organizatoru vēlme norobežoties no teātru savstarpējās sacenšanās krīzes situācijā un ideja par “Spēlmaņu nakti” kā teātra svētkiem.”
Tikmēr iespēja vasaras nogalē un rudenī skatīties teātri klātienē ir ienesusi korekcijas arī šajā labāko izvērtēšanas modelī. “Žūrija ir skatījusies visu teātra piedāvājumu, bet tomēr vērtējusi pilnīgi neatkarīgi no tā,” atklāj Z. Radzobe, norādot, ka “Spēlmaņu nakts” žūrija ir redzējusi daudz vairāk izrāžu, nekā piedāvāja teātri. “Lielākā daļa balvu nebūs par notikumiem, ko izvirzījuši paši teātri,” viņa nedaudz paver priekškaru uz žūrijas darbu. “Kā teātra kritiķei man ir interesanti salīdzināt to, cik lielā mērā sakrīt teātru pašu izvirzītais ar to, ko esam saskatījuši mēs un, protams to, ko domā skatītāji.”
Izteikti līderi ir
Kā allaž, žūrijas (Z. Rad-zobe, teātra kritiķe un zinātniece Edīte Tišheizere, teātra kritiķe Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe un kultūras žurnāliste Undīne Adamaite, teātra kritiķe Gundega Saulīte) darba virtuve līdz balvai tiek turēta noslēpumā, tomēr nedaudz ieskatīties tajā iespējams.
“Pašreizējā teātra darba vērtēšana ārēju apstākļu dēļ ir bijusi ļoti subjektīva. Žūrijas uzdevums būtībā bija kuratora darbs. Saprotot, ka sezonas nav un izvērtēt labāko absolūti “gramos” nevar, mēs izvirzām to, kas, mūsuprāt, ir labākais subjektīvā formātā,” atklāj Z. Radzobe.
Lai gan nervus kutinošais gaidīšanas un laureātu minēšanas posms, kas parasti ir daļa no teātra svētkiem, šogad ir aiztaupīts, ir skaidrs – jo lielāks būs pārsteigums, uzzinot laureātus. “Šī ir mūsu, žūrijas, kolektīva vienošanās par to, kas tad ir bijis vērtīgākais,” atklāj žūrijas priekšsēdētāja. “Žūrijas izvirzītās nominācijas parāda lietas, kas, pirmkārt, ir ļoti augstvērtīgi mākslinieciski sasniegumi.
Žūrija absolūti vienprātīgi bez jebkādām diskusijām vienojās uzreiz par piecām balvām. Šis ir gads, kad ir redzami izteikti līderi. Otrkārt, šādi vērtējot, žūrijai ir bijusi iespēja atzīmēt tendences un virzības, kas ir bijušas Latvijas teātrī kopumā.
Daudzi, īpaši individuāli, sasniegumi līdz šim nereti palikuši aiz balvu piešķiršanas formāta, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka to autori, aktieri, režisori par to būtu nepārprotami nominēti, jo ir ļoti labi darbi. No otras puses, tagad tiešāk tiek priekšplānā iznestas lietas, kas citkārt aiz šiem ļoti spilgtajiem individuālajiem sasniegumiem neparādītos. Normālais teātra vērtēšanas process ir skatīties uz virsotnēm, bet šoreiz mums ir vairāk iznācis skatīties uz procesu,” secina Z. Radzobe.
28. “Spēlmaņu nakts” balvas ceremonija
Tās veidošana uzticēta režisorei Laurai Grozai un scenārija autoram, aktierim Mārtiņam Meieram, kā arī Mārtiņam Vilkārsim (scenogrāfija), Jurim Vaivodam (muzikālais vadītājs), Oskaram Pauliņam (gaismu mākslinieks), Ilzei Vītoliņai (kostīmu māksliniece), –8 (video mākslinieks) un producentei Asnatei Siliņai.
Šī būs pirmā “Spēlmaņu nakts” ceremonija, ko Latvijas Teātra darbinieku savienība rīko tās jaunā vadītāja Ojāra Rubeņa vadībā.
Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad piešķirs komponistam Imantam Kalniņam.
Ceremonijai varēs sekot līdzi arī LTV1 un Latvijas Radio 1.
Kritiķi: sezonas prieki un vilšanās
Maija Svarinska, teātra kritiķe: “Kā izrādi numur viens es šogad izvirzītu iestudējumu “Smiļģis” Dailes teātrī. Gan režijas, gan scenogrāfijas paņēmieni, gan arī aktieru spēle – tas viss ir ļoti tēlaini un vienlaikus gudri – ar kontekstu un zemtekstu. Savā ziņā unikāla izrāde. Dailes teātris šobrīd arī kopumā ir progresīvākais jaunos meklējumos, pildot pašu doto solījumu būt jauniem, citādiem, virzoties uz atjaunotni – uz priekšu un uz augšu.”
Ieva Rodiņa, teātra kritiķe: “Sezonas prieks ir Latvijas e-teātra straujā attīstība – kaut arī pandēmijas ietekme uz Latvijas teātri, tāpat kā jebkur citviet pasaulē, ir destruktīva, tomēr nenoliedzams ieguvums ir teātra mākslinieku spēja meklēt jaunus izteiksmes līdzekļus un komunikācijas ceļus, radot visdažādāko formātu digitālās izrādes – sākot ar izrādēm pastaigām, beidzot ar klausāmizrādēm, seriāliem u. tml. Vilšanās – pazaudētā sezona, jo faktiski jau teātris tā arī nav spējis atgriezties ierastajā režīmā.”
Armands Kalniņš, profesionāls teātra vērotājs: “Šajā sezonā teātri ir vienoti dažādībā. Notiek jaunu iespēju meklējumi. Prieks par Dailes teātra vērienīgo uzplauksmi, Nacionālā teātra daudzajām un atšķirīgajām pirmizrādēm, jauno režisoru diplomdarbiem. Vilšanās par Jaunā Rīgas teātra “Klāvas tantes skūpsta” režiju.
Starp teātra balvai izvirzītajām izrādēm, manuprāt, trūkst triju: Vladislava Nastavševa “Svešinieki vilcienā”, Ditas Lūriņas “Ferdinands un Luīze” Nacionālajā teātrī un Ilzes Blokas “Dzīvais ūdens” Valmieras teātrī, kā arī jauno režisoru Mārtiņa Gūtmaņa un Klāva Kristapa Košina. Daudzi aktieri radījuši lieliskas lomas, bet īpaši jāpiemin Ieva Segliņa kā Rainītis izrādē “Smiļģis”, vairākas Raimonda Celma lomas un Toms Treinis Roberta Daubura diplomdarbā “Trīsritenis”.”
