Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Arturs Budkevics/Shutterstock

Kas uzņēmējiem jāzina par sankcijām un darījumu partneriem 0

Ārlietu ministrija aicina uzņēmējus pievērst uzmanību, vai viņu biznesa partneri neatrodas kādā no sankciju sarakstiem – ANO, ES, ASV, Latvijas, citu NATO valstu u. c.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Jo sevišķi sankciju jautājumam jāpievēršas, ja uzņēmuma partneri vai patiesā labuma guvēji ir no ģeopolitiski jūtīgām vietām, piemēram, Krievijas un Irānas.

Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas trešā sekretāre Elīza Grīsle uzsver, ka mūsdienās, kad ir dažādi sankciju saraksti uzņēmējiem, slēdzot darījumus, arī jāņem vērā šis jautājums.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Slēdzot darījumus, uzņēmējiem jāveic risku izvērtējums. Ja uzņēmuma partneri darbojas Latvijā, tad risks būs vērtējams kā ļoti zems. Tomēr, ja uzņēmums nodarbojas ar eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju, risks ir lielāks,” piebilda ministrijas eksperte.

Viņa norādīja, ka, apsverot sadarbību ar kādu no iespējamiem uzņēmuma partneriem, jārīkojas pēc “zini savu klientu” rīcības modeļa.

Tas nozīmē, ka jāņem vērā, vai sadarbības partneri ir no reģiona, kur ir ģeopolitiski riski, kas ir uzņēmuma valdes, padomes locekļi, patiesā labuma guvējs, kā arī jāpārbauda, vai uzņēmums vai ar to saistītās personas nav iekļautas kādā no sankciju sarakstiem.

Palīdzību šā jautājuma noskaidrošanā iespējams lūgt Ārlietu ministrijai. Par sankciju jautājumiem ministrija šogad uzņēmējiem rīkojusi seminārus. Tāpat ministrijas mājaslapā ir atsevišķa sadaļa, kurā iespējams uzzināt par sankcijām. Kā uz sankcijām lūkojas uzņēmēji, kuru bizness saistīts ar Krieviju?

Latvijas autopārvadātāju asociācijas “Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš “LA” uzsvēra, ka kopš ES sankciju režīma ieviešanas pret Krieviju un kaimiņvalsts tā sauktajām atbildes sankcijām autokravu pārvadātājiem par trešdaļu mazinājusies kravu plūsma ar Krieviju.

“Tomēr mēs spējām pielāgoties situācijai un meklēt jaunus tirgus autopārvadājumiem, piemēram, Skandināvijas valstīs un citur Eiropā,” sacīja V. Trēziņš.

Viņš norādīja, ka autopārvadātājus vairāk ietekmējušas tā sauktās Krievijas atbildes sankcijas, kuras attiecas uz konkrētiem pārtikas produktiem. V. Trēziņš norādīja, ka par līgumiem ar Krievijas partneriem atbildot ekspeditori, kas arī pārbaudot, vai partneri neatrodas kādā no sankciju sarakstiem.

Reklāma
Reklāma

Sankciju režīmi:

ANO sankcijas,

ES sankcijas,

Latvijas nacionālās sankcijas,

NATO dalībvalstu sankcijas,

ASV sankcijas,

Atsevišķu ES dalībvalstu sankcijas,

Citu valstu/starptautisko organizāciju noteiktas sankcijas.

Par sankcijām vairāk iespējams uzzināt ĀM mājaslapā vai rakstot uz e-pastu: [email protected]

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.