Jelgavniekus turpmāk vadās “Liepājas autobusu parks”? Intrigas un strīdi iepirkumos parāda nozares trūkumus 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais reģionu autobusu regulārās satiksmes maršrutu pakalpojums būs ievērojami labāks pasažieriem pilnīgi visā Latvijas teritorijā – uzskata valsts politikas realizētāja sabiedriskā transporta plānošanā Autotransporta direkcija (ATD), noslēdzoties konkursam par autobusu satiksmes nodrošināšanu, kas paredzēta, sākot ar nākamo, 2021. gadu.
ATD iepirkumu komisija 18. maijā pieņēmusi lēmumu par uzvarētājiem 12 no kopumā 16 maršrutu tīkla daļām visā Latvijā.
Tuvākajā laikā uz atlikušajām četrām maršrutu lotēm sludinās atkārtotus konkursus. Līgumus uz desmit gadiem ar konkursā uzvarējušajiem pārvadātājiem slēgs pēc informatīvā starpziņojuma izskatīšanas valdībā.
ATD uzsver, ka konkursa rezultātā pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus. Tos nodrošinās ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem. Informāciju par gaidāmajām pieturām autobusos paziņos audio un vizuālā formātā. Autobusi būšot aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini. Trešdaļa autobusu būšot aprīkota ar velosipēdu turētājiem.
Iepirkuma rezultātā būtiski palielināsies sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība personām ar invaliditāti, jo no nākamā gada vismaz 70% autobusu jābūt uzstādītiem pacēlājiem,
transporta līdzeklī nodrošinot vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā. Pasažieru sēdvietām jābūt numurētām ar cipariem, kas ir taktili un kontrastē ar pamatni.
Mazinot CO2 izmešu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, turpmāk arī sabiedriskā transporta pakalpojumi būs nodrošināti ar bezizmešu autobusiem. To īpatsvars jauno līgumu termiņa laikā sasniegs aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem.
Konkursā vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veidojusi 40%, bet tehniskais piedāvājums – 60%.
Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021. gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā. Tas iedalīts 16 daļās, katras daļas apjoms būs no divarpus līdz sešiem miljoniem kilometru gadā. Plānotais maršrutu skaits 2021. gadā būs 1030, bet reisu skaits – gandrīz 6200.
Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās kopumā ATD komisija bija saņēmusi 40 piedāvājumus, ko iesnieguši 15 pretendenti (patlaban pakalpojumus sniedz 25 uzņēmumi).
Mulsinošā pakalpojumu sniedzēju karte
Jaunāki autobusi, ekoloģija, pasažieru komforts plus vēl līdzekļu ekonomija nobrauktajos kilometros – tas viss ir saprotams un atbalstāms. Tomēr, raugoties ATD izveidotajā pakalpojumu sniedzēju kartē, ir vietas, kas rada izbrīnu un mulsina.
Piemēram, Madonas reģiona maršrutos brauks SIA “Tukuma auto”, bet Jelgavas un Dobeles loti turpmāk apkalpos AS “Liepājas autobusu parks”.
Viņiem vairs nav savu autobusu? Vietējo izspiešana?
“Tas viss jau ir mainījies pirms gadiem astoņiem, kad uzņēmēji sāka paplašināt darbību, neskatoties tikai uz “savām” teritorijām,” “LA” skaidroja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. “Piemēram, akciju sabiedrība “CATA”, kas pieder Cēsu pašvaldībai, brauc arī citur. Vai SIA “Tukuma auto”, kas tagad pieder igauņu kapitālam un pakalpojumus sniedz arī Bauskā un Ludzā. No bijušo rajonu centru laikiem viss jau sen ir ļoti mainījies, to vairs nevar salīdzināt!
ATD, ievērojot likumdošanu, nevar kādam piešķirt tiesības uz pārvadājumiem tikai tādēļ, ka uzņēmums tur atrodas. Ar uzraugošajām institūcijām nepieciešamās konsultācijas esam veikuši jau pirms iepirkuma. Saņēmām atbildi, ka vēsturiski strādājošais uzņēmums ar bāzi teritorijā mūsu iepirkumā nav uzskatāms par izšķirošo kritēriju.”
Komisija un vērtēšana
Šī bijusi pirmā reize, kad ATD atklātu konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu rīkojusi vienlaikus visai Latvijas teritorijai. Iepriekšējā prakse bijusi dažāda. Savulaik līgumus ar pārvadātājiem slēgušas rajonu padomes, tad plānošanas reģioni.
Vēlāk visas saistības pārņēmusi ATD. Tīkls bijis sadrumstalots.
Piemēram, Rēzeknes maršrutos – pārvadātāju daudz, arī ar dažiem autobusiem. Rajonu padomju rīkotie konkursi bieži vien bijuši bez prasībām pārvadātājiem – maršruti faktiski nodoti koncesijā vietējiem. Šobrīd vēl esot spēkā līgumi, kas slēgti 2008. gadā.
“Ņemot vērā, ka tagad tas bija ATD rīkots konkurss, tajā tad arī bija tikai ATD pārstāvji – speciālisti, kuriem ir pieredze rīkot tieši autotransporta iepirkumus. Apjoma ziņā lielākais, taču ne pirmais iepirkums ATD darbības 25 gadu vēsturē.
Pie visām pārsūdzībām, kas līdz šim mums bijušas, Iepirkumu uzraudzības birojs tās atzinis par nepamatotām.
