Kas un kāpēc gremdē tiešos norēķinus 3
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Viens no jauninājumiem bija likumā noteiktie tiešie norēķini, kad dzīvokļu īpašnieki par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem maksā tieši pakalpojumu sniedzējam, nevis apsaimniekotājam.
Daži nemaksā, cieš visi
Dažās pilsētās un mazajās pašvaldībās tiešie norēķini pastāv jau sen, taču, piemēram, daudzviet Rīgā esošo kārtību var raksturot ar vārdiem: daži nemaksā, bet cieš visi. “Rīgas siltums” un “Rīgas ūdens” izraksta rēķinu par mājas kopējo patēriņu. Apsaimniekotāja pienākums ir monopolistu apkalpot – veikt aprēķinus un izrakstīt rēķinu katram dzīvoklim, iekasēt naudu un pārskaitīt to pakalpojuma sniedzējam. Ja kāds dzīvokļa īpašnieks nav samaksājis, iztrūkums namu pārvaldei jāsedz tik un tā, jo citādi būs jāmaksā soda procenti. Bet no kurienes ņemt naudu? Likums nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka veidotos uzkrājumus, piemēram, mājas remontam, pārvaldnieks nedrīkst izmantot cita dzīvokļa īpašnieka parāda segšanai vai citu neizpildītu saistību izpildei.
Daudzās mājās ir parādnieki, un nama kopējais parāds aug. Kaut gan ir uzkrājumi remontam, nereti parādu summa ir vienāda vai pat lielāka par tiem. Steidzami vajadzīgs jauns jumts, jāmaina stāvvadi, ir daudz citu vajadzību, bet naudas būtībā nav, jo dažu nemaksātāju parādi pārējos dzīvokļu īpašniekus padarījuši par ķīlniekiem.
Lai katrs maksā par sevi!
Šī sistēma dzīvokļu īpašniekiem traucē pārņemt mājas savā pārvaldīšanā. Ja dzīvoklis ieķīlāts bankā, parādu par komunālajiem pakalpojumiem nav iespējams atgūt, dzīvokli pat piespiedu kārtā pārdodot. Rindā pēc naudas pirmā stāv banka, un pārējiem kreditoriem nekas pāri nepaliek! Ja parādnieks aizbrauks uz ārzemēm, strādās nelegāli vai viņa ienākumi nebūs pārlieku lieli, tiesas izsniegto izpildrakstu dzīvokļu īpašnieku biedrība var pielikt rāmītī pie sienas…
Loģiski būtu maksājumus par siltumu un ūdeni veikt tāpat kā par gāzi un elektrību, kad pakalpojumu sniedzējs pats izraksta rēķinus un iekasē naudu. Ja kāds nemaksā par elektrību, to atslēdz un parādu piedzen no viņa, nevis no kaimiņiem.
Tomēr, izrādās, pret šo kārtību iebilst ne tikai monopolisti, bet arī “Rīgas namu pārvaldnieks”. Saņemot rēķinu par šā gada augustu, daudzi dzīvokļu īpašnieki bija neizpratnē par draudīgo tekstu tā otrajā pusē, kurā “Rīgas namu pārvaldnieks” sniedz savu skaidrojumu par tiešajiem norēķiniem. Pašreizējā situācijā pārvaldnieks “Rīgas siltuma” un “Rīgas ūdens” rēķinus maksā noteiktajā laikā neatkarīgi no tā, vai visi dzīvokļu īpašnieki ir laikus norēķinājušies. Apkuri mājai pieslēdz arī tad, ja daļa dzīvokļu īpašnieku nav samaksājuši.
No kurienes apsaimniekotājs ņem naudu? SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” komunikāciju speciāliste Santa Vaļuma atbild, ka parādu samaksai izmanto nevis remontiem domātos mājas uzkrājumus, bet gan līgumsodu naudu (to no dzīvokļu īpašniekiem iekasē par maksājumu kavēšanu), turklāt iepriekšējos gados “Rīgas namu pārvaldnieks” šim mērķim ņēma overdraftu (īstermiņa kredītu). Taču “Rīgas namu pārvaldniekam” nav citu ieņēmumu, kā vien nauda, kas iekasēta par māju apsaimniekošanu.
Biedēšana un milzu cenas
Skaidrojot par tiešajiem norēķiniem, “Rīgas namu pārvaldnieks” raksta, ka pakalpojumi tiek sniegti visam namam kopumā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi. Tālāk seko brīdinājums – ja vienam vai vairākiem dzīvokļiem ir parāds, pakalpojumu var pārtraukt (piemēram, atslēgt apkuri) visai mājai, kaut gan pārējie godīgi maksājuši!
