Gunārs Nāgels: Kas un kā dala Austrumeiropu? 2
Šo sestdien, 23. augustā, tiks atzīmēta 25. gadadiena, kopš 2 miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai.
Kā demonstrācija par baltiešu gribu atgūt neatkarību “Baltijas ceļš” bija ļoti efektīvs līdzeklis. Par to rakstīja visā pasaulē. Piemēram, Saūda Arābijas angļu valodas laikrakstā “Arab News” 1989. g. 25. augustā aizmugures lappusē publicēja cilvēku ķēdes lielu fotogrāfiju un rakstu: “Krievija zvēr atvieglot kontroli pār Baltiju”.
Rakstā ir atsauce uz 1939. gada 23. augusta slepeno līgumu starp Hitleru un Staļinu, bet ne ar vārdu nav minēts ne Molotovs, ne Ribentrops. Kāpēc tad mēs vēl tik bieži dzirdam līguma nosaukumā minētus līguma parakstītājus kā pašus galvenos? Tas jau nebija nekāds Molotova–Ribentropa pakts, bet gan vienošanās starp diktatoriem Hitleru un Staļinu.
Bet vai ir tik vienkārši? Draudzības un pasaules sadalīšanas līgumi mēdz tikt parakstīti ne starp kaimiņiem, bet starp attālākām zemēm. Vācija dažādu valdnieku laikā ir draudzējusies ar tālo Japānu, ar tālo Turciju, ar ne tik ļoti tālo Itāliju. Bet netaisījās pasauli dalīt ne ar kaimiņu Franciju vai kaimiņu Poliju. Kad Austrumeiropa bija sekmīgi sadalīta un Vācija kļuvusi par Padomju Savienības kaimiņzemi, tad vairs nebija ko dalīt un draudzība beidzās. Tad nāca kārta draudzēties attālām valstīm Francijai un Padomju Savienībai.
Kādā veidā Vācija un Krievija ir sadalījušas Austrumeiropu šodien? Ja Vācijas kanclere Angela Merkele viesojās Latvijā un uzsvēra, ka viņas mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti, tad to varēsim izvērtēt tikai pēc darbiem. Mēs sagaidām nopietnu un turpinošu militāru atbalstu Latvijai, un efektīvāku pretdarbību Krievijas kara gājienam Ukrainā.
Mēs vēl ciešam no tā, ka esam piedzīvojuši Krievijas/Padomju Savienības tumšo pusi, bet Rietumeiropa ir tikai piedzīvojusi PSRS kādreizējo sabiedroto, nacionālsociālistisko Vāciju. Interesanti, ka Angela Merkele dzimusi Hamburgā, bet īsi pēc viņas dzimšanas ģimene 1954. gadā pārcēlās uz Austrumvāciju. Tātad varētu cerēt uz mazliet labāku sapratni par mūsu austrumu kaimiņa patieso seju no pašreizējās Vācijas kancleres nekā no citiem Rietumeiropas valsts vadītājiem.
Bet vai nav likteņa ironija, ka tieši ap šo liktenīgo 23. augustu notiek atkal Austrumeiropas sadalīšana, bet ceram, ka šoreiz robežlīnija būs tālāk uz austrumiem?
