– Kā puča mēģinājums ir ietekmējis Turcijas ekonomiku? 2
– Īstermiņā notikušajam būs negatīvas sekas, un tas atstās ietekmi uz tūrismu, investīcijām, valūtas kursu un kredītu procentiem. Mēs paredzam, ka negatīvs iespaids uz mūsu ekonomiku turpināsies vēl trīs mēnešus, bet pēc tam viss nostāsies savās vietās, jo mums ir spēcīga un elastīga ekonomika. Mums bija līdzīga pieredze, kad 90. gadu sākumā norisinājās Līča karš. Ja jūs palūkojaties uz pasauli, mūsdienās nekur nav simtprocentīgas drošības, terorakti notiek bieži. Ja kāds var pateikt, ka viņa valstī ir simtprocentīga drošība, tad tā ir diktatūra. Protams, iespējas brīvi ceļot Eiropā izmanto arī teroristi. Ja runājam par Turciju, tad cilvēki drīz varēs droši ceļot pie mums.
– Ir izskanējuši pieņēmumi, ka sekulāri noskaņotie turki varētu pamest Turciju, jo viņus neapmierina Erdogana vadības stils.
– Mums jāizsaka spriedums, vai Erdogans ir diktators vai ne. Daži viņā saskata diktatoru, bet es tā nedomāju – es redzu, ka mums strādā parlaments, premjers, ministri, ir arī dzīvīga opozīcija, cilvēki, kas protestē. Parlamentā ir dažādi politiskie spēki. Ko citu jums vēl vajag demokrātijai? Pirmoreiz mūsu republikas vēsturē ir līderis, kurš atklāti runā ar Rietumiem un arī tos atklāti kritizē. Mēs esam neatkarīga valsts, mums ir savas nacionālās intereses, kurām viņš seko. Erdogans nepiekrīt rietumvalstīm dažos starptautiskos jautājumos, bet tas nenozīmē, ka viņš ir diktators. Ja šis cilvēks saņem vairāk nekā pusi vēlētāju balsu, kā jūs viņu varat saukt par diktatoru? No ES puses valda aizspriedumi pret Turciju, bet Turcija ir demokrātiskāka nekā dažas ES valstis. Turklāt ekonomikas jomā esam priekšā dažām ES valstīm, tāpat arī apsteidzam dažas no ES valstīm cilvēktiesību jomā. Mūsu kultūra pieder pie citas reliģijas, un tādēļ rodas aizspriedumi. Ir cilvēki, kas domā, ka musulmaņi ir otrās šķiras pilsoņi.
– Turcija ir sākusi veidot ciešākas attiecības ar Krieviju. Kā jūs to skaidrojat?
– Mums ir ekonomiskas intereses sadarbībai ar Krieviju, tāpat kā Latvijai. Lai arī mums ir biznesa intereses, mēs politikā nepiekrītam visam, ko dara Krievija. Mūsu nacionālā interese ir pārticība – ja varam dabūt vairāk krievu tūristu uz Turciju, eksportēt savus produktus uz Krieviju un tur nodarboties ar celtniecību, tas nāk par labu mūsu ekonomikai. Tajā pašā laikā mūsu pozīcija attiecībā uz Krimas nelikumīgo aneksiju un stāvokli Austrumukrainā nemainīsies. Tāpat mums ir domstarpības Sīrijas pilsoņkara jautājumā. Tomēr situācijai Sīrijā ir jāmeklē diplomātisks risinājums, bet ne militārs.
– Ir bažas, ka Turcijas tuvināšanās Krievijai var ietekmēt NATO vienotību.
– Vai Vācijas, Itālijas un Francijas ciešās biznesa attiecības ar Krieviju, gāzesvads “North Stream” ir vājinājis NATO? Es tā nedomāju. Ja mums ir biznesa attiecības ar Krieviju, tas nemaina mūsu galveno enkuru, kas ir NATO. Mums ir koalīcija cīņai pret “Islāma valsti”, tomēr mēs vēlētos, lai tā būtu NATO operācija.