Vai pēc tāda skaidrojuma jūs izvēlēsieties tiešos norēķinus? Ja kāds vēl šaubās, punktu pieliek cenrādis. “Rīgas siltums” par viena rēķina izrakstīšanu prasa 3,87 eiro, “Rīgas ūdens” – 3,19 eiro, un pat atkritumu savācējam SIA “Clean-R”, lai visu summu izdalītu uz dzīvokļu skaitu un izdrukātu rēķinu, esot vajadzīgi 3,62 eiro mēnesī no katra dzīvokļa!
Tātad, cienījamie rīdzinieki, ja izvēlēsieties tiešos norēķinus, tas jums papildus maksās 10,68 eiro mēnesī jeb 128,16 eiro gadā!
Ko saka likuma autori
Šos likumus un tiešo norēķinu principu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders uzskata, ka Rīgā monopolisti tiešo norēķinu sistēmu nogremdēs ar cenām. Savukārt pilsētās, kur tiešie norēķini bijuši jau agrāk, siltuma un ūdens piegādātāji papildus prasīs nedaudz, tikai aptuveni 50 centu par kvīts izrakstīšanu.
Vai patiešām ūdens vai siltuma patēriņa aprēķināšana vienam dzīvoklim maksā vairāk nekā trīs eiro mēnesī? Namu pārvaldes to pašu taču darīja daudz lētāk! Varbūt monopolisti ar tām var noslēgt līgumu, lai summu par siltumu (proti, apkuri un ūdens uzsildīšanu) un ūdens piegādi, kas tagad ierakstīta trijās ailēs kopējā rēķinā, izdrukātu kā divas atsevišķas kvītis? Monopolisti tam nepiekrīt, jo viņiem esot jāuzņemas atbildība.
Pašlaik tiek domāts veikt grozījumus Enerģētikas likumā, lai tad, ja dažiem īpašniekiem ir parāds par apkuri, siltuma piegādātājam nebūtu tiesību to atslēgt visai mājai. Taču, ko darīt ar monopolistu noteiktajiem lielajiem maksājumiem par rēķinu izrakstīšanu, Ekonomikas ministrija vēl nav izdomājusi.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 pants nosaka, ka par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks (par tādu uzskata arī dzīvokļa īpašnieku) patstāvīgi norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju, veicot viņam tiešus maksājumus. Taču īpašnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu un dot šādu uzdevumu pilnvarotajai personai, tostarp mājas pārvaldniekam.
Mārtiņš Auders skaidro, ka dzīvokļu īpašnieki var lemt, kā viņiem izdevīgāk rīkoties. Ja, piemēram, izvēlas tiešos norēķinus par siltumu un ūdeni, tas nenozīmē, ka šādi jāmaksā arī par pārējiem pakalpojumiem. Maksājumus par nedārgiem pakalpojumiem, piemēram, atkritumu izvešanu, lifta apkalpošanu, durvju koda atslēgas apkalpošanu u.tml., izdevīgāk uzticēt pārvaldniekam tāpat kā līdz šim.
Vai saņēmāt pārskatu par parādniekiem?
Likumā paredzēts arī otrs mehānisms, kā bremzēt parādu pieaugumu. Ja jau namu pārvalde uzņēmusies iekasēt naudu, tai laikus jāpiedzen parādi, nepieļaujot, ka uzkrājas lielas summas. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 16. punktā teikts: ja dzīvojamās mājas (tostarp dzīvokļa) īpašnieks 2014. gada 1. maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldniekam ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2014. gada 30. septembrim nosūtīt viņam paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par katru pakalpojumu un atsevišķi – katra dzīvokļa īpašnieka parādu par ikvienu pakalpojumu, kā arī noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējiem pārskaitītās summas un atlikušos parādus, kas iekrājušies līdz paziņojuma sagatavošanas dienai.
Vai jūs esat saņēmuši pārskatu par savas mājas parādniekiem?
Svarīgi
Paredzot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā tiešos norēķinus, bija domāts panākt, lai dažu nemaksātāju parādu nasta neuzgultos visai mājai. Diemžēl siltuma un ūdens piegādātājiem tiešie norēķini nav izdevīgi, jo pašiem būs jāiekasē nauda un jāpiedzen parādi (agrāk šo darbu bez atlīdzības veica namu pārvaldes), kā arī jāņem vērā iedzīvotāju zemā maksātspēja. Tāpēc pakalpojumu sniedzēji šo likumu bremzē, uzliekot nesamērīgi augstu cenu par rēķinu izrakstīšanu.