Arī tiesās ATD pozīcija vienmēr uzskatīta par pareizu un pamatotu. Pats pilnībā uzticos saviem kolēģiem un iepirkuma komisijas godaprātam,” argumentēja ATD vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ka šis bijis pirmais konkurss, kura piedāvājumā cenas īpatsvaram bijusi mazāka nozīme nekā tehniskajam nodrošinājumam. Tikai divās “lotēs” no desmit pretendenti uzvarējuši, pateicoties piedāvātajai zemākajai pakalpojuma cenai (SIA “Talsu autotransports” Ventspils lotē un AS “Rēzeknes autobusu parks” Rēzeknes un Ludzas lotē). Neskatoties uz to, ATD rēķinājusi, ka, sākot ar nākamo gadu, jaunie pārvadātāji ļaušot ietaupīt vismaz kādus 8 miljonus eiro valsts dotāciju naudas.
Pārskatot ATD konkursa lēmumu protokolus, praktiski visos gadījumos punktu skaitīšanai un jauno uzvarētāju izvēlei pamatojums bijis šāds: “Piedāvāts nedaudz jaunāks autobusu parks ar lielāku pielāgoto transporta īpatsvaru personu ar invalididāti pārvadāšanai, kā arī autobusi, kurus darbina tikai ar ūdeņraža vai elektrodzinēju.”
Biļešu cenas, arī bezmaksas transports
Viens no galvenajiem ATD principiem, plānojot pakalpojuma sniegšanas finanses: lai ieņēmumu daļa no biļetēm veidotu 50%. Pēdējos gadus šie ieņēmumi bijuši mazāki – 46–48%.
“Līdz brīdim, kamēr sāks kursēt jaunie elektrovilcieni, ko plānots iekļaut sabiedriskā transporta sistēmā, sākot ar 2022. gada otro pusi, biļešu cenas, visdrīzāk, nemainīsies,” sola Kristiāns Godiņš.
“Paredzam, ka atsevišķās vietās kursēs arī bezmaksas transports.
Pērn Vidzemē veiktos šāda veida eksperimentus organizēja plānošanas reģioni par ES līdzekļiem. Tas īsti nav lauciņš, kur strādā ATD. Mūsu pārziņā ir regulārie maršruti. Tādēļ tādās vietās, kur ir zems iedzīvotāju blīvums, bet autobusu satiksmei nav alternatīvas, paredzam šādu iespēju.
Pētām kādas 20 vietas Latvijas teritorijā – visa maršruta vai arī atsevišķu posmu garumā. Piemēram, virzienā Liepāja–Rucava. No Liepājas līdz Nīcai ir pietiekami daudz braucēju, bet tālākais posms līdz Rucavai ir patukšs.
Skatīsimies pēc statistikas, kas ir ļoti mainīga. Pilnvērtīga, protams, tā būs tad, kad beigsies Covid-19 ierobežojumi.”
Lēmumus apstrīdēs
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS atklātajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām iestājas par darbu zaudējošajiem šoferiem un norāda uz negodīgas konkurences elementiem SIA “Sabiedriskais autobuss” (ieguvis 22% no publiskajā iepirkuma), jo uzņēmuma vidējais atalgojuma līmenis ir uz pusi zemāks nekā vidēji nozarē, turklāt īpašnieki slēpjoties ārzonā.
“LA” sazinājās ar vairākiem autobusu parku pārstāvjiem, kuri ATD konkursā zaudējuši. Jelgavnieki rēķinās, ka ar nākamo gadu viņiem par trešdaļu var sarukt uzņēmuma finanšu apgrozījums ar visām no tā izrietošajām sekām, madonieši cer, ka vismaz vietējie autobusu šoferi darbu varēs turpināt arī “svešajā” uzņēmumā.
“Rezultātus apstrīdēsim. Pagaidām neizskatām tādu scenāriju, ka neko nedabūjam.
Startēsim atkārtotajos konkursos. Pašreizējā situācijā neko neesam ne vinnējuši, ne zaudējuši, “LA” izteicās SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis.
Jēkabpilieši jau otro gadu savā transporta parkā veiksmīgi ekspluatē septiņus autobusus, ko darbina ar saspiesto dabasgāzi (CNG). Uzņēmumam ir labs potenciāls un lieli attīstības plāni, ATD konkursā pretendējuši uz trim lotēm, taču pagaidām nav dabūjuši nevienu. Savējā – “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” bijuši vienīgie pretendenti, taču izslēgti no dalības iepirkumā ar pamatojumu, ka “pretendents grozīja iesniegto finanšu piedāvājumu”. Lotēs “Madona” un “Ogre, Aizkraukle” – līdzīgs liktenis.
“Grozīta tāme vai papildināts sākotnējais tehniskais piedāvājums? Bija objektīvi apstākļi, kādēļ to darījām, bija arī kļūdas – to atzīstam. Taču kļūdas nebija tādas, lai mūs visur vispār izmestu ārā. Neuzskatu tādu komisijas rīcību par pamatotu, lai tagad Iepirkumu uzraudzības birojs izšķir, kuram taisnība.
Sākumā bija solīts, ka konkursā papildu punktus paredzēs arī par dabasgāzi, bet diemžēl gala nolikumā bija ielikti tikai elektroautomobiļi un ūdeņradis. Cik zinu, Lietuvā un Igaunijā CNG sabiedriskā transporta līdzekļi ir vairāki simti. Kādēļ pie mums nav – tas ir jautājums ATD!
Pilsētas pieredze skaidri parāda: degvielas izmaksās CNG, salīdzinot ar dīzeli, ir ekonomiskāks par 30%. Vienu kilometru ar CNG autobuss var nobraukt par 98 centiem, ar dīzeli – 1,20 eiro. Dīzeļdegvielu uz 100 km buss patērē 40 l, CNG – 28 kg. Plus vēl CO2 izmešu ir par 23% mazāk. CNG pārejas periodam uz bezizmešu transportu – šobrīd ideāls variants, jo ūdeņradis un baterijas pagaidām ir ļoti dārgas tehnoloģijas.”
