Kas un kā jutīs budžetu? 2
Nākamā gada budžetu Saeima pēc teju 17 stundu garām debatēm apstiprināja aptuveni vienos naktī no trešdienas uz ceturtdienu. To disciplinēti atbalstīja 58 valdošās koalīcijas deputāti, pret bija 38 opozīcijas pārstāvji. Budžeta ieņēmumi plānoti 7,024 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – aptuveni 7,162 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots aptuveni 0,9% no iekšzemes kopprodukta.
Kamēr deputāti Saeimā ļāvās kaislīgām debatēm par atsevišķiem budžeta grozījumiem, uzņēmēju pārstāvji televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” kritizēja budžetu kopumā. Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone pauda bažas, ka budžets neatbilst Nacionālajā attīstības plānā par prioritāti izvirzītajam “ekonomikas izrāvienam”, jo tajā ir maz likumprojektu, kas vērsti uz attīstību. “No vienas puses, darbaspēka nodokļu samazinājums ir būtisks solis uz priekšu, jo šie nodokļi bremzē ekonomikas izrāvienu kā tādu. Tajā pašā laikā, ja uzņēmējam nebūs iespēju pelnīt un attīstīt konkurētspēju, ieguvumi nebūs tik jūtami,” teica Meņģelsone.
Turpretim Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), kurš budžeta pieņemšanai sekoja līdzi klātienē, tam velta atzinīgus vārdus. “Neraugoties uz ļoti sarežģīto budžeta veidošanas gaitu, kopējais rezultāts, ko ir izdevies sa-sniegt, ir pietiekami sabalansēts gan attiecībā uz sociālo sfēru, pievēršot uzmanību nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai, gan arī attiecībā uz pasākumiem ekonomikas attīstībai,” valdības vadītājs komentēja deputātu lēmumu. Līdzīgās domās ir arī Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”): “Galarezultāts ir sanācis ļoti labs, un es noteikti nepiekrītu kritiķu argumentiem, ka šis budžets nebūtu vērsts uz attīstību. Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir starp valstīm ar straujāko attīstības līmeni. Nākamā gada budžetā plānots 4,2% IKP pieaugums, kāda nav nevienai citai Eiropas valstij. Un neviena cita Eiropas valsts nav uzdrošinājusies mazināt darbaspēka nodokli tādā apmērā, kā mēs to darām. Šaubos, vai pirmskrīzes attīstības rādītāji, kas pārsniedz 6 līdz 7%, būtu valstij veselīgi, atceroties, pie kā tas noveda.”
Gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs budžeta tapšanas laikā ne reizi vien apgalvoja, ka tā rezultātu savos maciņos sajutīs visi iedzīvotāji. Mēģināju noskaidrot, kuras sabiedrības grupas nākamgad jutīs vislielākās izmaiņas un cik apjomīgas tās būs.
Visi strādājošie
Visplašāko iedzīvotāju grupu skars sociālā nodokļa samazinājums, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme gan paliek nemainīga, bet par pusprocentu tiks samazināta sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme gan darba ņēmēju pusē (no 11% uz 10,5%), gan darba devēju pusē (no 24,09% uz 23,59%). Minimālā alga nākamgad tiek paaugstināta līdz 225 latiem (320 eiro). IIN maksātāja mēneša neapliekamais minimums – 52,71 lats (75 eiro) un IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu – 115,96 lati (165 eiro) mēnesī. Pašlaik neapliekamais minimums ir 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādājamo 80 latu. Pēc oficiāliem aprēķiniem, tas iedzīvotāju maciņus papildinās kopumā par 60 – 70 miljoniem latu, kas citādi būtu iekasēti nodokļos.
Jaunie vecāki
Būtiskas izmaiņas nākamā gada budžetā ienes arī tā sauktā demogrāfijas pakete. No nākamā gada sākuma bērnu kopšanas pabalsts tiks paaugstināts līdz 120 latiem (pašreizējo 100 latu vietā). Savukārt pēc 1. oktobra tiks mainīta arī vecāku pabalsta (tā saukto māmiņalgu) izmaksas kārtība. Vecāki varēs izvēlēties, vai saņemt šo pabalstu līdz bērna gada vecumam 60% apmērā no sociālo iemaksu algas vai līdz bērna pusotra gada vecumam 43,75% apmērā. Turklāt pēc 1. oktobra bērna kopšanas pabalsts kļūs par universālo pabalstu – to varēs saņemt paralēli vecāku pabalstam un strādāšanai.
Pensionāri
Nākamgad oktobrī plānots veikt pilnu visu pensiju indeksāciju Šogad jau par 4% tika indeksētas mazās pensijas (līdz 200 latu apmēram), bet nākamgad paredzēts indeksēt visas pensijas.
Veselības nozare
No jaunajām politikas iniciatīvām vislielākais pielikums plānots veselības nozarei – aptuveni 25 miljoni latu. Apmēram puse no šīs summas paredzēta ārstniecības personu darba apmaksas paaugstināšanai. Tāpat par šo finansējumu tiks veikta ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācija, rindu mazināšana veselības aprūpes iestādēs un citi pasākumi.
Skolotāji, ārsti un drošības sektorā strādājošie
Budžetā paredzēts no nākamā gada 1. septembra skolotāju zemāko mēnešalgas likmi palielināt līdz 295 latiem (pašreizējiem jaunākajiem skolotājiem noteikta likme 275 lati, bet pieredzējušākiem – 280 lati). Skolotāji gan šo pielikumu uzskata par nepietiekamu un savu protestu pauda piketā pie Saeimas. Darba algas paaugstinājums paredzēts arī citiem zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošajiem, kā arī sociālās un kultūras jomas darbiniekiem Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem tiks paredzēts vienreizējs pabalsts triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam. Pabalsta izmaksu plānots sākt no 2019. gada.
Skolēni
Nākamā gada budžets paredz turpināt brīvpusdienu programmu. Pašlaik valsts finansē brīvpusdienas pirmajām divām klasēm, bet nākamgad iebudžetēti līdzekļi arī trešajai klasei.
Uzņēmēji
Ar motivāciju cīnīties pret nodokļu nemaksātājiem un stiprināt sociālo aizsardzību budžetā iestrādāta virkne jaunu nodokļu, kas skars uzņēmējus. Pirmkārt jāmin valdes locekļu nodoklis. Pašreizējais Komerclikums ļauj valdes locekļiem strādāt bez atlīdzības, bet turpmāk viņiem būs jāveic sociālās iemaksas no minimālās algas. Tāpat ieviests nodoklis aizdevumiem ar mērķi apkarot gadījumus, kad uzņēmēji izmaksātās algas nomaskē par beztermiņa aizdevumiem, tādējādi izvairoties no nodokļu maksāšanas. Ieviests arī 50 eiro nodoklis uzņēmumiem, kuriem nav peļņas. Visbeidzot atsevišķs stāsts ir par budžetā ieplānoto mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu, bet šis process gan sāksies tikai 2015. gadā, un vairākas frakcijas ir solījušas pirms tam veikt korekcijas.
Zemnieki
No 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam jebkurš lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējs varēs saņemt atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ja šo zemi pārdos lauksaimniekam, kurš to izmantos lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā. Tāpat kā šogad, arī turpmākos trīs gadus mazajām lauku saimniecībām nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Paredzēts, ka samazināta subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā tiks piemērota ne tikai centralizētai siltumapgādei pieslēgtām koģenerācijas stacijām, bet arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanas procesā izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kokapstrādes uzņēmumiem, kuri izmanto koksnes biomasu, kā arī ražotājiem, kas saražoto siltumu izmanto dārzeņu audzēšanai segtajās platībās. Ar nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu ir dotas tiesības mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām piemērot atvieglotu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību pārpalikuma daļai, kas veidojusies jau par 2013. taksācijas gadu.
Pārtikas pārstrādes nozare līdz 2020. gadam varēs turpināt investēt liela mēroga investīciju projektos, saņemot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ieguldījumiem atbal- stāmo investīciju projektos virs 10 miljoniem eiro. Pārtikas pārstrādes sektors turpmāk maksās minimālo akcīzes nodokļa likmi par izmantoto dabasgāzi, lai tās cenu pieaugums neatstātu būtisku ietekmi uz saražoto produktu pašizmaksu un nesamazinātos Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starpval-stu tirgos. No 2014. gada 1. jūlija par transportlīdzekļiem būs jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva, tomēr par transportlīdzekļiem, ar kuriem zemnieku vai zvejnieku saimniecības vai komersants (komercsabiedrība) veic pašpārvadājumus, autoceļu lietošanas nodeva nebūs jāmaksā.
